Pavasarī - prezidenta vēlēšanas. Partijas klusē, vai vēlas šajā amatā redzēt Bērziņu

Šobrīd par atbalstu Bērziņam paziņojusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Neoficiāli ZZS paziņojums par atbalstu Bērziņam tiek uzskatīts par taktiku, kas sašaurina abu pārējo koalīcijas partiju "Vienotības" un Nacionālās apvienības (NA) izvēles iespējas, ka šobrīd vienots koalīcijas balsojums par prezidenta kandidātu būtu iespējams tikai par Bērziņu.

Saeimas aizkulisēs kā iespējamā prezidenta amata kandidāte minēta "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa. Tomēr pašā "Vienotībā" šāda iespēja netiekot izskatīta, bet neoficiāli zināms, ka viņas vārdu min citu partiju pārstāvji, iespējams, ar mērķi noņemt viņas kandidatūru jau pašā sākumā.

Par iespējamo kandidātu minēts arī Mārtiņš Bondars (LRA), bet viņš sarunā to noliedza, norādot, ka "šobrīd tāda plāna nav. Man tas ir pārsteigums".

Runājot par to, kādam jābūt nākamajam prezidentam, tiek akcentēta starptautiskas pieredzes nepieciešamība, lai prezidents tiktu "sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Savienībā", ņemot vērā ģeopolitisko situāciju jeb krīzi Ukrainā, kas rada apdraudējumus reģiona stabilitātei.

NA valdes loceklis Imants Parādnieks teica, ka vispirms nepieciešams koalīcijas partiju starpā vienoties par turpmāko rīcību. "Es aicinātu nesteigties un kandidātus nepārrunāt, kamēr ar pārējiem koalīcijas partneriem neesam vienojušies par to, kādā veidā šis process varētu notikt. Tad jau redzēs - ja katrs uzskatīs, ka ir jāvirza katrai frakcijai [savs kandidāts], tad domāsim," viņš sacīja.

Taujāts, vai gadījumā, ja gan "Vienotība", gan ZZS paustu atbalstu Bērziņa pārvēlēšanai, vai par viņa kandidatūru balsotu arī NA, Parādnieks atbildēja: "esmu pārliecināts un frakcija arī, ka var būt labāks kandidāts Valsts prezidenta amatam, bet, ja būs tāda situācija, tad arī domāsim, ko darīt".

Viņš vērsa uzmanību, ka NA nav izvirzījusi Egila Levita kandidatūru prezidenta amatam, jo būtu vēlams, lai kandidāti tiktu izvirzīti no vairākām Saeimas frakcijām, tādējādi paužot pārliecinošu atbalstu.

"Vienotības" valdes priekšsēdētāja un Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa akcentēja, ka ir jāsagaida, vai prezidents Bērziņš vēlēsies kandidēt uz otru termiņu. "Valsts prezidents ir valsts simbols un, ņemot vērā Latvijas prezidentūru ES Padomē, šobrīd no politiķu puses nebūtu atbildīgi diskreditēt prezidenta darbu," viņa norādīja.

"Mēs nespēlējam spēles - kas būs un kas nebūs. Saprotu, ka ir cilvēki, kuriem gribas kaut kādā veidā izcelties, kas nav guvuši atbalstu partijā, un ir liela vēlme nākt ar kaut kādām iniciatīvām," viņa teica, nekonkretizējot savu atbildi.

Opozīcijā esošās "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai BNS sacīja, ka partija vēl nav lēmusi par prezidenta amata kandidātiem, kā arī par to, vai atbalstīs Bērziņa pārvēlēšanu. "Saskaņa" vēloties sagaidīt Bērziņa paziņojumu, vai viņš atkārtoti kandidēs prezidenta amatam.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) par to, vai atbalstīt Bērziņa pārvēlēšanu, ja viņš atkārtoti kandidēs prezidenta amatam, vēl neesot lēmusi. "Mēs šobrīd vēl neesam pieņēmuši lēmumu, kuru kandidātu atbalstīt vai neatbalstīt. Mēs gribam, pirmkārt, redzēt izvēles iespējas, un, iespējams, mums būs arī pašiem savs kandidāts," teica LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.

"No sirds Latvijai" Saeimas frakcijas vadītāja Inguna Sudraba norādīja, ka šobrīd ir pāragri spriest par iespējamām kandidatūrām, kā arī partijā nav lemts par kāda sava kandidāta izvirzīšanu. "Bērziņš šobrīd ir amatā un ar to atšķiras no citiem iespējamiem kandidātiem," viņa norādīja. Viņa noliedza, ka varētu izvirzīt savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam. "Tas nu galīgi nav darba kārtībā," teica Sudraba.

Andris Bērziņš Valsts prezidenta amatā stājās 2011.gada 8.jūlijā. Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

Valsts prezidenta ievēlēšanas likums nosaka, ka kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.