FOTO: skandalozais mākslinieks Brekte izstādē atspoguļo sabiedrības nepieņemtos un noraidītos aspektus

"Analītiskās psiholoģijas pamatlicējs, Karls Gustavs Jungs Ēnu definē kā daļu no Ego, kā seju, ko cilvēks nekad nerādītu apkārtējai pasaulei, kā seju, kuru pats nevēlas atzīt. Tā nes visu tumšo, aizmirsto, turklāt ne tikai individuālo, bet arī kolektīvo. Noraidītie personības aspekti tiek izstumti bezapziņā, un vēlāk neapzināti projicēti uz ārpusi, ļaujot cilvēkam saglabāt priekšstatu, ka viņš ir nevainojams, savukārt, viņa raidītās projekcijas nesējs - briesmonis. Izvairoties no mūsu Ēnas, mēs tiecamies būt pareizi, bet paliekam nepilnīgi. Tādas kļūst arī mūsu attiecības, lēmumi un dzīve," norāda izstādes kuratore Ieva Stalšene.

Viņa norāda, ka "Kristians Brekte izstādē nenoliedz Gaismu, viņš to tikai reducē, piešķirot Ēnai arī savu devu ironijas, asprātības un daudznozīmības. Viņš turpina izmantot atpazīstamas patērētājkultūras zīmes un sociālus tēlus, mākslas darbos filigrāni ieaužot smagās realitātes pavedienus. Izstādē līdztekus eksistē objektu daudzveidība un akvareļglezniecība. Tradicionāli trauslajās ūdenskrāsās fiksēti spilgti tēli no Rīgas ielām - zudušās dvēseles, kas bez orientieriem klejo mums blakus".

"Dažkārt mēs viņiem palīdzam, citkārt iemācāmies viņus neredzēt. Brekte iekļauj viņus koptelpā, un neviļus mēs atceramies par savām lūgšanām. Taču mijkrēslī patiesu augstāko spēku nav. Šeit sastopami vien krāpnieki, kas piedāvā iesaistīties veiksmes spēlēs vai acīmredzami gatavi mums uzbrukt. Mums neatliek nekas cits kā vien paļauties pašiem uz sevi un drosmīgi iepazīt sabiedrību mums apkārt, lai pilnvērtīgi atbildētu uz mūžseno jautājumu - kas mēs esam," vēsta Stalšene.