Staiceles dzelzs avoti kļuvuši par 2015. gada ģeoloģisko "brīnumu". FOTO
Unikālie Staiceles dzelzs avoti pasludināti par šī gada ievērojamāko ģeoloģisko objektu Latvijā. 2015. gada Latvijas ģeovieta atrodas Ziemeļvidzemē, Alojas novada Staiceles pagastā, Salacas kreisajā krastā.
Staiceles dzelzs avoti no ģeoloģijas un hidroģeoloģijas viedokļa ir unikāli dabas veidojumi, kuros ir iespējams novērot nepārtraukti notiekošu dzelzs savienojumu izgulsnēšanās procesu, kas avotu izplūdes vietās veido krāsainu un ļoti neparastu ainavu, Kasjauns.lv informēja Ziemeļvidzemes ģeoparka centra pārstāvji Dainis Ozols un Andris Grīnbergs.
Staiceles dzelzs avoti ir divi avoti, kas atrodas blakus esošās dažus desmitus metrus garās graviņās. Avotu ūdensdeve ir neliela, bet tie ir īpaši tai ziņā, ka bagātīgi izgulsnē dzelzs hidroksīdus un citus savienojumus košā rūsas krāsā. Avotu izplūdes vietās to nogulumi līdz pat vienam metram biezā kārtā aizpilda graviņu gultni. Pazemes ūdeņi ir bagātinājušies ar dzelzi filtrējoties caur devona iežiem – Burtnieku svītas smilšakmeņiem un aleirolītiem. Dzelzs savienojumu izgulsnēšanās norisinās ūdeņiem sastopoties ar gaisa skābekli.
Kāpēc tieši šai vietā notiek tik intensīva dzelzs savienojumu izgulsnēšanās kā nekur citur Latvijā – tas ir jautājums, kuru palīdzēs noskaidrot avotiem piešķirtā Gada ģeovietas nominācija. Ir dati, ka vēl pēc pagājušajā gadsimta vidus Staicelē ir darbojies okera cehs, kas izmantojis avotu izgulsnētos dzelzs savienojumus krāsu ražošanā.
Staiceles dzelzs avoti atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā Salacas ieleja, kas vienlaikus ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija „Natura 2000”.
Gada nominācija tiek piešķirta ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas sakopšanu un izpēti, kā arī iekļaut tos tūrisma apritē.
Gada ģeovietas nominēšana notiek jau astoto gadu. Iepriekšējos gados īpaši izvēlētās ģeovietas (objekti) bija dažādi un daudzveidīgi: 2008. gadā – Neļķu klintis Vidzemē, pie Mazsalacas, 2009. gadā – Sikšņu klintis Vidzemē, Virešu apkārtnē, 2010. gadā – Virsaišu ūdenskritums Kurzemē, Talsu novadā, 2011. gadā – Kulšēnu sēravots Zemgalē, Bauskas novadā, 2012. gadā – Rudzīšu akmens Kuldīgas novadā, Kurzemē, 2013. gadā – Stiglavas atsegumi Latgalē, Viļakas novadā un 2014. gadā Korkuļu ūdensrijēji Sēlijā, Jaunjelgavas novadā.
Staiceles dzelzs avoti vasarā
