Vai uzturēšanās atļaujas iegūšanai Krievijā turpmāk būs jānoslēdz viena gada līgums ar armiju? Skaidro eksperts

Šis paziņojums par "piespiedu militāro vervēšānu" sacēlis trauksmi sociālajos tīklos un medijos, no kuriem vairāki norāda, ka dekrēts vistiešākajā veidā skars emigrantus, kas vēlas pārvākties uz dzīvi Krievijā no tai "nedaudzīgajām" valstīm, proti, valstīm, kas noteikušas Maskavai sankcijas.

"Dekrēts paredz, ka visiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, lai iegūtu Krievijas pasi vai uzturēšanās atļauju turpmāk būs jāparaksta līgums ar Krievijas armiju," vietnē "X" norāda Artjoms. "Pārvācieties uz Krieviju, tieciet iesaukti armijā un mirstiet Ukrainā," norāda Geds. Un arī Dāvids norāda, ka "30 dienā pēc iebraukšanas Krievijā būsi jau līķis".

"Dekrēts mērķēts uz konkrētu ārvalstnieku grupu"

Lai gan dažviet lasāma pretrunīga informācija par jauno dekrētu, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs Jauns.lv norāda, ka "jaunais Krievijas prezidenta dekrēts neparedz to, ka tiek kopumā mainīta Krievijas uzturēšanās atļaujas un pilsonības iegūšanas kārtība. "Tas paredz to, Krievijā nāk klāt papildus procedūra, kā iegūt šos dokumentus paātrinātā kartībā."

Viņš piebilst, ka šāda vervēšanas metode nav nekas jauns, jo Krievija jau ilgstoši cenšas caur dažādiem kanāliem piesaistīt ārzemniekus karam Ukrainā, sevišķi koncentrējoties uz trešo pasaules valstu pilsoņiem. Un ar dekrētu šis process tiks formalizēts.

Astukevičs piebilst, ka dekrēts neizslēdz cita veida iespējas kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā vai tās pilsonību, un ārvalstniekiem joprojām ir pieejama regulārā procedūra, kas pieprasa līgumu ar darba devēju, valodas zināšanas un konkrētu laiku, kas nodzīvots Krievijā.

Jāpiemin, ka latviešiem, kas vēlas iegūt Krievijas pilsonību, jāatsakās no Latvijas pilsonības. Tāpat Krievijas uzsāktā kara dēļ, viņiem jārēķinās ar ceļošanas ierobežojumiem, ierobežotām iespējām izmantot starptautiskas digitālās maksājumu sistēmas, kā arī vīriešiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem pastāv risks tikt iesauktiem armijā. 

Daudzi ārzemnieki ar viltu tiek nosūtīti uz fronti

Līdz šim dokumentēti neskaitāmi gadījumi, kad ārzemnieki, kas vēlējušies pārvākties uz dzīvi Krievijā, vai uzsākt ar valsti darba tiesiskās attiecības, tikuši mobilizēti un vēlāk nosūtīti uz fronti. Šī gada martā uz Krieviju devās 46 gadus vecais amerikānis Dereks Hafmans ar ģimeni, kuri bēga no ASV, lai "pasargātu savus bērnus no LGBTQ+ uzspiestās ideoloģijas". Kad Hafmanam tika piedāvāts patvērums Krievijā, varas iestādes norādīja, ka viņam būs jāuzsāk darbs Krievijas armijā kā korespondentam vai metinātājam. Tāpat Kremlis solīja, ka Derekam nebūs jādodas uz Ukrainas fronti.

Bet jūlijā viņa sieva vietnē "Youtube" publicēja satraukuma pilnu ierakstu, kurā apgalvoja, ka Dereks nosūtīts uz Ukrainas fronti. "Viņam nav iepriekšējas militārās pieredzes," video norādīja viņa sieva, piebilstot, ka "viņš Krievijā saņēma paviršu apmācību, kas tika veikta krievu valodā". “Diemžēl, ja tevi apmāca valodā, kuru tu nesaproti, ko tu īsti no šādām mācībām iegūsti?” Dereks jutās tā, it kā būtu iemests vilku barā, tādēļ šobrīd viņam jāpaļaujas tikai uz ticību," norādīja sieviete.

Šobrīd minētais video no "Youtube" platformas ir dzēsts. Nesen ģimene publicēja video, kurā nosoda Ukrainu par to, ka tā it kā izplatot "LGBT" propagandu. Bet vēl kādā video redzams, ka Derekam piešķirta Krievijas pilsonība.

Saskaņā ar medija "United24media" ziņoto, Indijas pilsonis Amans Punia devās uz Krieviju kā students. Kad viņa vīzai bija iztecējis derīguma termiņš, viņam varas iestādes piedāvāja apsarga amatu un aicināja parakstīt līgumu krievu valodā. Amanam tika liegts izmantot tālruni dokumenta tulkošanai. Pēdējā saziņa ar ģimeni vīrietim bija 15. oktobrī. "Mani sūta uz fronti. Es varētu drīz nomirt," šausmās bija Amans. Viņš tika nosūtīts cīnīties uz Ukrainu tikai pēc 15 dienu ilgas apmācības. Šobrīd vīrietis ir pazudis bez vēsts.

Līdzīgas ziņas saņemtas no Argentīnas, Kenijas, Dienvidāfrikas, Nepālas un citām valstīm. Piemēram, Kenijas sportists Evanss Kibets apgalvo, ka pēc ceļojuma uz sporta pasākumu, viņš tika apmānīts un pierunāts pievienoties Krievijas armijai.

Bet Dienvidāfrikas medijos pavīdējuši vairāki video no frontes, kuros iedzīvotāji apgalvo, ka devušies uz Krieviju, jo viņiem tur ticis piesolīts labi atalgots darbs. Bet, nonākot Krievijā, viņi apjautuši, ka darba solītāji viņus pārdevuši Krievijas armijai.