Izraēlai varētu tikt ieroči, kurus izmisīgi prasa Ukraina - pētnieks Māris Andžāns skaidro, kā karš Tuvajos Austrumos varētu ietekmēt Ukrainu
Vakardien Irānas veiktais trieciens Izraēlai, lai arī bez sevišķiem rezultātiem, tomēr iezīmē būtisku saasinājumu jau tā nokaitētajai situācijai Tuvajos Austrumos. Ko tas nozīmē Ukrainai, kura ne tajā labākajā situācijā ir spiesta klausīties Rietumu viedokļos par nepieciešamām pārrunām?
Par to, kā tuvākā laika notikumu attīstība Tuvajos Austrumos varētu ietekmēt Ukrainā notiekošajā konfliktā iesaistītās puses jautājām Ģeopolitikas pētījumu centra direktoram, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājam Dr. Soc. Pol. Mārim Andžānam.
Diviem lieliem kariem vienlaikus ASV munīcijas var nepietikt
Pirmkārt, pasaules uzmanība, kas būtiski – ASV uzmanība – tiks vēl vairāk pievērsta Tuvajiem Austrumiem, norāda Andžāns: “Tikko Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis viesojās ASV, kur piedāvāja gan pašreizējai vadībai, gan prezidenta amata kandidātiem savu redzējumu par miera plānu. Taču ir redzams, ka šobrīd ASV vairāk domā par to, kā novērst eskalāciju Tuvajos Austrumos un kā palīdzēt Izraēlai. Tas nenozīmē, ka Ukraina tiek aizmirsta, taču prioritāra paliek Izraēla. Uzmanības novēršana no notikumiem Ukrainā gan nav nekas jauns. Jau pērn 7. oktobra šaušalīgie notikumi Izraēlā panāca līdzīgu efektu.”
Kas būtiski – arī ASV bruņotie spēki pakārtosies Izraēlas situācijas risināšanai. “Varētu nākties izšķirties, kādu munīciju piegādāt Ukrainai un kādu – Izraēlai. Līdz šim konflikts Gazā tomēr ir konflikts 363 kvadrātkilometros. Konflikts starp Izraēlu un Irānu būs kaut kas pavisam cits. ASV būs jādomā, kā apgādāt Izraēlu ar tālas darbības ieročiem. Izraēlai, protams, ir šāds resurss, taču tas būs jāatjauno. Šāda veida ieroči ir tas, ko izmisīgi prasa Ukraina, lai varētu satriekt mērķus Krievijā,” skaidro Andžāns.
Vai Krievija jutīs Irānas pievēršanos Izraēlai?
Pētnieks norāda, ka, ja Rietumi – ar atsevišķiem izņēmumiem – savā atbalstā Ukrainai ir vienoti, tad citās pasaules valstīs, īpaši globālajos dienvidos (Latīņamerika, Āfrika), tiek runāts par dubultmorāli, proti, Rietumi prasa atbalstīt Ukrainu, tikmēr paši atbalsta Izraēlu. Un šajā pasaules daļā Izraēlai nav labs tēls.
“Attiecīgi daudzviet rezonē Krievijas un Ķīnas uzturētais naratīvs, ka ASV ir imperiālisti un imperiālisti nav jāatbalsta,” piebilst Andžāns.
Eksperts arī norāda, ka nopietnāks, ilgstošāks konflikts starp Izraēlu un Irānu, lai arī pieprasīs vairāk Irānas militāro resursu, visticamāk, būtiski neietekmēs to, ko Krievija var vai nevar Ukrainā.
“Līdz šim Irāna ir palīdzējusi Krievijai ar “Shahed” droniem, kurus nu Krievija ražo pati un sauc par “Geran-2”. Irāna ir arī nodevusi īsas darbības rādiusa ballistiskās raķetes Krievijai, vismaz saskaņā ar Rietumu izlūkdienestiem. Krievija visticamāk tāda konflikta fonā nevarēs rēķināties ar tādu atbalstu no Irānas, taču Krievijai tas arī nebūs nepieciešams. Visticamāk, Kremlis nāks palīgā Irānai diplomātiski vai ar bruņojuma piegādēm, taču paši karadarbībā noteikti neiesaistīsies. Tas viss gan būs atkarīgs no gaidāmās Izraēlas atbildes vakardienai,” paskaidro Andžāns. Jautājums – cik efektīvi būs Izraēlas triecieni un ko pēc tiem spēs Irāna. Tai ir ļoti attīstīta ballistisko raķešu programma, kuru Izraēla varētu mēģināt iznīcināt. Izraēla varētu arī vērsties pret Irānas kodolprogrammu.
“Neviens nešaubās, ka Irāna šādā konfliktā uzvarēt nevar, ja vien mēs nenonākam pie ļaunākā – kodolieroču lietošanas. Bet es domāju, ka Irāna tik tālu nav nonākusi,” uzskata pētnieks.
Vai ASV spēj ietekmēt Izraēlas militāros lēmumus?
Naktī tā arī netika sagaidīta Izraēlas atbilde Irānas veiktajai apšaudei. Tikmēr zināms, ka ASV ar Izraēlu cītīgi runā par to, ka vērienīga eskalācija nebūtu pareizs solis.
Andžāns gan uzskata, ka ASV spēja ietekmēt Izraēlas lēmumus šajā sfērā ir ierobežota. “Runājot par Gazu, ASV viedoklis šeit jau mēnešiem tiek ignorēts. Ir vēl kāds faktors – pārāk liels atbalsts Izraēlai šādā konfliktā var maksāt vēlēšanas ASV prezidenta kandidātei Kamalai Harisai. Atsevišķajos svārstīgajos štatos tieši ASV musulmaņu balsis var būt izšķirīgas un viņi uzskata, ka pārāk liels ASV atbalsts Izraēlai nav pieņemams,” paskaidro pētnieks.
Jau vēstīts, ka Irāna 1. oktobra vakarā oktobri izšāva uz Izraēlu aptuveni 200 raķetes. Tikmēr Izraēla iepriekš ziņoja, ka Irāna izšāvusi aptuveni 180 raķetes, no kurām lielākā daļa tikusi pārtverta.
Izraēlas mediķi ziņo, ka apšaudē divi cilvēki guvuši vieglus šķembu ievainojumus.
Irāna gan turpināja apgalvot, ka vakar pirmo reizi izšāvusi uz Izraēlu arī hiperskaņas raķetes un Irānas Revolucionārā gvarde ziņoja, ka raķešu trieciens bija vērsts pret trim militārajām bāzēm Telavivas apkaimē un citām bāzēm. Revolucionārā gvarde arī apgalvoja, ka 90% raķešu trāpījuši mērķiem, ko Izraēla noliedz.
