Viedoklis: piemineklis Upītim un piemineklis valsts pārvaldes mazspējai

Latvju tautai ļoti patīk pieminekļi. Un latvju tauta Rīgas domes izskatā ir nolēmusi dažus pieminekļus nojaukt. Viens no tiem ir piemineklis Barklajam de Tolli - smuks piemineklis, taču Rīgā tas tiešām īpaši neiederas, jo šim cilvēkam ar Rīgu ir maz sakara. Tādēļ to droši var atdot tā uzstādītājam Jevgeņijam Gombergam, kurš savulaik Rīgai sagādāja vairākus pieminekļus. Te varbūt ir vērts atcerēties, ka, atšķirībā no Gomberga, latviešiem pašiem ar pieminekļu uzstādīšanu tik labi nesokas, jo bija reiz doma uzstādīt pieminekli Konstantīnam Čakstem tajā vietā, kur agrāk atradās Ļeņina piemineklis. Ar ko tas beidzās? Latvieši savā starpā sakasījās un pieminekli tā arī neuzstādīja.

Cits stāsts ir par Andreju Upīti. Viņa pieminekli Rīgas dome ir nolēmusi pārzāģēt uz pusēm un uzstādīt tādā izskatā, lai tā parādītu Upīša divējādo dabu: no vienas puses izcils rakstnieks, bet no otras kolaborants un nodevējs. Es tam nevaru piekrist. Manuprāt, Upīša piemienkli var graizīt vertikāli vai horizontāli, taču viņš tik un tā ir nodevis Latvijas valsti un tautu. Viņš bija tas, kurš brauca pie Staļina un lūdza Latviju uzņemt Padomju Savienībā. Viņš bija tas, kurš balsoja par Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Tātad nodevējs, kuram nepienākas nekāds piemineklis. Iedomāsimies: ja mūsdienās kāds cienījams latviešu rakstnieks sēdētu pie viena galda ar Putinu un apspriestu Latvijas nākotni - viņu taču par to nolādētu un varbūt pat cietumā ieliktu! Tādēļ arī ar Upīti nekādu kompromisu nevar būt - piemineklis ir jānojauc! Un vēl jau mums ir arī Upīša memoriālais muzejs - arī to būtu jāslēdz ciet. Ja nu vienīgi kāds par privātiem līdzekļiem būtu gatavs to uzturēt, ar noteikumu, ka tiek uzsvērta arī Upīša nodevīgā darbība. Taču es neesmu ar mieru, ka šāds muzejs tiek uzturēts par manu kā nodokļu maksātāja naudu.

Tikmēr Latvijas militaristi ir uzcēluši savu pieminekli - uzlikuši uz postamenta bruņutransportieri un jūtas ar to apmierināti. Dažās NATO valstīs, lūk, tā darot. Tas, manuprāt, nav nekāds arguments, ka dažas valstis dara muļķības. Stāsts par bruņutransportiera pieminekli ir skaists no visām pusēm. Pirmkārt, šis piemineklis ir dārgs - izmaksājis ap 180 000 eiro. Otrkārt, tagad izrādās, ka neviens no bijušajiem un arī esošais ministrs par šo pieminekli neko nezina. Neko nezina arī Bruņoto spēku komandieris. Visi saka, ka lemšana par pieminekļiem neesot viņu līmenis. Projekta sagatavošana ilga septiņus gadus, bet neviens ministrs neko nav zinājis! Tas daudz ko pasaka par mūsu valsts pārvaldes mazspēju jebkādā līmenī. Domāju, ka patiesībā ministri par šo projektu zināja gan, tikai neiedomājās, ka tas var izraisīt skandālu. Es šo pieminekli saglabātu kā simbolu valsts pārvaldes mazspējai un nevajadzīgai līdzekļu izšķērdēšanai.