Šmits: ja sākas karš, vai man ir jādodas uz Saeimu? Es nezinu, kas man ir jādara
foto: LETA
Saeimas deputāts Didzis Šmits.
Sabiedrība

Šmits: ja sākas karš, vai man ir jādodas uz Saeimu? Es nezinu, kas man ir jādara

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Es kā Saeimas deputāts nezinu, kas man ir jādara, ja sākas nopietns militārs apdraudējums, TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina Saeimas deputāts Didzis Šmits.

Šmits: ja sākas karš, vai man ir jādodas uz Saeimu...

“Ko mēs darīsim nopietnā militārā apdraudējumā? Ja sākas sliktākais, kas var sākties, vai man ir jādodas uz Saeimu? Un kas ir, ja Saeimas nama vairs nav? Tā atbilde ir aptuveni tāda: mums ir e-Saeima, kurai pieslēgsimies… Es saku: nē, pirmais, kas beigsies, būs sakari e-Saeimai! Ja mēs pieņemam, ka viss strādās un mēs sēdēsim pie televizora, tad tiešām problēmas nav!” norādīja Šmits.

Viņš norādīja, ka uz šo jautājumu “objektīvas atbildes” nav un tās jau neesot trešo gadu – tik ilgi, cik jau norisinās karš Ukrainā. 

“Ko var prasīt 72 h somu, ja likumdevējs nezina… Kaut kādi lēmumi droši vien kara laikā būs jāpieņem, piemēram, karot vai nekarot? Un cilvēks nezina, kur viņam jāiet,” atzina Šmits.

Kā zināms, Sargs.lv ir izdevis rokasgrāmatu “Kā rīkoties kara gadījumā”, kas paredzēta, lai sniegtu informāciju un pamata rīcības algoritmus kā katram Latvijas iedzīvotājam individuāli sagatavoties iespējamam militārā apdraudējuma un kara gadījumam, tādējādi palielinot savas iespējas izdzīvot vardarbīgā vidē. Kā arī algoritmu, kā stiprināt un palīdzēt savai kopienai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu pretinieka sakaušanā.

Rokasgrāmatai ir trīs galvenās sadaļas. Pirmajā sadaļā iespējams atrast praktiskus padomus, kā sagatavoties un pasargāt sevi un savu ģimeni morāli un fiziski. Sniegti ieteikumi - kā reaģēt un palīdzēt citiem līdzcilvēkiem, kuriem ienaidnieka agresijas dēļ var būt nepieciešams specifisks atbalsts. Sadaļā "Valsts noturība" ir uzsvērti valsts un pašvaldību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku galvenie funkcionālie pienākumi, tāpat norādīti veidi, kādos civiliedzīvotāji, kuri nevar piedalīties bruņotā cīņā, var atbalstīt bruņotos spēkus un īstenot civilo nevardarbīgo pretošanos.