Līdz Latvijas defoltam vairs nemaz nav tik tālu: uzņēmējs Pēteris Šmidre par Latvijas budžetu
Saeima izskata nākamā gada valsts budžetu, un plānots, ka nākamgad mēs tērēsim par diviem miljardiem eiro vairāk, nekā nopelnīsim. Ja šādā tempā turpināsim attīstīties, tad diemžēl pēc salīdzinoši nedaudz gadiem Latvija var piedzīvot defoltu , kad valsts vairs nespēs pilnībā vai daļēji izpildīt savas saistības, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre.
Jauns.lv uzņēmējam jautāja, vai Latvijas budžets ir aizsardzības un attīstības vai arī valdības mazspējas budžets, vai Latvija var piedzīvot defoltu. Pēteris Šmidre saka: “Mēs turpinām tērēt vairāk nekā pelnām. Ja šī gada budžetā izdevumu daļa bija par 1,7 miljardiem vairāk nekā ieņēmumi, tad nākmagad izdevumi jau būs par diviem miljardiem vairāk. Līdz ar to mūsu budžeta palielināšanas tempi stipri apdzen mūsu ekonomikas pieaudzēšanas tempu.”
Situāciju ar valsts budžetu uzņēmējs sadzīviski salīdzina ar ģimenes budžetu. Ģimene pirmajā gadā aizņemas naudu, lai to iztērētu un apmierinātu savas vajadzības. Nākamajā gadā tai prasības un gribēšana jau pieaug un tā atkal aizņemas mazliet vairāk naudas. Un tā gadu no gadu: “Vai tas ir normāli, ka mēs dzīvojam tādā tempā. Domāju, ka noteikti nē.
Bet kā uz to skatās un kā to izmanto politiķi? Tagad (priekšvēlēšanu laikā) ir kaut kāds solīšanas laiks. Politiķi sola, sola un sasola. Lielāko solītāju tad arī ievēro (ievēlē). Tad pienāk laiks, ka tomēr kaut kādus solījumus vajag pildīt. Bet pirmām kārtām visus solījumus nevar izpildīt. Pilnīgi skaidrs, ka pie pirmās budžeta apstiprināšanas naudas nepietiek nevienam, un tās sarunas par to, kuram vairāk nepietiek, ir pilnīgi bezjēdzīgas. Katram apsolītājam tiek izdalīta tikai kaut kāda daļa. Bet pēc tam, lai lai atskaitītos, ka ne visu esam izpildījuši līdz galam, aizņemamies vēl vairāk. Cik ilgi tā var vilkties,” jautā Pēteris Šimdre un atbild: “Kādreiz to parādus nāksies atdot. Tāpēc vajadzētu strādāt labāk. Tas arī viss!”
Bet ar to strādāšanu ir, kā ir, jo pie pašreizējās situācijas daudzi ļoti labi jūtas: “Algas kaut kā palielinās, aizņemtā nauda tiek sadalīta, ekonomikā nekas īpaši netiek ieguldīts. Aizvien pieaug sociālistiskā saimniekošana. Šodien diezgan jocīgi dzirdēt kaut kādas frāzes, ka, neskatoties uz to, ko cilvēks dara, visiem jāsaņem līdzīgas algas, jo citādi nebūšot godīgi.” Pēteris Šmidre gan domā savādāk – viņš uzskata, ka godīgi it tad, ja vairāk saņem cilvēks, kas labāk strādā. Godīgi nav tad, ja visi saņem vienādi. Tāpēc šobrīd cilvēkam, kurš strādā labi, nav stimula strādāt vēl labāk, bet tam, kurš strādā slikti nav nekāda iemesla censties strādāt ražīgāk. Viņaprāt, grūti pateikt, cik ilgi šāda situācija varētu turpināties. Bet tas viss var novest pie valsts defolta, jo, ja valstij lielāks parāds un mazāka ekonomiskā attīstība, jo tai zemāks aizņemšanās reitings un vairāk jāmaksā kredītprocenti. “Mēs vienkārši varētu saskaitīt gadus, cik palikuši līdz Latvijas defoltam,” saka Pēteris Šmidre, jo defolta pazīmes parādās tad, kad valsts parāds ir puse no iekšzemes kopprodukta. To sarēķināt nav sarežģīti un pēc viņa domām diemžēl līdz defoltam vairs nemaz tik tālu nav.
Kā Pēteris Šmidre vērtē situāciju Latvijas budžetā, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
