Valsts iestādēm nākas atteikties no bezgaumīgajiem logo
No šī gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”, kas paredz valsts pārvaldes iestāžu neskaitāmo un dažādo logo aizvietošanu ar minēto valsts simbolu. Kā viens no iemesliem tiek nosaukts patvaļīgi veidoto logo neprofesionālais un bezgaumīgais izskats.
Dažādība maldina
Grozījumus savulaik, 2012. gadā, ierosināja prezidents Andris Bērziņš un idejas pamatos ir pieņēmums, ka valsts tēlu galvenokārt veido nevis vizuālais noformējums, bet gan tās tauta, ekonomika un kultūra. Kā apgalvo Valsts kancelejas komunikācijas departamenta pārstāve Zaiga Barvida, līdzīgi esot arī ar valsts pārvaldes institūcijām, kurām krāšņs, atšķirīgs logo nepalīdzēšot gadījumā, ja tās veiktais darbs ir nekvalitatīvs un iestāde vairo birokrātiju. Kā galvenais iemesls šādam solim tiek minēta nepieciešamība pēc skaidras un nepārprotamas komunikācijas ar sabiedrību, proti, cilvēkiem nepieciešams būt pārliecinātiem, ka viņi apmeklē valsts iestādi un nevis kādu privāto komersantu. Jucekli un neskaidrību šajā sakarā izraisa bieži vien krasi atšķirīgie logo, kam no pirmā acu uzmetiena, šķiet, nav ne mazākās saistības ar valsts pārvaldi.
Starp valsts iestādēm nav konkurences
Par reformu atbildīgās Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija apgalvo, ka individuāli izstrādāti logo nav savienojami ar valsts iestāžu funkcijām: „Logotips jeb firmas zīme pēc savas izcelsmes ir uzņēmējdarbības vides instruments, tāpēc nevar kalpot kā valsts institūcijas statusa un atpazīšanas zīme”. Valsts pārvaldes iestāžu daudzie logo, kuriem lielākoties nav pilnīgi nekādu kopēju iezīmju, pieņemami būtu tikai tad, ja starp iestādēm būtu kaut kāda veida konkurence un nepieciešamība sevi izcelt vizuāli, kas, saprotams, tā nav.
Līdzšinējos logo raksturo bezgaumība
Konstitucionālo tiesību eksperts un jurists Edgars Pastars izteicies, ka līdz šim novērotā distancēšanās no ģerboņa bijusi saistīta ar neprasmi izmantot visu tā potenciālu, tostarp vizuālo. „Ģerbonis ir mūsu simbols. Ja sākam plaši to aizvietot ar dažādām surogātzīmēm, tad kāds būtu nākamais solis – sava himna, savs karogs?” vaicā Pastars. Runājot par esošajiem logo, Heraldikas komisija norādījusi , ka iestāžu grafiskās zīmes lielākoties ir izstrādātas neprofesionāli un neatstāj labu iespaidu. Kopumā šīs izmaiņas skars 100 iestādes un izsludinātā iepirkuma summa ir 18 000 eiro, kas nozīmē 180 eiro lielus tēriņus vienai iestādei. Katras iestādes individuāla vizuālā tēla izstrāde, savukārt mēdz izmaksāt daudz dārgāk - 5000 līdz 10 000 eiro. Vienota identitāte jau izsenis pastāv starp valstu iestādēm lielā daļā Eiropas Savienības valstu, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā un šādu sistēmu pērn ieviesuši arī igauņi.
