Visas Baltijas valstis krietni palielina savus izdevumus aizsardzībai
Ņemot vērā Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - ģeopolitisko situāciju, visas kaimiņvalstis palielinājušas izdevumus aizsardzībai līdz vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta.
Līderpozīciju aizsardzības izdevumos (pēc IKP) ieņem Latvija, kas aizsardzības stiprināšanai 2025. gadam atvēlējusi 3,45 procentus no IKP jeb 1 559 433 634 eiro. Latvijai seko Igaunija, kas no 2025. līdz 2028. gadam plāno aizsardzībā ieguldīt vismaz 3,3 procentus no IKP, šajā trīsgadē ieguldot drošības pasākumos 5,6 miljardus eiro. Bet trešajā vietā ierindojas Lietuva, kas plāno valsts aizsardzībai nākamgad tērēt 3,03 procentus no IKP jeb 2,5 miljardus eiro.
Tiesa, Lietuvas sociāldemokrātu premjera amata kandidāts Gintauts Paluckas norādījis, ka Lietuvas 2025.gada valsts budžeta projekts iespējams tiks pārskatīts, lai palielinātu aizsardzības izdevumus līdz 3,5% no IKP.
Jāpiemin, ka jau aizvadītās prezidentūras laikā, 2018. gadā, ASV prezidents Donalds Tramps norādīja, ka "NATO valstis pret ASV neizturās godīgi, un viņš draudēja pamest aliansi gadījumā, ja tās dalībvalstis nepalielinās savus aizsardzības izdevumus līdz vismaz 2% no IKP". Pati ASV aizsardzībai tolaik tērēja 3,57% no IKP jeb 540 miljardus dolāru.
Savukārt, pirms šī gada ASV prezidenta vēlēšanām Tramps apgalvoja, ka "uzvaras gadījumā pieprasīs no NATO valstīm paaugstināt aizsardzības budžetu līdz 3% no IKP, lai veidotu drošāku Eiropu. Arī pati ASV provizoriski plāno 2025. aizsardzībai atvēlēt 850 miljardus dolāru, lai, kā norāda vairāki avoti, "stātos pretī Ķīnas militārajam izaicinājumam".
Latvija attīstīs militārās spējas
Lielākā daļa no Latvijas nākamā gada aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai. AM informē, ka aptuveni 26% no budžeta segs personāla un uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.
Galvenie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana (200,15 miljoni eiro), krasta aizsardzības raķešu iegāde (17,35 miljoni eiro), kā arī kājnieku kaujas mašīnu (111,44 miljoni eiro), artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma (139,61 miljons eiro) iepirkumi. Bezpilota lidaparātu iegādei paredzēti 20 miljoni eiro. Savukārt mīnmetēju sistēmu, pašgājēju riteņu artilērijas sistēmu un tālās darbības raķešu sistēmu iegādei plānoti 52,84 miljoni eiro.
Infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti gandrīz 100 miljoni eiro, informē AM. Lielākais būvniecības projekts NBS vajadzībām ir militārais poligons "Sēlija", kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025.gadā. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas NBS un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.
Vērtējot ģeopolitisko situāciju Eiropā, stratēģiskais mērķis ir panākt Ukrainas uzvaru karā pret okupantiem, norāda AM. Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, nākamgad tam atvēlot 0,25% no IKP. Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt Ukrainas armijas karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka aizsardzības spēju stiprināšana ar jauna bruņojuma iegādēm un krājumu papildināšanu ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā atturēt Krieviju no agresijas pret Latviju. Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto budžeta ietvaru valsts aizsardzībai 2026.gadā apstiprināti 1,768 miljardi eiro, 2027.gadā - 1,841 miljardi eiro, 2028.gadā - 1, 655 miljardi eiro.
Igaunija plāno rūpniecisko izaugsmi
Igaunijas un tās iedzīvotāju militārajai aizsardzībai valdība nākamo četru gadu laikā atvēlēs 5,6 miljardus eiro, papildus līdz 2031. gadam ieguldot 1,6 miljardus tālās darbības ieroču sistēmas iegādei. Igaunija plāno, ka jau nākamgad valsts aizsardzībai plāno atvēlēt 3% no IKP, bet līdz 2027. gadam aizsardzības izmaksas jau varētu veidot 3,6% IKP.
Tāpat Igaunija plāno stiprinat Ukrainas aizsardzības kapacitāti, atvēlot tai izdevumus 0,25% no IKP apmērā, jeb vairāk nekā 100 miljonus eiro gadā. Valsts to darīs, iespēju robežās izmantojot Igaunijas aizsardzības nozares produktus, kas ir līdz šim lielākais valsts rūpniecības izaugsmes plāns. Igaunija arī plāno 165 miljonus eiro novirzīt iekšējās drošības stiprināšanai. Finansējamie projekti ietver austrumu robežas attīstību, hibrīdapdraudējumu pārvaldību un civilās aizsardzības pastiprināšanu.
Lai segtu aizsardzības izmaksu pieaugumu, Igaunijā līdz 2028. gada beigām tiks ieviests drošības nodoklis. Četru gadu laikā valsts drošības nodoklī iekasēs līdz 2,6 miljardiem eiro.
Lietuva vēlas izveidot militāro divīziju
Lietuva nākamgad plāno stiprināt savas aizsardzības spējas un militāro mobilitāti. Kā valsts kritiskās vajadzības norādītas, piemēram, līdzekļu atvēlēšana Vācijas brigādes uzņemšanai un pretmobilitātes pasākumu izstrādei.
Tāpat Lietuvas prezidents Gints Nausēda novembra sākumā vēstīja, ka "Lietuva varētu apsvērt iespēju apiet Eiropas fiskālos noteikumus, lai līdz 2030. gadam izveidotu kaujspējīgu militāro divīziju. Tiesa, Lietuvas Aizsardzības ministrijas amatpersonas pēc prezidenta vadītās Valsts aizsardzības padomes sēdes norādīja, ka ar pašreizējo aizsardzības finansējumu Lietuvas militārā divīzija varētu sasniegt pilnu operatīvo spēju gatavību vien 2036.–2040.gadā, nevis 2030.gadā, kā iepriekš plānots.
Nausēda arī sacīja, ka divīzijas izveides pārcelšanai līdz 2030.gadam šajā periodā būs nepieciešami papildu 10 līdz 14 miljardi eiro aizsardzības finansējuma. Viņš sacīja, ka šīs finanšu prasības sadalīšana uz sešiem gadiem nozīmētu aizsardzībai atvēlēt 5 līdz 5,5 procentus no IKP.
