Ķemeru parka dārgumi: te mīt ērgļi un slēpjas purva velns

Ikvienam var izstaigāties pa dabas takām un izbraukt ar divriteni pa speciāli iezīmētiem maršrutiem. Iespējams arī makšķerēt, vizināties ar laivu, ogot un sēņot.

Parkā ir piemērotas vietas putnu un dzīvnieku vērošanai. Piemēram, vislabākā vieta lielo zālēdāju – taurgovju un savvaļas zirgu – vērošanai ir Dunduru pļavas. Parka teritorijā mīt ne mazums dzīvnieku – vilki, lūši, stirnas, aļņi, brieži, ūdri, bebri, caunas, sermuļi, susuri, kopā 47 zīdītāju sugas. Lielākā daļa dzīvnieku ir ļoti uzmanīgi, to klātbūtni var nojaust tikai pēc atstātajām zīmēm – nograuztas koku mizas un pēdām. Šeit ir mājvieta gan daudziem bieži sastopamiem putniem, gan retumiem – melnajam stārķim, mazajam ērglim, jūras ērglim, baltmugurdzenim, mazajam ormanītim.

Nonākt sūnu karaļvalstī

Ķemeru parku pelnīti sauc par Latvijas dārgakmeni, kas sevī ietver retas dabas vērtības – neskartus augstos sūnu purvus, mitros melnalkšņu mežus, palieņu pļavas un putniem bagātīgus piejūras ezerus. Nacionālā parka teritorijā sastopami gandrīz visi mežu veidi, kas raksturīgi mūsu platuma grādiem.

Parka centrālo daļu aizņem plaši augsto sūnu purvu masīvi. Tā ir īpatnēja pasaule bez ceļiem un takām – sūnu karaļvalsts ar mazām priedītēm, gariem, līkumotiem ezeriņiem un savdabīgu putnu un augu valsti. Pavasara un rudens putnu migrācijas laikā sūnu purvos naktīs nolaižas atpūsties tūkstošiem caurceļojošu zosu un dzērvju. Starp mežu masīviem un upju palienēs skatienam paveras pļavas, kurās ganās gan meža dzīvnieki, gan savvaļas govis un zirgi un vasaras naktīs var dzirdēt griezes.

Dziedināties pie sēravota

Ķemeru parks ir bagātīgs ar ezeriem – lieliem un maziem, dziļiem un sekliem. Trīs lielākie ir Kaņieris, Slokas ezers un Valgums. Jūras piekrastei ir raksturīgas baltas smilšu pludmales ar trauslu kāpu augāju un sausi priežu meži. Ķemeru apkārtnē virszemē izplūst vairāk nekā 30 sēravotu. Tā ir ne tikai reta dabas parādība, avotu ūdenim piemīt arī dziednieciskas īpašības.

Tos atpūtniekus, kas dodas pa Slokas ezera dabas taku, sagaida vairāki interesanti objekti – mitrie meži pie Vēršupītes, sēravots pie Slokas ezera, lielais akmens un vairāki purva ezeri. Uzkāpjot skatu tornī, var nodoties putnu vērošanai Slokas ezerā.

Dodoties pa Kaņiera pilskalna taku, iespējams izjust senatnes klātbūtni. Pilskalnā izveidota skatu platforma, ko lieliski var izmantot arī putnu vērošanai, it sevišķi rudenī, kad migrējošās zosis un dzērves nosēžas ezerā, lai atpūstos. Kaņieris ir uzskatāms par vienu no izcilākajām putnu vietām Latvijā, īpaši piemērots ūdensputnu atpūtai caurceļošanas laikā.

Savdabīgus piedzīvojumus sola Lielā Ķemeru tīreļa dabas taka. Tīrelis ir viens no augstajiem purviem, kuru pēdējo 8000 gadu laikā izveidojušas nelielas sūnas – sfagni. Sūnas izveidojušas līdz pat astoņiem metriem biezu kūdras slāni, kura virspusē tās joprojām ir dzīvas un augošas.

Lielā Ķemeru tīreļa laipa trīs kilometru garumā izvijas cauri sūnu un mazu purva ezeriņu valstībai. Nostāsti vēsta, ka tur redzēts purva velns, kaut oficiāla apstiprinājuma tam nav.

Dzirdēt sikspārņus

Jau par tradīciju kļuvusi vasarās rīkotā Sikspārņu nakts, kuras galvenais notikums ir sikspārņu vērošanas ekskursija, kas ierasti sākas pēc saulrieta. Ekskursijas laikā ekspertu vadībā pasākuma dalībniekiem ir iespēja gan redzēt, gan ar ultraskaņas detektora palīdzību sadzirdēt vairāku Ķemeru nacionālajā parkā mītošu sikspārņu sugu pārstāvjus.

Tiek piedāvāta arī iespēja noklausīties Latvijas vadošo sikspārņu pētnieku lekcijas par sikspārņiem Latvijā un pasaulē, to daudzveidību un dzīvesveidu un paradumiem.

Izmantota interneta vietnes www.daba.gov.lv informācija