Sabiedrība

Video cikls "Mūsējie": brazīlietes Vanesas Rufino sirds pieder Latvijai

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Brazīliete Vanesa Rufino gandrīz pirms 20 gadiem, sekojot mīlestībai, ieradās Latvijā, lai šeit atrastu otro dzimteni.

Video cikls "Mūsējie": brazīlietes Vanesas Rufino ...

Īsa pamācība valodas apgūšanā

Kad 2005. gada martā Vanesa ieradās Latvijā, šeit viņu sagaidīja aukstums. Pēc karstās Brazīlijas ziemas pavasara sākums šeit likās stindzinošs, bet valodas barjera neļāva iekļauties vietējā sabiedrībā. “Nebija viegli, jo es nerunāju latviski, bet pirms 20 gadiem šeit ļoti maz cilvēku runāja angļu valodā. Zināju, ka man vajag kaut ko darīt, lai iemācītos valodu, un es sāku kontaktēties ar cilvēkiem. Gāju uz tirgu draudzēties. Tur ir tik foršas tantiņas – mīlu viņas! Atceros, ka sākumā es sagatavoju blociņu, kurā pierakstīju sarunu valodu, braucu tramvajā skatījos apkārt, un, ja kāda tantiņa man uzsmaidīja, sāku sarunu, reizēm pat aicināju uz kafiju – lai varētu praktizēties runāt latviski. Tā ir interesanta, bet ļoti grūta valoda.”

Vanesa uzsver, ka latviešu valodu ir grūti mācīties, jo tā nelīdzinās nedz angļu, nedz portugāļu valodai. Īpašas grūtības sagādājuši dažādie locījumi. “No sākuma nesapratu un dusmojos – kāpēc jāloka vārds Vanesu, Vanesai… Tas padara mācīšanos daudz grūtāku. Tomēr svarīgi ir nenobīties un turpināt – latvieši nesmejas, ja tu runā nepareizi, bet novērtē to, ka centies mācīties, un palīdz to darīt.”

foto: Ekrānuzņēmums
Vanesa nenoliedz, ka valoda nav vienīgais šķērslis, kas traucē iekļauties Latvijas sabiedrībā.
Vanesa nenoliedz, ka valoda nav vienīgais šķērslis, kas traucē iekļauties Latvijas sabiedrībā.

Kultūru sadursme

Vanesa nenoliedz, ka valoda nav vienīgais šķērslis, kas traucē iekļauties Latvijas sabiedrībā. Grūtības sagādā arī kultūras un temperamentu atšķirība.  “Jā, tas bija grūti. Tagad es saprotu, ka nevaru šeit uz ielas dejot vai tramvajā ar visiem sarunāties. Brazīlijā ir ierasts, ka, braucot tramvajā vai vilcienā, ja tev ir cepumi vai končas, tu dalies ar citiem, pat ja viņi tev nav pazīstami. Te man nācās saskarties ar vēsu – ko tu gribi? Nu neko tādu, tikai padalīties. Tāpat kaimiņi – Brazīlijā viņi ir kā ģimene, pie katra vari aiziet un palūgt sāli vai cukuru. Latvijā tas nav pieņemts, bet man ļoti gribas sadraudzēties, tāpēc mācījos valodu un centos saprast kultūru.”

Vai Latvijas sabiedrība ir neiecietīga?

Vanesa uzsver, ka ar īpašu neiecietību vai diskrimināciju nav saskārusies. Atbraucot viņai šeit jau bija ģimene un ap to izveidojies paziņu loks, tāpēc ikdienā nekādu noraidījumu nav izjutusi. Viņa atceras situāciju veikalā, kad pārdevēja izturējusies izteikti aizdomīgi. “Staigāja man līdzi un skatījās, ko es daru. Es vaicāju par kleitu, viņa man saka – pārāk dārga. Nu kā viņa var zināt, cik man ir naudas un vai man ir pārāk dārga vai ne?! Nopirku to kleitu aiz dusmām!”

Arī Vanesas bērni Latvijā jūtas labi un brīvi runā latviski, lai gan kā pirmo apguvuši portugāļu valodu. “Meita neizskatās atšķirīga, bet puikam ir gan cits izskats, gan temperaments. Man ir bijušas situācijas, kad saka – Vanesa, tavs puika ir pārāk aktīvs. Nu, bet labāk, lai viņš ir pārāk aktīvs, nevis sēž stūrī un nerunā. Es viņiem stāstu, ka svarīga ir attieksme. Ir jāciena sevi un jāciena valsts, kurā tu dzīvo, un tās valoda. Es uzskatu, ka tad, ja tu šeit dzīvo, strādā, maksā nodokļus un runā valodā, tevi arī cienīs.”

Starp Austriju un Krieviju

Vanesa Latvijā centās izveidot savu biznesu, iegādājās nelielu virtuvīti, investēja tajā, darbojās Kalnciema tirdziņā, bet veiksmes stāsts neizdevās, tāpēc tagad viņas darba dzīve rit ārpus Latvijas. “Tagad mana dzīve ir pilnībā mainījusies. Ikdienā es strādāju ārzemēs, Austrijā, kur esmu privāta šefpavāre. Tā nu es braukāju šurpu turpu no vienas valsts uz otru.”

Brazīliete atklāti stāsta, ka brīdī, kad Krievija iebruka Ukrainā, viņu mākušas lielas bailes. Arī radi un draugi no Brazīlijas mudinājuši braukt projām, jo esam taču kaimiņos agresīvajai iebrucējvalstij. Vienlaikus viņa atzīst, ka, neraugoties uz kara briesmām, Latvija ir daudz drošāka vieta dzīvošanai nekā Brazīlija. “Bija nepatīkama sajūta, nedrošība, bailes… Zvanīja man no Brazīlijas, teica – vai tu traka esi? Viņi taču uz kartes redz, kur Latvija atrodas. Tomēr šeit ir ļoti droša valsts, Brazīlijā dzīvot ir daudz bīstamāk.”

Vanesas trīs mīlestības

“Es sāku gatavot no 12 gadu vecuma. Mana mamma un arī vecmāmiņa bija pavāres. Tas ir tas, ko esmu visu dzīvi darījusi, un man patīk strādāt virtuvē. Tas ir vairāk nekā darbs, tā ir mana mīlestība, mana dzīve,” dalās šefpavāre Vanesa Rufino.
Brazīliete sapņo par iespēju Latvijā sarīkot īstu Brazīlijas karnevālu. “Mēs jau reiz gribējām to realizēt, bija pat tāds mazs projektiņš. Gribētos Vecrīgas ielās redzēt karnevāla prieku, dzīvību, mūziku un dejas. Tas gan jādara vasarā, lai var foršus tērpus, super bikini vilkt.”

Vanesa atzīstas mīlestībā Latvijai: “Man ļoti patīk, ka latvieši prot novērtēt savu dabas bagātību, tas, ka šeit augstu novērtēta ir izglītība, es jūtu latviešu draudzību un sirsnību. Jūtos šeit kā mājās. Novēlu visiem mieru, mīlestību un drošību!”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par video sižetu "Video cikls "Mūsējie": brazīlietes Vanesas Rufino sirds pieder Latvijai" saturu atbild izdevniecība "Rīgas Viļņi". #SIF_MAF2024