Iepazīsti rudens un ziemas apģērbu vēsturi izstādē "Auksti". FOTO

Izstādē būs aplūkojami daudzveidīgi aukstajai sezonai domāti apģērbi un aksesuāri, kas tapuši Eiropā un Ziemeļamerikā laikposmā no 18. gadsimta līdz pat mūsdienām. No Kašmiras šallēm līdz elegantiem kuturjē dizainētiem mēteļiem, no 19. gadsimta kleitām līdz minisvārkiem, no praktiskas funkcionalitātes līdz izšķērdīgai greznībai.

“Klimats vienmēr spēcīgi ietekmējis modi. Ja vasaras apģērbs ir drīzāk rotājums, tad ziemai domātais – nepieciešamība. Mēs valkājam siltu apģērbu deviņus mēnešus gadā, taču pievēršam tam nepelnīti maz uzmanības. Mūsdienās vieni dizaineri piedāvā ziemā valkāt dūnu segas, savukārt citi visžēlīgi atļauj valkāt šifonu un caurspīdīgu tillu, acīmredzot dodot mājienu, ka pa piesnigušajām pilsētu ielām jākustas enerģiskā tempā. Vai siltums un elegance ir savienojami? Par to vēstīs mūsu izstāde,” atzīmē Modes muzeja vadītāja Natālija Muzičkina.

Vēsturiski cilvēks bijis izdomas bagāts, kad vienlaikus tiecies saglabāt siltumu un arī izskatīties cienīgi vai pat grezni. Ziemas apģērbā tradicionāli tiek izmantoti materiāli, kas ļauj pēc iespējas labāk saglabāt siltumu, piemēram, vilnas audumi, āda, kažokādas, dūnas un spalvas, mīksti adījumi, vēlāk arī moderni sintētiskie materiāli. Kvalitatīvas virsdrēbes izsenis bijušas statusa rādītājs, jo ieguldītā darba un vērtīgo materiālu dēļ tās maksāja dārgi. Izstādē varēs novērtēt apbrīnojamu šuvēju un drēbnieku meistarību, izsmalcinātas detaļas un interesantus apdares paņēmienus, kas savulaik prasījuši daudzas darba stundas.

Slaveni kuturjē, modes dizaineri un modes nami lieliski apzinājušies iespējas, ko piedāvā ziemas mode. Tādi labi zināmi kuturjē un dizaineri kā izcilais modes reformators Pols Puarē (Paul Poiret), Holivudas mīlulis Gilberts Adrians (Gilbert Adrian), modes nami “Worth” un “Dior”, piegriezuma meistari Kristobals Balensjaga (Cristóbal Balenciaga), Pjērs Kardēns (Pierre Cardin), Ibērs de Živanšī (Hubert de Givenchy), Andrē Kurēžs (André Courrèges) un Kenzo (Kenzo) meistarīgi veidoja jaunus, modernus siluetus, kuru forma nereti vislabāk bija saskatāma tieši virsdrēbēs. Izstādē būs iespēja novērtēt spilgtus piemērus.

Kaut mūsdienās mode parasti vairāk tiek attiecināta uz sievietēm, vēsturiski galvenie modes noteicēji ilgu laiku bija vīrieši un tieši vīriešu apģērbos ātrāk parādījās dažādi jauninājumi. Daudzi klasiski virsdrēbju elementi, tostarp rudens un ziemas apģērbu “karalis” – mētelis –, ienākuši dāmu modē tieši no vīriešu apģērba. Viens no pirmajiem modes namiem, kas piedāvāja sievietēm elegantus tērpus, kas veidoti, iedvesmojoties no vīriešu virsdrēbēm un uzvalkiem, ir britu modes nams “Redfern” – britu karaļnama iecienītais ateljē, kas 19. gadsimta otrajā pusē piedāvāja apģērbus smalkākajām Londonas, Parīzes un Ņujorkas dāmām. Spilgts vīriešu tēmas pārstāvis izstādē būs slavenā pleiboja un žurnāla “Playboy” izveidotāja Hjū Hefnera (Hugh Hefner) hedonistiskais, košais tērps no Modes muzeja krājuma.

Izstāde aicina ne vien iedziļināties brīnišķīgās apģērbu detaļās un piegriezuma smalkumos, bet arī aizdomāties par plašāku tēmu – klimata saikni ar apģērbu. “Virsdrēbju vēsture patiesībā ir apģērba vēsture vispār – Homo sapiens nebūtu varējis apmesties mūsdienu Eiropas teritorijā, ja nebūtu izdomājis apģērbu, kas pasargā no aukstuma,” stāsta Modes muzeja speciāliste un viena no izstādes kuratorēm Agrita Grīnvalde. “Ja skatāmies ļoti lielos laika nogriežņos, mainoties klimatam, nepieciešamība pēc silta apģērba te parādās, te atkal mazinās. Arī patlaban dzīvojam laikā, kad klimats mainās, kļūst aizvien siltāks, kas liek uzdot jautājumu, vai klimata pārmaiņas ieviesīs izmaiņas arī mūsu apģērbā? Vai mēteļi, dūnu jakas un ziemas zābaki paliks pagātnē – tāpat kā tur jau nonākuši romantiskie apmetņi, spenseri, mufes un citi garderobes priekšmeti?”