Zemnieki ir pret Finanšu ministrijas plāniem! Tas palielinās produktu cenu un samazinās Latvijas konkurētspēju
foto: LETA
Arvila Ašerdena vadītā Finanšu ministrija iecerējusi trīs gadu laikā palielināt akcīzes nodokli.
Sabiedrība

Zemnieki ir pret Finanšu ministrijas plāniem! Tas palielinās produktu cenu un samazinās Latvijas konkurētspēju

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Finanšu ministrijas iecere trīs gadu laikā palielināt akcīzes nodokli degvielai būtiski ietekmēs lauksaimniecības nozari, paaugstinot vietējās produkcijas cenu un samazinot pašmāju zemnieku konkurētspēju. “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons uzsver, ka lauksaimniecība nav tā nozare, kurā būtu pieejamas analogas tehnoloģijas jeb elektrotraktori un hibrīdtraktori.

Zemnieki ir pret Finanšu ministrijas plāniem! Tas ...

Finanšu ministrijas šobrīd izstrādātais likumprojekts par akcīzes nodokļa (AN) paaugstināšanu degvielai ietver arī lauksaimniecības darbiem paredzēto dīzeļdegvielu, dabasgāzi un naftas gāzi, kas tiek izmantotas kā kurināmais.

“FM aizbildinās, ka AN likmes paaugstinājums saistīts ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos paredzēto fosilās degvielas lietojuma samazinājumu. Taču vienlaikus ES normatīvie akti nosaka, ka AN likme lauksaimniecībā izmantojamai degvielai var būt arī nulle eiro, un fosilās degvielas izmantošana ir jāsamazina tajos sektoros, kur tas ir iespējams. Jāuzsver, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanai ir pieejams limitēts degvielas apjoms uz ha, un tās saņemšanai ir jāsasniedz noteikts ieņēmumu slieksnis, kuru arī ir plānots palielināt. Diemžēl lauksaimniecība nav tā nozare, kurā būtu pieejamas analogas tehnoloģijas jeb elektrotraktori, hibrīdtraktori u.tml., lai varētu virzīties uz  dīzeļdegvielas, dabasgāzes un naftas gāzes (sašķidrinātās gāzes) samazinājumu. Tāpat arī fermu, siltumnīcu un kalšu kurināšanai plaši tiek izmantota gan kurināmā degviela un dabasgāze, gan arī sašķidrinātā gāze, un citu alternatīvu pagaidām nav. Akcīzes nodoklis dabasgāzei pieaug pat trīs reizes no 0,55euro/1MWh līdz 1,47 euro/1Mwh, savukārt sašķidrinātajai gāzei, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodoklis līdz šim nebija, bet tagad būs līdz 7eiro/MWh jeb 88eiro/t” skaidro Mārtiņš Trons, biedrības “Zemnieku saeima” Lauksaimniecības politikas eksperts un valdes loceklis.

Rīgā pie Ministru kabineta pulcējies gandrīz tūkstotis mežsaimniecības un lauksaimniecības nozaru pārstāvju, lai protesta akcijā paustu nostāju pret nozaru nesakārtotajiem jautājumiem.

Zemnieki protestē pret nozaru nesakārtotajiem jautājumiem

Rīgā pie Ministru kabineta pulcējies gandrīz tūkstotis mežsaimniecības un lauksaimniecības nozaru pārstāvju, lai protesta akcijā paustu nostāju pret nozaru nesakārtotajiem ...

Ņemot vērā, ka jau šobrīd degvielas cenas Latvijā ir lielākas nekā Lietuvā un Polijā, un akcīzes nodokļa likme vietējiem  lauksaimniekiem ir augstāka nekā Lietuvā (60 eiro uz 1000 l degvielas) un Igaunijā (21 eiro uz 1000 l degvielas), to paaugstinot būtiski tiks ietekmēta visa lauksaimniecības nozare. Pieaugs vietējās produkcijas pašizmaksa un preču gala cena, kā arī samazināsies Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja kopējā ES un pasaules tirgū.

Mārtiņš Trons uzsver, ka Latvijai ir jāatbalsta vietējie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, nepaaugstinot nodokļa slogu un saglabājot akcīzes nodokļa likmi esošajā jeb 15% apmērā. Pašreizējais nodokļa likmes pieaugums rada nesabalansētu pieeju starp fiskālajiem mērķiem un uzņēmējdarbības ilgtspēju, neņemot vērā esošos sarežģījumus lauksaimniecības nozarē, izejvielu izmaksu straujo kāpumu un saražotās produkcijas cenu kritumu.

Piemēram, šī gada ražas sezona ir bijusi viduvēja. Izvērtējot situāciju nozarē pēdējo gadu griezumā, jāņem vērā, ka lauksaimnieki ir saskārušies ar izaicinājumiem arī klimatisko pārmaiņu un  neprognozējamo laikapstākļu dēļ.

“Mums ir nepieciešama stabilitāte. Ir jānosedz iepriekšējo gadu zaudējumi, un mēs nevaram pasliktināt situāciju, vēl ceļot akcīzes nodokli lauksaimniecībā izmantojamai degvielai. Īstermiņa nodokļu ieņēmumi nav vērā ņemams ieguvums, ja tiek mazināta vietējo zemnieku konkurētspēja un Latvijas lauksaimniecības nākotne,” tā Mārtiņš Trons.