Vai vispār un kāpēc jāsamazina bērnu kopšanas atvaļinājuma ilgums? Spriež tēvi - viedokļu līderi
Labklājības ministrs Uldis Augulis nācis klajā ar priekšlikumu samazināt bērna kopšanas atvaļinājumu par pusgadu, tātad no līdzšinējā pusotra gada līdz gadam. Pēc ministra domām, tas ļautu vecākiem ātrāk atgriezties darba tirgū. Turklāt Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur vispār ir tik garš bērna kopšanas atvaļinājums. Savukārt oponenti piesauc jau tā slikto demogrāfisko situāciju, kurai bērna kopšanas atvaļinājuma samazināšana varētu nākt par sliktu. Līdz ar to Lielais jautājums: "Cik ilgam jābūt bērna kopšanas atvaļinājumam?"
To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – rakstniekam Jurģim Liepniekam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim un uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Jurģis Liepnieks teic, ka pašreiz, kad mums demogrāfijā ir traģiska situācija, ir bezatbildīgi “grābstīties” pat ap visniecīgāko lietu, kas varētu pasliktināt dzimstības rādītājus, tai skaitā arī par bērnu kopšanas atvaļinājuma ilguma samazināšanu, kas jaunajiem vecākiem dotu signālu, ka viņu dzīve nākotnē varētu tikt vēl vairāk apgrūtināta. Aigars Rostovskis saka, ka cilvēciski būtu saprotami jaunajiem vecākiem piešķirt pēc iespējas ilgāku bērna kopšanas atvaļinājumu, bet no otras puses jāsaprot, ka sabiedrība un mūsu ekonomiskā situācija nevar atļauties apmaksāt tik ilgstošus atvaļinājumus. Tādēļ jādomā par to, kā pēc iespējas ātrāk jaunos vecākus atgriezt darba tirgū. Pēteris Šmidre uzsver, ka demogrāfiskie jautājumi bez šaubām ir jārisina, tai skaitā arī tas, cik ilgam jābūt bērna kopšanas atvaļinājumam, bet galvenais jautājums ir tas, kur tam ņemt līdzekļus, naudu, jo nav racionāli runāt par to, kam un cik pietrūkst naudas. Jārunā par to, kā šo naudu nopelnīt.
Jurģis Liepnieks: "Mēs izmirstam ātros tempos"
Bērni Latvijā nedzimst tāpēc, ka ir nabadzība, nav skaidrības par nākotni un stabilitāti, nav sajūta, ka lietas valstī attīstās pareizā virzienā, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks. Tāpēc latviešu nācija ātros tempos izmirst, un šādos apstākļos ir bezatbildīgi pārskatīt kaut visniecīgāko lietu, kas varētu uzlabot demogrāfisko situāciju, tai skaitā arī saīsināt bērnu kopšanas atvaļinājumu.
Bērnu kopšanas atvaļinājuma problēma ir tāds “interesants un pretrunīgs jautājums”, viņš uzskata un saka: “Dažādi pētījumi apstiprina, ka finansiālie jautājumi, kaut kādi pabalsti, arī atvaļinājuma ilgums nav izšķirošie lielumi tam, dzimst vai nedzimst bērni. Var pieņemt, ka bērnu kopšanas atvaļinājuma samazināšana, būtiski neietekmēs demogrāfisko situāciju, tās uzlabošanos vai pasliktināšanos. Bet vienlaicīgi jāņem vērā tas, ka mums demogrāfiskā situācija ir traģiska. Mēs tiešām izmirstam ātros tempos., un tam ir savas konsekvences – sākot ar ekonomiku un beidzot ar nacionālas valsts likteni.”
Tāpēc būtu pareizi darīt visu, katru niecīgāko lietu, kas varētu palīdzēt uzlabot demogrāfisko situāciju. Šai sakarā ir “diezgan bezatbildīgi grābstīties” pat ap jebkuru niecīgāko aspektu, kas to varētu palīdzēt uzlabot, tai skaitā arī gar bērna kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu un jaunajiem vecākiem dot signālu, ka viņu dzīve vēl vairāk varētu tikt apgrūtināta, uzsver Jurģis Liepnieks.
Aigars Rostovskis: jārada apstākļi pēc iespējas ātrāk sākt strādāt
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka mēs nevaram atļauties pārāk garu bērna kopšanas atvaļinājumu, kaut arī cilvēciski tas būtu atbalstāmi. Mums drīzāk būtu jāmudina jaunos vecākus atgriezties darba tirgū, piemēram, strādājošiem vecākiem kaut ko piemaksājot.
No cilvēciskās pieejas būtu saprotami, ja mēs teiktu, ka vecākam jādod atvaļinājums bērna pieskatīšanai, iespējams, arī līdz divu, trīs, vai pat četru gadu vecumam, bet šeit nu rodas problēma, vai sabiedrība ir spējīga vecākam, pārsvarā jaunajām māmiņām, apmaksāt tik ilgu atvaļinājumu, saka Aigars Rostovskis un turpina:
“Domāju, ka mums uz visiem šiem sociālā atbalsta instrumentiem jāskatās tā, lai mēs būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Ja paskatāmies uz bērna kopšanas atvaļinājumu, arī uz darba nespējas lapām, tad jāsaka, ka mēs krītam ārā no šīs te konkurences. Tas var patikt vai nepatikt, bet katrs indivīds darbspējas vecumā, katru stundu strādājot, kaut ko rada, veicina mūsu kopīgo ekonomiku, iekšzemes kopproduktu. Jo vairāk darba stundu, jo mēs paši no tā vairāk iegūstam, būvējam savu ekonomiku.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents atgādina, ka cilvēks, kurš pārāk ilgi ir atrauts no darba tirgus, zaudē kaut kādas iemaņas un viņam ir grūtāk atgriezties darbā. Tāpēc, runājot par bērna kopšanas atvaļinājumu, mums drīzāk būtu jāspriež par to, kā palīdzēt vecākiem, pārsvarā – jaunajām māmiņām, atgriezties darba tirgū, piemēram, viņām kaut ko piemaksājot: “Ir izdevīgi, ka visi cilvēki, kuri fiziski un mentāli tam ir gatavi, atgriežas darba tirgū. Mēs paši no tā tikai iegūsim. Jo darba spējīgie cilvēki jau rada to materiālo vērtību, naudu, no kā maksājam pensionāriem, skolotājiem, policistiem, visiem pārējiem...”
Pēteris Šmidre: "Naudas pietrūkst gandrīz visur"
Demogrāfiskais jautājums Latvijā ir ļoti nopietns un neviens nav pret to, ka tas jārisina. Tikai problēma ir tajā, no kurienes tam ņemt līdzekļus, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre. Ir divas iespējas: vai nu kādam atņemt vai nopelnīt, jeb atrast veidus, kā kaut ko ieekonomēt.
“Precīzi nemāku pateikt, cik garam jābūt bērna kopšanas atvaļinājumam. Tur jābūt speciālistam, lai uz to atbildētu. Ja pareizi atceros, tad pēc Eiropas noteikumiem minimālais termiņš ir četri mēneši. Mums ir pusotrs gads, un tas ir daudz vairāk. Bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais ir tas, ka mums naudas ir tik daudz, cik ir. Protams, demogrāfiskie un bērnu audzināšanas jautājumi ir svarīgi. Bet pasakiet, kuri jautājumi nav svarīgi? Cik saprotu naudas pietrūkst gandrīz visur. Tikpat nopietns jautājums ir par izglītību, medicīnas pakalpojumiem,” saka uzņēmējs un teic, ka šai lietā būtu nepieciešama lielāka diskusija nevis par to, cik daudz un kādai nozarei pietrūkst naudas, bet gan par to, kā to nopelnīt.
“Gala rezultātā esam tuvu tam, ka valdība izdala līdzekļus tam, kurš vairāk un skaļāk kliedz. Tā nauda (līdzekļi) vai nu kādam jāatņem vai jānopelna, vai jāatrod veidi, kā kaut ko ieekonomēt. Bet vienkārši runāt par to, ka ir par maz, es atvainojos, nav racionāli,” rezumē Pēteris Šmidre.
Ko Jurģis Liepnieks, Aigars Rostovskis un Pēteris Šmidre saka par iespējamo bērna kopšanas atvaļinājuma samazināšanu un cik ilgam tam jābūt, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.