Izvērtē "Mārupes komunālo pakalpojumu" darbību

VK apgalvojums par efektīvas kontroles sistēmas neesamību esot vispārīgs. Pašvaldībā uzskata, ka VK savā ziņojumā lielākoties norāda uz iespējamu risku par to, ka pašvaldības finanšu līdzekļi varētu tikt izlietoti nelietderīgi, kas "nebūt nenozīmē, ka pašvaldība tiešām būtu rīkojusies nesaimnieciski, nelikumīgi vai prettiesiski".

Vairākus revīzijas ziņojumā ietvertos jautājumos pašvaldība jau ir pilnveidojusi, taču revīzijas pārskata periodā tie joprojām esot atspoguļoti. "Mārupes komunālajos pakalpojumos" veic iekšējo auditu, tāpat ir sākts darbs pie kapitālsabiedrības attīstības plāna 2015.- 2020.gadam izstrādes.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka VK revīzija Mārupes pašvaldība atklājusi būtiskas problēmas iepirkumu veikšanā un pašvaldības uzņēmuma "Mārupes komunālie pakalpojumi" darbībā.

Pašvaldība daudzos gadījumos nav ievērojusi likuma prasības un nav nodrošinājusi iepirkuma procedūras atklātumu un piegādātāju brīvu konkurenci. Revīzijā netika gūti pierādījumi, ka 331 tūkstoši eiro budžeta līdzekļu ir izlietoti efektīvi. Lielāko summu veido skolēnu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana. Pašvaldība noslēgusi trīs līgumus ar uzņēmumiem par telpu nomu, bet nav piemērojusi iepirkuma procedūru par skolēnu ēdināšanu.

Izvairoties no iepirkumu procedūras, pašvaldība arī nodevusi savai kapitālsabiedrībai - "Mārupes komunālie pakalpojumi" tādas funkcijas, kuras varētu veikt pati vai uzticēt citiem tirgus dalībniekiem. Pašvaldības uzņēmums šo uzdevumu izpildi, par kuriem pašvaldība samaksājusi 192 613 eiro, savukārt nodevusi ārpakalpojuma sniedzējiem, samaksājot 184 085 eiro. "Viegli izrēķināt, ka pašvaldības uzņēmuma peļņa, faktiski neko nedarot, bijusi vairāk nekā astoņi tūkst eiro," secinājusi VK.

2009.gadā un 2012.gadā pašvaldība ir ieguldījusi "Mārupes komunālajos pakalpojumos" pamatkapitālā nekustamo īpašumu vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā. Īpašuma tiesības nav nostiprinājusi, līdz ar to valsts reģistros tas joprojām ir domes īpašums. Nenokārtotās īpašumtiesības atainojas arī uzskaitē, kura nesniedz skaidru priekšstatu par to, kas pieder pašvaldībai un kas kapitālsabiedrībai.

Tāpat kā pašvaldība, arī kapitālsabiedrība pārkāpj iepirkuma likumu. Revidenti konstatējuši, ka likums nav ievērots par vismaz 254 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma grāmatvedībā sabiedrisko pakalpojumu funkciju nodrošināšana nav nodalīta no pārējiem izdevumiem, tāpēc nav pārliecības, ka arī citos darījumos - kopumā par 205 tūkstošiem eiro - nebija jāpiemēro iepirkuma procedūra.

Veicot sabiedriski ļoti svarīgas funkcijas, pašvaldības uzņēmums tajā pašā laikā "šķērdē sabiedrības līdzekļus" – maksā par atsevišķu iedzīvotāju patērēto elektrību. Revīzijā konstatēts, ka 2012. un 2013.gadā "Mārupes komunālie pakalpojumi" nav apzinājuši un nav uzskaitījusi debitoru prasības pret iedzīvotājiem par patērēto elektrību vairāk nekā 49 tūkstošs eiro apmērā. Izrādās, ka uzņēmumā nav izstrādāts mehānisms, kā kontrolēt iedzīvotāju maksājumu atbilstību. Līdzīga situācija ir ar atkritumu izvešanu - bez atbilstīga kontroles mehānisma uzņēmums pat pamanījies maksu par savu atkritumu izvešanu iekļaut iedzīvotāju rēķinos.

VK secina, ka ļoti vieglprātīgi uzņēmums ir izturējusies pret krājumu iegādi. Iespējams, ka nopirktie būvniecības un remonta materiāli nemaz nav saistīti ar pašvaldības uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanu, jo netiek sagatavoti apsekošanas akti, lai varētu pārliecināties, kur un kā tie izlietoti. Šādi pirkumi tiek veikti bieži, lielākoties par lielām skaidras naudas summām. Krājumu iegādei vienai personai gadā atvēlēti līdz 25 tūkstošiem eiro.

Pēc VK vārdiem, ar tikpat vieglu roku kapitālsabiedrība ir palielinājusi degvielas kvotas saviem transportlīdzekļiem, tā nelietderīgi izlietojot gandrīz 7000 eiro. Savukārt degvielas izlietojumam par 3622 eiro nav pamatojuma, jo degvielas uzpilde veikta laikā, kad, pēc ceļazīmē norādītā, transports netika lietots.

VK uzsver, ka absolūts iekšējās kontroles trūkums pieļāvis situāciju, ka divi darbinieki uz pilnu slodzi nodarbināti amatos gan pašvaldības uzņēmumā, gan Mārupes pašvaldībā. Turklāt viens darbinieks ir patapinājis sev piederošo automašīnu gan pašvaldības uzņēmumā, gan pašvaldībā, saņemot līdz 300 l apmaksātas degvielas no "Mārupes komunālie pakalpojumiem" un līdz 50 litriem – no pašvaldības. Pašvaldības uzņēmums sedzis arī šī transportlīdzekļa nodokli. Savukārt otra darbinieka amatu apvienošanu VK lūgusi izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai VK pašvaldībai sniegusi 16 ieteikumus un kapitālsabiedrībai - 13 ieteikumus.

BNS