Saeima noraida ierosinājumu par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu
Saeima šodien nenodeva izskatīšanai komisijās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātu iesniegtus likumprojektus, ar kuriem piedāvāta atklāta Valsts prezidenta ievēlēšana.
LRA rosināja Satversmē noteikt arī papildu prasības prezidenta amata kandidātiem, proti, paredzēt, ka par prezidentu var ievēlēt pilsoni ar augstāko izglītību un augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam.
LRA uzsver, ka balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, tāpēc būtu jānodrošina, lai tas nebūtu izņēmums. Deputātu darba procesa caurredzamība veicinātu lielāku sabiedrības uzticēšanos Saeimai, uzskata LRA deputāti.
Deputāti šodien noraidīja LRA piedāvātos grozījumus Satversmē un arī Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja atklātu prezidenta ievēlēšanu, nobalsoja 29 LRA un "Vienotības" deputāti, pret bija 17 deputāti no dažādām frakcijām, vēl 44 parlamentārieši atturējās, bet Gunārs Rusiņš (VL-TB/LNNK), Kārlis Šadurskis (V) un Edvards Smiltēns (V) balsojumā nepiedalījās. Savukārt likumprojektu par prasībām prezidenta amata kandidātiem atbalstīja vien astoņi LRA deputāti, 46 deputāti no dažādiem politiskajiem spēkiem bija pret, vēl 16 koalīcijas deputāti atturējās, bet "Saskaņas" deputāti, kā arī Vjačeslavs Dombrovskis (V) balsojumā nepiedalījās.
Deputāts Valērijs Agešins (S) aicināja balsot pret grozījumiem Satversmē, uzsverot, ka 12.Saeimai tomēr ir jāatbild uz citu jautājumu, vai Latvijas prezidents būtu jāievēl tautai. Līdz ar to būtu "absolūti nepareizi" tagad sākt diskusiju par to, vai Valsts prezidents jāievēl, atklāti balsojot Saeimā. Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš akcentēja, ka nacionālā apvienība kopumā atbalsta prezidenta atklātās ievēlēšanas sistēmas ieviešanu. Tomēr LRA piedāvātajā likumprojektā ir arī papildu prasības kandidātiem uz šo amatu, kas ir daļēji pretrunā ar likumu par valsts noslēpumu, tāpēc nacionālā apvienība to neatbalsta.
Savukārt, runājot par papildu prasībām kandidātiem uz prezidenta amatu, deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) uzsvēra, ka šī amata kandidātiem nepieciešams izvirzīt kritērijus, kas paceltu latiņu "kaut nedaudz augstāk par pašreizējām vispārējām prasībām". "Tas ir arī jautājums par sabiedrības kopējās uzticības līmeni valsts varai, kas pašreiz ir kritiski zema. Tādēļ te nav runa tikai par cilvēku ar konkrētu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Te ir runa par cilvēku, kurš spēj vienot nāciju," pauda Bondars.
Pašlaik Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. LRA piedāvāja noteikt, ka balsojumam jābūt atklātam.
Kā ziņots, decembrī deputāti nodeva izskatīšanai komisijās citus likumprojektus, kas saistīti ar prezidenta ievēlēšanu, - Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Grozījumi paredz noteikt, ka prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu. Šo likumprojektu iesniedza "No sirds Latvijai" deputāti.
Toreiz arī LRA iesniedza līdzīgu likumprojektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu, bet tas tika noraidīts.
LETA
