Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija 2024. gadā ieņem 19. vietu. Kādi ir mūsu vājie punkti?

Dzimumu līdztiesības indekss ir rīks, kas mēra sasniegto progresu dzimumu līdztiesības jomā Eiropas Savienībā. Indekss tiek veidots no 31 rādītāja par sieviešu un vīriešu situāciju sešās jomās – darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara, veselība. Indeksā izmanto skalu no 1 līdz 100 punktiem, kur “1” nozīmē pilnīgu līdztiesības trūkumu, bet “100” nozīmē pilnīgu līdztiesību. Šogad indeksā ir iekļautas vēl 2 papildu jomas – savstarpēji saistītu nevienlīdzību joma un vardarbības pret sievietēm joma, taču tām nav ietekmes uz valstu galīgo vērtējumu, ziņo Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists.

Savstarpēji saistītu nevienlīdzību joma izceļ dzimumu nevienlīdzības izpausmes saistībā ar personu vecumu, invaliditāti, izglītību un migrācijas statusu, savukārt vardarbības pret sievietēm jomā tiek noteikti un analizēti visizplatītākie un visplašāk krimināli sodāmie vardarbības veidi pret sievietēm visā Eiropas Savienībā.

Kopš 2010. gada, kad pirmo reizi tika veikts indeksa apsekojums, Latvijas vērtējums ir uzlabojies par 7.4 punktiem. Latvijas labākais sniegums Eiropas Savienības līmenī ir darba jomā, kur Latvija ieņem 8. vietu ar 77.5 punktiem. Kopš 2021. gada Latvija šajā jomā ir pakāpusies par sešām pozīcijām, kas ir otrs lielākais pieaugums Eiropas Savienībā.  Ir vērojami arī uzlabojumi Latvijas vērtējumā zināšanu jomā (+1.7 punkti kopš 2021. gada). Tomēr, tā kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir panākušas ātrāku progresu, Latvijas reitings paliek nemainīgs, un tā ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā. Vienlaikus jāmin, ka Latvijā kopš 2022. gada ir strauji pieaugusi sieviešu iesaiste pētniecības finansēšanas organizācijās – 86% valdes locekļu šajās organizācijās ir sievietes, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir īpaši izteikta tādās jomās kā nauda un laiks. Izteikta nevienlīdzība ir novērojama starp sieviešu un vīriešu iesaisti aprūpes pienākumu veikšanā. Bērnu, mazbērnu, vecāku vai radinieku, kuriem ir invaliditāte, aprūpē iesaistās 41% aptaujāto sieviešu Latvijā savukārt šīs pašas aktivitātes veic tikai 24% vīriešu. Tāpat ēst gatavošanā un mājas darbu veikšanā ikdienā sievietes ir iesaistītas divas reizes biežāk nekā vīrieši (attiecīgi 73% un 35% ).

Nevienlīdzību naudas jomā laikā raksturo nabadzības riska atšķirības sievietēm un vīriešiem. No 2010. gadam līdz 2021. gadam nabadzības risks sievietēm Latvijā ir palielinājies no 20% līdz 27%, savukārt vīriešiem tas ir saglabājies nemainīgs – 20%. 2022. gadā vislielākā atšķirība starp dzimumiem šajā jomā tika novērota starp cilvēkiem, kuri dzīvo vieni. 54% sieviešu, kas dzīvo vienas, ir pakļautas nabadzības riskam, kas ir par 20 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā vīriešiem. Īpaši augsts nabadzības risks ir arī vecākām sievietēm un sievietēm ar zemāku izglītības līmenī. Tā, piemēram, gandrīz katra otrā sievietes (46%) Latvijā vecumā no 65 gadiem ir bijusi pakļauta nabadzības riskam.

Vardarbības tēmas ietvaros jānorāda, ka plašāka analīze par vardarbības izplatību Eiropas Savienības dalībvalstīs tiks publicēta kā atsevišķs tematiskā fokusa izdevums 2025. gada sākumā. Šajā publikācijā būs iekļauta analīze par dažādu valstu tiesību aktiem un politiku, par sabiedrības attieksmi un pakalpojumu pieejamību vardarbības upuriem, izvērtējot situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir neatkarīga Eiropas Savienības aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp, nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās Eiropas Savienības politikas jomās un attiecīgajās valstu politikas jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt Eiropas Savienības pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts uzsāka savu darbu 2010. gadā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss tiek publicēts katru gadu.