Aprites ekonomikas indekss iedzīvotājiem ļaus novērtēt pašvaldību “zaļumu”
Cik zaļas ir Latvijas pilsētas un novadi - uz šo jautājumu atbildi sniedz Latvijā pirmais aprites ekonomikas indekss, ko izstrādājuši Latvijas zinātnieki. Ar ko tas ir īpašs un kā šis rīks var palīdzēt pašvaldībām un iedzīvotājiem, skaidroja TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā prezentēts Latvijā pirmais aprites ekonomikas indekss, kas ir līdz šim nebijis un unikāls rīks, kā iespējami objektīvi un pēc vienotiem kritērijiem novērtēt pašvaldību sniegumu ilgtspējīgā saimniekošanā. Indeksa pamatā ir trīs aspekti - pašvaldību pašvērtējums, iedzīvotāju aptauja un publiski pieejamie dati.
Indeksā pašvaldības pēc iegūto punktu skaita ir sadalītas piecās grupās - sākot no tām, kas ir “Nogaidošās” un kurās patlaban vēl tiek domāts, kā tad dzīvot un darīt zaļāk, līdz tādām pašvaldībām, kuras pētnieki nosaukuši par “Līderiem”. Un tāda ir, piemēram, Ventspils un Līvānu novada pašvaldība.
Lielākā daļa Latvijas pašvaldību saņēmušas “Praktiķa” titulu, kas piecu grupu skalā ir vidējā atzīme, un to vidū ir arī Rīga. Tas nozīmē, ka šajās pašvaldībās tiek īstenoti gan nozīmīgi pasākumi aprites ekonomikas iedzīvināšanā, kā arī plaši tiek iesaistīta sabiedrība. Kā norāda indeksa līdzautore un pētniece Dzintra Atstāja, kopumā situācija Latvijas pašvaldībās ir laba, turklāt indekss kalpos arī kā labo piemēru krātuve, kur reģioniem smelties idejas.
Aprites ekonomika nav tikai atkritumu apsaimniekošana - tā ir arī pašvaldību un pilsētu vēlme domāt “zaļāk”, īstenojot dažādus ilgtermiņa attīstības plānus, tās ir dažādas sabiedrības iniciatīvas pilsētas zaļināšanā, un, protams, arī resursu vairākkārtēja izmantošana.
Iniciatīvas aizsācēja un vides apsaimniekošanas kompānijas “CleanR grupa” valdes locekle Agita Baltbārde uzsver, ka aprites ekonomikas indekss ir rīks, kā Latvijas iedzīvotājiem sekot līdz pašvaldību panākumiem aprites ekonomikas jomā. Vai un kā šos datus izmantot turpmāk, paliek uz pašvaldības pleciem, taču indeksa autori cer, ka apkopotā informācija veicinās ilgtspējīgas un apritīgas domāšanas attīstību kā iedzīvotāju, tā arī pašvaldību ikdienā.
