Vai tiešām Saeimas deputāti piešķīruši 52 tūkstošus biedrībai, kas piemin 9. maiju? Skaidro deputāti
"Jaunās Vienotības", "Zaļo un Zemnieku savienības" un "Progresīvie" pārstāvji skaidro, kādēļ piešķīruši 52 400 eiro finansējumu Daugavpils senioru biedrībai "Krona", kas savulaik nonākusi Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā.
Aizvadītajā nedēļā, 6. decembrī, Saeimas deputāti lēma atbalstīt partijas "Stabilitātei" priekšlikumu un piešķirt Daugavpils senioru biedrībai "Krona" finansiālo atbalstu 52 400 eiro apmērā. Minētā biedrība apvieno Daugavpils lokomatīvju remonta rūpnīcas veterānus, tomēr savulaik tā nonākusi Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā par atbalstu "Latvijas Krievu kopienai", kuras dalībnieci Elizabeti Krivcovu VDD nodēvējis par vienu no "Krievijas tautiešu politikas atbalstītājām".
Priekšlikumu piešķirt biedrībai finansējumu apstiprinājuši "Jaunās Vienotības"(JV), "Zaļo un Zemnieku savienības"(ZZS), partijas "Progresīvie" pārstāvji, bet noraidījuši "Nacionālās Apvienības" (NA) pārstāvji. Kā norādīts budžeta priekšlikumā, "piešķirto finansējumu biedrība tērēs aprīkojuma un inventāra iegādei, kā arī senioru interešu pārstāvniecībai, tajā skaitā informētības pasākumu organizēšanai Latgales reģionā".
"Budžetā esot jāatbalsta arī opozīcijas priekšlikumi," norāda deputāti
"Nacionālās Apvienības" pārstāvis Edvīns Šņore norāda, ka priekšlikumu nav atbalstījis, jo "minētā senioru apvienība atbalsta 9. maija svinības". Tāpat deputāts norādījis, ka "atbalstot šādu biedrību tiek likti šķēršļi krievu valodas lietojuma mazināšanai valstī".
"Jaunās vienotības" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics skaidro, ka viņa politiskais spēks atbalstīja "Stabilitātei" priekšlikumu, jo koalīcija uzskatīja, ka tai ir jāatbalsta vismaz daļa opozīcijas priekšlikumu, tāpat viņš norādīja, ka "Nacionālā Apvienība" Saeimas sēdē esot informāciju par iespējamiem biedrības pārkāpumiem noklusējusi.
"Pie budžeta veidošanas koalīcijai bija kopīga izpratne, ka mums jāatbalsta vismaz viens opozīcijas priekšlikums," norāda Jurēvics. "Un arī "Nacionālā Apvienība" tobrīd par iespējamiem biedrības pārkāpumiem neko neminēja." "Tomēr ir skaidrs - ja ar šo biedrību būs jebkādas problēmas, uz ko norādīs arī Valsts drošības dienests, Finanšu ministrija tai nekādus līdzekļus nepārskaitīs," norāda JV pārstāvis, piebilstot, ka "VDD ar Finanšu ministriju izskanējušos apgalvojumus par "Krona" iespējamiem pārkāpumiem izkatīs".
Arī "Zaļo un Zemnieku savienības" Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis paudis līdzīgu nostāju - viņš norāda, ka par priekšlikumu balsots, jo "ZZS frakcija uzstāj, ka budžetā jāatbalsta arī opozīcijas priekšlikumi". "Finanšu ministrija un komisijas vadītāji, sadarbojās ar opozīcijas frakcijām, lai noskaidrotu konkrētus priekšlikumus, ko vēlas īstenot opozīcijas partijas," norāda Rokpelnis. "Katra opozīcijas frakcija noteiktā finanšu rāmī izvirzīja savas prioritātes un "Stabilitātei" kā savu prioritāti norādīja finansējuma piešķiršanu minētajai biedrībai," skaidro deputāts.
"Es pilnībā uzticos mūsu drošības struktūrām un uzskatu, ja biedrībā tiešām būtu pretvalstiski elementi, ne tikai ideoloģiski atšķirīgi elementi, tās darbs jau sen būtu apturēts," norāda ZZS frakcijas vadītājs.
Viņš skaidro, ka "atsevišķi kolēģi par minēto jautājumu vērsušies VDD, lai noskaidrotu, vai biedrības darbībā vērtējami kādi pastiprināti riski, kas varētu attiekties uz valsts drošību". "Ja šādi riski tiks novēroti, protams, finansējums biedrībai netiks pārskaitīts," norāda politiķis.
Savukārt Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa, kura pārstāv partiju "Progresīvie" norāda, ka "viņa lēma par labu biedrības atbalstīšanai vadoties pēc komisijas izvērtējuma". "Īpašu signālu par to [ka biedrības darbībā būtu novēroti kādi pārkāpumi] mums nebija," skaidro politiķe.
Biedrībā darbojas deviņi seniori, no kuriem četri ir Krievijas pilsoņi
Senioru biedrība Krona tika dibināta 1990. gadā, un tajā apvienojās Daugavpils lokomatīvju remonta rūpnīcas veterāni. Kā norāda biedrības pārstāvji, ideja veidot biedrību nāca, lai cilvēki varētu apvienoties un vienatnē nepazustu. Saskaņā ar Lursoft sniegto informāciju, biedrībā oficiāli darbojās deviņi seniori, no kuriem četri ir Krievijas pilsoņi. Seniori dzimuši no 1933. līdz 1948. gadam un tie ir: Nina Karzalova, Emīlija Veišnaroviča, Valentīna Purvinska, Gaļina Jaremenko, Vera Smerteneva, Gaļina Bernāta, Gaļina Culinska, Ņina Puišo un Margarita Mikuļenoka.
Tomēr patiesais aktīvistu skaits varētu būt lielāks - biedrības ilggadējā vadītāja Svetlana Stoļarova vēl 2018. gadā norādīja, ka "biedrībā kopumā darbojas 120 cilvēki, no kuriem 40-50 ir aktīvi". Minētajā gadā biedrība norādīja, ka tās biedri regulāri nododas kopīgām aktivitātēm, tai skaitā - izstāžu apmeklēšanai, dalībai Uzvaras dienas mītiņos, sociālo pakalpojumu sniegšanai, utt. Tomēr kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā šādas publikācijas [par 9. maiju] vairs netiek publiski afišētas.
