Dzīvnieku aizstāvji šokā - dzīvnieku aizsardzības dienā Latvijā nomedīts viens no visu laiku skaistākajiem aļņiem
Latvijas dzīvnieku aizstāvji pauduši sašutumu - Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā Valmieras novada Ēveles pagastā nomedīts alnis, kas ierindojas visu laiku labāko aļņu trofeju Top 30.
Kā norāda vietne "medibam.lv", alni nomedījis kāds mednieks no Serbijas, kas trofeju ieguvis mednieku kolektīva Dukāns platībās. “Mēs nemedījam kotletēm. Cenšamies medīt selektīvi, nevis to, kas pirmais nāk pretī. Konkrētais bullis jau pagājušajā gadā dzīvoja pie mums. Mūsu medību platībās ir vieta, ko aļņi ir iecienījuši. Tā ir miera oāze aļņiem, kur ir gan ūdens, gan jaunaudzes," norāda Artis Lamba.
Viņš skaidro, ka uz kolektīvu atbraucis mednieks no Serbijas, kurš līdz šim alni savā dzīvē nebija redzējis. Tajā pašā dienā serbs ar kolektīva pārstāvi devies medībās un pusčetros no rīta pamanījis divus aļņu buļļus. "Pulkstens tuvojās sešiem un saklausījām, kā divi aļņi badījās. Turklāt ar tādiem ragiem. Koki brakšķēdami lūza! Viesis bija neizpratnē, kas notiek. Skaidroju, ka cīnās aļņi. Viņš bija gandrīz bez elpas no pārdzīvojuma!" norāda Lamba. Viņš skaidro, ka serbu mednieks pret aļļņu bulli raidījis divus šāvienus, pēc kā vērienigais dzīvnieks saļimis.
"Man vēlāk daudzi prasīja, vai man pašam nav bijis žēl, ka ne es nospiedu ieroča sprūda mēlīti. Taču es nenožēloju nevienu sekundi! Es taču arī biju daļa no piedzīvojuma, es pilnā mērā izbaudīju medību mirkli. Viesis bija sajūsmā un arī man milzīgs gandarījums, ka Latvijas daba mums uzdāvināja tik fantastiskus mirkļus!" atklāj mednieks.
Šāda stāsta publicēšana, turklāt, tik zīmīgā datumā, daudzos dzīvnieku aizstāvjos radījusi pamatīgu satricinājumu. "Nogalināja prieka pēc spēcīgāko eksemplāru no diviem konkrētajiem, kā rezultātā mazāk spēcīgu atvašu radīsies," norāda Aga. Anna un Ināra paudušas neizpratni par to, ka dzīvnieks nonāvēts tīrā prieka pec. Regīna norādījusi, ka pēc raksta izlasīšanas viņai palicis ļoti bēdīgi. Bet Laila norādījusi, ka "ir amorāli nonāvēt pašus izcilākos dzīvnieku ekspemplārus, kas nestu skaistu, spēcīgu nākamo paaudzi, nevis medīt slimos vai vājos dzīvniekus".
Tomēr netrūkst arī cilvēku, kas par aļņa medībām pauduši pretēju nostāju. Agita uzskata, ka "mednieki mūsu Latvijas dabai palīdz - gan piebaro dzīvniekus ziemai, gan piedalās optimālā skaita noregulēšanā". "Paskataties, kas darās ar vilkiem, kurus neļauj medīt - viņi plosa aitas un sunīšus tāpēc, ka ir savairojušies par daudz," pauž sieviete. Arī kāda cita Latvijas iedzīvotāja dalījusies ar līdzīgu stāstu, atklājot, ka medībās savulaik piedalījies viņas vectēvs. "Viņš daudz darbojās palīdzot izpētē, uzskaitē, slimu dzīvnieku izsekošanā, arī piebaroja dzīvniekus. Jā, bija mājā gaļa un ādas. Bet nekad neviens nedzirdēja šādus sajūsmas stāstus par pašu nogalināšanas procesu. Tāds veclaiku mednieks pat ļoti labi iederas cilvēka-dzīvnieku ekosistēmā. Viņš neņem vairāk kā jebkurš plēsējs. Un plēsējam arī ir skaidrs, ka pie cilvēku mājokļiem nākt nevajag," norāda sieviete.