Cietumu būvē, bet vēl vairāk slēgti. Vai Latvijā sācies cietumu būvniecības bizness?

“Kas Jauns Avīze” vērsās Ieslodzījuma vietu pārvaldē un saņēma šādu informācijas apkopojumu.

Slēgti četri cietumi, citi apvienoti

Jau 2008. gada 31. oktobrī likvidēts Centrālcietumam pievienotais Matīsa cietums, attiecīgi tāda pati reorganizācija veikta ar Daugavpils un Grīvas cietumiem. Tā paša gada 15. decembrī likvidēts Pārlielupes cietums – atgādināsim, ka 1994. gadā tas kļuva slavens ar lielāko ieslodzīto izbēgšanu Latvijā – izmuka 89 cietumnieki.

2014. gada 1. novembrī likvidēts Šķirotavas cietums, 2017. gada 1. janvārī – Vecumnieku cietums, 2019. gada 1. aprīlī – Brasas cietums. Tādējādi ir skaidri redzams, ka Latvijā cietumu kļūst tikai mazāk.

Ekskursijā aiz restēm

Interesanti, ka reizi gadā – septembra sākumā – ir iespēja doties ekskursijās pa bijušo Brasas cietumu. Tās sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi ikgadējo Brasas un Hospitāļu ielas svētku ietvaros organizē vietējā iedzīvotāju kopiena.

Pieprasījums ir liels, tikko internetā tiek izsludināta reģistrēšanās, tā dažiem desmitiem gribētāju pieejamās vietas ir beigušās, tik daudzi alkst nokļūt aiz restēm. Un gadās arī nokļūt vārda tiešā nozīmē – 2023. gadā piedzīvojumu kārotāji noklīda no ekskursantu grupas, pamanījās iekļūt kādā kamerā un pašieslodzījās. Viņi apbrīnoja un virināja kameras durvis, līdz tās aizcirtās. Gidam līdzi nebija atslēgas, un tad nu pašdarbniekiem nācās kādu laiku pabūt īstu arestantu ādā, kamēr atrastas atslēgas.

Ko likt vietā?

Ko darīt ar šo īpašumu, īsti skaidrības nav, valstij tā uzturēšana izmaksā ap 40 000 eiro gadā, jo, piemēram, apsardze ir nepieciešama. Tagad Brasas cietumā trenējas specvienības un bijušajā sporta zālē kāda filmu studija iekārtojusi uzņemšanas paviljonu.

Par pamesto Šķirotavas cietumu gan ir izlemts – to 2018. gadā par 886 500 latu izsolē nopirka farmācijas uzņēmums “Grindeks”. 2021. gadā sākās veco ēku nojaukšana un “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans solīja izveidot jaunu pasaules līmeņa farmaceitisko ražotni. Tiesa gan, tagad nekas jauns nav dzirdēts.

Pārlielupes cietumu sākotnēji pārņēma Jelgavas pašvaldība, izskanēja pat ideja par izklaides centru, bet galu galā teritorija aizauga ar krūmiem, un pērn šis īpašums atdots Iekšlietu ministrijai.

Tā plāno bijušā cietuma vietā būvēt katastrofu pārvaldības centra ēku, kurā vienkopus atrastos ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo, telpas Valsts policijai, robežsardzei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Vecumnieku cietumu sākotnēji bezatlīdzības lietošanā pārņēma Bruknas Kalna svētību kopiena, izveidoja dzīves prasmju centru, izmitināja vairākas ģimenes, tomēr 2019. gadā no šā īpašuma atteicās.

Aizvien mazāk ieslodzīto

Viens iemesls cietumu slēgšanai ir gan visai nolietotās telpas, piemēram, Brasā, pēc ekspertu atzinuma, saglabājamas cara laika ēkas, bet padomju laikā uzbūvēto nav vērts atjaunot. Būtiskākais iemesls ir cietumnieku skaita samazinājums.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē norāda, ka kriminālsodu izpildes reformā akcents tiek likts uz sabiedrībā, nevis nebrīvē izciešamiem sodiem, samazināti maksimālie brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildes termiņi. Samazinās arī iedzīvotāju un noziegumu skaits.

2013. gadā Latvijā bija 5139 ieslodzītie, no tiem notiesāti 3613; 2018. gadā attiecīgi 3522 un 2541; pērn 3271 un 2497. Šā gada jūlija vidū cietumos atradās 3348 ieslodzītie, no tiem 2461 notiesātais un 887 apcietinātie, viņu vidū ir 76 ar mūža ieslodzījumu sodītie.

Pēc jaunā Liepājas cietuma uzcelšanas Tieslietu ministrija varētu slēgt vismaz trīs esošos cietumus vai to daļas, pavisam noteikti tad nebūs vajadzīgs vecais Liepājas cietums.

Plānots, ka Latvijas cietumos būs 1704 vietas ieslodzītajiem ar Eiropas standartiem atbilstošiem apstākļiem, tostarp 80 vietas Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, 200 – Atkarīgo centrā Olaines cietumā, 224 – Valmieras cietumā, 1200 – jaunajā Liepājas cietumā.

Cietumi Latvijā

* Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem

* Daugavgrīvas cietums Daugavpilī (2008. gadā apvienoti Grīvas un Daugavpils cietumi)

* Iļģuciema (sieviešu) cietums Rīgā

* Jelgavas cietums

* Jēkabpils cietums

* Liepājas cietums

* Olaines cietums

* Rīgas Centrālcietums

* Valmieras cietums

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Cietumu būvē, bet vēl vairāk slēgti. Vai Latvijā sācies cietumu būvniecības bizness?” saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".