Pierobežā mirušie nelegālie migranti apbedīti zem krustiem. Vai tas būtu pieņemami, ja viņi izrādītos musulmaņi?
Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojušie neidentificētie migranti, kuri gājuši bojā un apbedīti Silenes vecajā kapsētā, nesen saņēmuši piemiņas plāksnes, kas uzstādītas ar organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” iniciatīvu un ziedotāju atbalstu, tomēr rodas jautājums – vai kristīgās apbedīšanas tradīcijas, tostarp krusta izmantošana kapavietās, ir piemērotas šiem neidentificētajiem mirušajiem, ņemot vērā, ka daudzi migranti nāk no musulmaņu valstīm.
Portāls Jauns.lv uzdod jautājumu par to, vai neidentificētie apbedītie ir noteikti kristieši, ja reiz kapsētā viņi apbedīti saskaņā ar kristīgām tradīcijām, izmantojot krustu simboliku.
Ņemot vērā, ka liela daļa migrantu no valstīm, kuras šķērso Latvijas robežu caur Baltkrieviju, nāk no musulmaņu kultūras valstīm, jautājums par reliģisko piederību šajā kontekstā ir aktuāls.
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas lektore un arābu kultūrtradīciju eksperte Ingrīda Kleinhofa skaidro, ka musulmaņiem ir specifiski apbedīšanas nosacījumi.
Viņa norāda, ka, ja ir nepārprotamas pazīmes, ka mirušais ir musulmanis, tad saskaņā ar islāmu viņu nedrīkstētu apglabāt pēc kristīgajām tradīcijām, un ceremonija būtu jāveic saskaņā ar islāma paražām – apmazgājot, ievietojot līķautā, skaitot lūgšanas. Tomēr, ja ticība nav skaidri zināma, apbedīšanas kārtību nosaka zeme, kurā ir atrasts mirušais.
Ja tā ir musulmaņu zeme, tad attiecīgi apbedīšana notiek pēc vietējām paražām, pieņemot, ka cilvēks ir musulmanis. Savukārt, ja tā ir cita zeme, tad nevienam nevar pārmest, ka nezināmas ticības cilvēks ir apbedīts pēc nemusulmaņu paražām.
Kleinhofa norāda, ka arī musulmaņu reliģiskajām autoritātēm ir divi viedokļi. Stingrākais spārns prasītu pārapbedīšanu, ja noteikti zināms, ka musulmanis apbedīts pēc citas ticības paražām, bet tolerantākais uzskata, ka, ja tie, kas apbedīja, nezināja par ticības piederību, tad viņi jebkurā gadījumā ir izrādījuši godu, cilvēku apbedot. Protams, krustu varēja nelikt, bet arī Allāhs un jo īpaši neordinārās situācijās skatās pēc nodoma, nevis darbiem. Šādā gadījumā pietiktu, ka vietējā musulmaņu kopiena dodas pie kapavietas un noskaita lūgšanas.
Organizācija "Gribu palīdzēt bēgļiem" sarunā ar Jauns.lv uzsvēra, ka tā nav veikusi apbedīšanu – vien uzstādījusi piemiņas plāksnes, izmantojot ziedojumus. Izrādās, ka apbedīšanu organizējusi Augšdaugavas novada pašvaldība, kas informē, ka visām šajā novadā apbedītajām neidentificētajām personām tiek uzlikti vienkārši kristiešu krusti.
“Nav iespējas gūt pārliecību par šādu personu reliģisko piederību, un sociālais dienests ir izdarījis izvēli par labu vienkāršiem kristiešu krustiem. Sociālais dienests arī rūpējas par šo kapavietu kopšanu,” skaidro Augšdaugavas novada Centrālās pārvaldes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kuņicka.
