Paplašina iespējas strādāt par pedagogiem svešvalodu mācību jomā
Lai piesaistītu un radītu tiesības plašākam personu lokam strādāt svešvalodu mācību jomā, paplašināta iespēja topošajiem svešvalodu pedagogiem iegūt kvalifikāciju, kas dod tiesībās strādāt izglītības iestādē kā attiecīgās jomas pedagogam. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumu grozījumi, kas šodien, 2024. gada 22.oktobrī, apstiprināti valdībā.
Tiesību akta projektā ietvertais regulējums paredz piesaistīt darbam izglītības iestādēs personas, kuras iegūst augstāko pedagoģisko izglītību vai augstāko izglītību, kā arī piesaistīt pedagogus otrās svešvalodas nodrošināšanai izglītības iestādēs, kā arī paredz papildināt un pilnveidot prasības pedagogiem attiecībā un nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību.
Otrā svešvaloda
Par otrās svešvalodas pedagogu turpmāk būs tiesīga strādāt arī persona, kura ir ieguvusi augstāko izglītību un apguvusi attiecīgo valodu vismaz B2 līmenī un apguvusi programmu, kuru izstrādā un īsteno ārvalstu institūcijas Latvijā, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Izglītības likums paredz, ka notiek pilnīga pāreja uz Eiropas Savienības valstu valodu kā otro svešvalodu. Vienlaikus skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām. Valdībā apstiprinātie kvalifikācijas prasību grozījumu rada iespēju paplašināt pedagogu loku ne tikai B2 valodas prasmes sertifikātu iegūstot augstskolās, bet arī citās izglītības iestādēs.
Lai palielinātu pedagogu skaitu, kas nodrošina otrās svešvalodas apguvi, IZM sadarbībā ar ārvalstu institūcijām Latvijā – Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Rīgā un Gētes institūtu Rīgā, kā arī Francijas vēstniecību Latvijā un Francijas institūtu Latvijā – esošajiem citu mācību priekšmetu skolotājiem (ar augstāko pedagoģisko izglītību) nodrošina iespēju iegūt papildu kvalifikāciju – tiesības mācīt vācu valodu vai tiesības mācīt franču valodu.
Profesionālās kompetences pilnveide
Tāpat valdība atbalstījusi grozījumus noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi papildinot ar tēmām par reproduktīvo un seksuālo veselību. Papildu kompetences nepieciešamas, lai pedagogi nepieciešamības gadījumā prastu pareizi sarunāties par reproduktīvo un seksuālo veselību, izvērtējot bērna vecumu. Profesionālās pilnveides kurss būs apgūstams kā brīvās izvēles programma.
Digitālais tālākizglītības studiju kurss pedagogiem “Starptautiskā pieeja: seksuālā izglītošana” būs 16 stundu bezmaksas kurss, kas būs pieejams attālināti VISC e-platformā skolo.lv jebkurā skolotājam ērtā laikā. Iepriekš pedagogiem bijušas iespējas apgūt jau citus aktuālos valsts noteiktos pedagogu profesionālās pilnveides kursus: digitālās prasmes, pilsoniskā līdzdalība, emocionālā inteliģence. Jaunā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma tiks aprobēta līdz 2025. gada 31. augustam. Sākot ar 2025. gada 1. septembri, pedagogiem tiek radīta brīvprātīga izvēles iespēja apgūt programmu tiešsaistes vidē par valsts budžeta finansētiem līdzekļiem. Vienlaikus pēc kursa apguves nodrošināta automātiska apliecinājuma reģistrēšana Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) par apgūtu profesionālās kompetences pilnveides kursu.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumos Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.
