35 eiro vienam skolēnam! LIZDA brīdina, ka mācību līdzekļu nepietiekamība apdraud izglītības kvalitāti
Šā gada budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti 28,30 eiro vienam skolēnam, bet nākamgad – 35,20 eiro. Diemžēl šī summa ir nepietiekama, lai izglītības iestādes varētu iegādāties visu nepieciešamo, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. "Rezultātā cieš bērni, kuri būtībā tiek apzagti, un pedagogi, kuriem jāstrādā daudz vairāk, lai risinātu šo problēmu."
"Par mācību līdzekļu pieejamību un atbilstošu budžetu bija jādomā jau tad, kad tika izstrādāta kompetenču pieeja. Tagad, kad pilnveidotais mācību saturs ir ieviests visos izglītības posmos, izgaismojas nopietnas problēmas – mācību līdzekļu trūkst gan STEM priekšmetos, gan latviešu valodā un citos priekšmetos," uzsver Vanaga. "Ja nav resursu un mācību līdzekļu, kā varam gaidīt rezultātus no jaunā mācību satura?"
Viņa atgādina, ka streika sarunās ar ministri pirms diviem gadiem panākts, ka skolēniem tika nodrošinātas digitālās mācību platformas, taču tas bija risinājums tikai viena gada periodam. "Diemžēl ilgtermiņa risinājumu joprojām nav," viņa piebilst.
Mācību līdzekļu pieejamībai jābūt prioritātei, taču politikas veidotāji ilgstoši to ignorējuši. Pedagogi, liekot lietā savas zināšanas un pieredzi, paši rada mācību materiālus, taču šis darbs tiek apmaksāts tikai daļēji," skaidro Vanaga. "Mūsu skolotāji ir ļoti aktīvi un radoši, bet tas rada papildu slogu, kas jau tā pārpildītajā darba dienā ir grūti pārvarams."
Vanaga norāda arī uz pieaugošo nevienlīdzību izglītības pieejamībā starp pašvaldībām: "35 eiro vienam skolēnam nav pietiekami, un plaisa starp vietvarām turpina palielināties. Cieš gan bērni, gan skolotāji."
"Piedāvājām izmantot Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai un mācību līdzekļu izstrādei, taču šī iespēja netiek pienācīgi izmantota," kritizē Vanaga. "Papildlīdzekļi ir politiskās gribas jautājums, un šobrīd redzam tās trūkumu."
"Lai risinātu šo krīzi, ir jāiesaista privātais sektors un jāņem vērā citu valstu labās prakses piemēri. Taču šobrīd nacionālā līmenī trūkst gan koordinācijas, gan risinājumu," secina Vanaga. "Ja vēlamies, lai mūsu skolēni nākotnē būtu konkurētspējīgi darba tirgū, mācību līdzekļiem jābūt kvalitatīviem, pieejamiem un laikmetīgiem. Šī ir prioritāte, kuru nedrīkst ignorēt," uzsver LIZDA vadītāja.
