Kāds bija mūsdienās aizmirstais, bet savulaik populārais konkurss "Gaujas atbalss"
Viena no padomju gadus raksturojošajām parādībām noteikti bija dažādu diplomu pasniegšana. Ar tādu vai citādu ģerboni un simboliku rotātus, parakstītus un apzīmogotus papīrus saņēma ne tikai sociālistiskās sacensības, bet arī dažnedažādu konkursu uzvarētāji.
Vēlme noteikt labākos valdīja visās jomās, mūziku ieskaitot, jo tas ierēdniecībai palīdzēja kontrolēt visu un visus, kā arī demonstrēt savu varu – atgādināt par to, kā ir jādzīvo, jāstrādā, kāda mūzika jāklausās un kā jādzied kārtīgam pilsonim. Teicamniekus un labākos karināja pie goda dēļa, un septiņdesmito un astoņdesmito gadu dziedoņa vārdu vai kolektīva nosaukumu koncertu afišā rotāja piebilde – konkursa vai festivāla laureāts.
Apzīmējums – laureāts – nenozīmēja, ka konkrētais cilvēks kļuvis par sacensības uzvarētāju, vismaz viņš bija ieguvis kādu no godalgotajām vietām, kas parasti bija un ir trīs. Pretēji festivālam – konkursam Liepājas dzintars, kur tika piešķirta galvenā balva, Siguldā organizētajā estrādes solistu un dziesmu konkursā Gaujas atbalss tādas nebija, taču arī tur vietas un diplomi tika dalīti no 1976. līdz pat 1989. gadam. Savulaik šis sarīkojums tika dēvēts par mini Sopotu, jo, līdzīgi kā populārajā Polijas kūrorta pilsētas konkursā, Siguldā solisti uzstājās lielā estrādes orķestra pavadībā. Un tā līdz pat astoņdesmito gadu vidum, kad šis noteikums pazuda no dienaskārtības un arī noveda līdz festivāla izdzišanai no mūsu popmūzikas kartes.
Pirmais estrādes dziesmu festivāls Gaujas atbalss Siguldas pilsdrupu estrādē notika 1976. gada 17. un 18. jūlijā, to kopīgi organizēja Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nams, kura estrādes sekcija atbildēja par žanra attīstību, Siguldas kultūras nams un Gaujas Nacionālā parka (GNP) direkcija, jo oficiāli pasākums bija veltīts dabas aizsardzības tematikai. Līdztekus solistu konkursam, kas risinājās vairākās kārtās un pirmajā līdz finālam nokļuva 20 solistu no visas Latvijas, Gaujas atbalss godalgas saņēma arī labākās jaunrades dziesmas, kas bija veltītas tēmai Cilvēks un daba. Tās klavierizvilkuma veidā slēgtā aploksnē E. Melngaiļa Tautas mākslas centram, kas uzraudzīja pašdarbnieku muzikālo darbošanos, bija jānosūta līdz 20. jūnijam, un labāko pirmatskaņojums notika tieši Siguldā. Šī konkursa uzvarētājiem – komponistiem un dzejniekiem – prēmijas piešķīra tieši Gaujas Nacionālais parks.
Par pirmā gada uzvarētājiem solistu vidū kļuva Margita Freidenfelda no kolhoza 9. maijs ansambļa Ceļavējš un Carnikavas zvejnieku kolhoza ansambļa solists Ēriks Kamarūts – abi tobrīd Latvijā jau pazīstami un iemīļoti dziedoņi. Aiz viņiem 2. vietā palika Adrians Kukuvass un Baiba Šmite, tolaik Ogres ansambļa Meloss soliste, tagad – Rīgas domes kultūras pārvaldes priekšniece. Pie laureātes goda tika arī orķestra Sigulda soliste Gundega Rudzīte un Bauskas rajona Codes ciema šoferis Vilis Uļanskis. Tolaik viņš dziedāja ansamblī Viktorija, bet jau pēc desmit gadiem – Latvijas PSR Operas un baleta teātrī.
Visu rakstu par konkursu "Gaujas atbalss" lasi žurnāla "Retro" jaunajā numurā. Vēl tajā atradīsi stāstus par Gulbenes tramvaja līnijas būvēšanas plāniem, Latvijas cukurfabrikām un trim karotēm cukura, Baltijas jūras ūdens pudelēm Staļinam, padomjlaiku iepazīšanās sludinājumiem un Žaklīnas Kenedijas nelaimīgo privāto dzīvi.
