Latvijā katrs trešais autoceļš ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, atzīst "Latvijas Valsts ceļi" pārstāvis
foto: Edija Pālens/LETA
Lai visā valsts autoceļu tīklā savestu kārtībā ūdens novadi, būtu nepieciešami desmit gadi un tas izmaksātu aptuveni 25 miljonus eiro, norāda LVS pārstāvis Derevjanko.
Sabiedrība

Latvijā katrs trešais autoceļš ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, atzīst "Latvijas Valsts ceļi" pārstāvis

Ziņu nodaļa

Jauns.lv / LETA

Latvijā 37 procenti valsts autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, trešdien konferencē "Ikdienas uzturēšana ceļa ilgtspējai" norādīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Juris Derevjanko.

Latvijā katrs trešais autoceļš ir sliktā vai ļoti ...

Viņš sacīja, ka šajos valsts ceļu posmos, visticamāk, nav sakārtota ūdens novade, kā arī 6000 km ceļu ir zaudējuši valsts ceļa funkciju, tādēļ kapitālieguldījumi, tostarp grāvju atjaunošanā, netiek plānoti. Derevjanko informēja, ka LVC katru gadu ūdens novadi ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros sakārto aptuveni 130 km ceļu, kas izmaksā ap 3,8 miljonus eiro.

"Lai visā valsts autoceļu tīklā savestu kārtībā ūdens novadi, būtu nepieciešami desmit gadi un tas izmaksātu aptuveni 25 miljonus eiro. Lai pēc tam visu uzturētu kārtībā, ik gadu būtu vajadzīgi aptuveni desmit miljoni eiro," norādīja Derevjanko.

Attiecībā uz ceļu ilgtspēju viņš teica, ka ir jādomā arī par grants autoceļiem. Grants ceļu kopgarums valsts ceļu tīklā ir 10 204 km, no kuriem 53% jeb 5406 km ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, 40% jeb 4101 km - apmierinošā stāvoklī, bet 7% jeb 697 km labā un ļoti labā stāvoklī.

"Diemžēl jāatzīst, ka valsts ceļu tīklā ir grants ceļu posmi, kuriem grants kārta nav atjaunota, kopš tas ir uzbūvēts," norādīja LVC pārstāvis.

Lai atjaunotu grants autoceļu planējamo kārtu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošajiem grants ceļiem būtu nepieciešami 80 miljoni eiro. Savukārt, lai uzturētu grants ceļu labā stāvoklī, katru gadu būtu jāatjauno aptuveni 2000 km grants planējamās kārtas, kas izmaksātu aptuveni 30 miljonus eiro gadā, skaidroja Derevjanko. Viņš minēja, ka grants segas planējamās kārtas atjaunošana ir izslēgta no ikdienas uzturēšanas darbiem, līdz ar to LVC labo tikai iesēdumus un bedres.