Seminārā “Vērtība drukā” meklē atbildes uz digitālā laikmeta mestajiem izaicinājumiem
2024. gada 5. septembrī konferenču centrā ATTA CENTRE starptautiski nozares eksperti piedalījās SIA Poligrāfijas grupa MŪKUSALA organizētajā seminārā "Vērtība drukā". Semināra dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem par drukas vērtību digitālajā laikmetā, izglītības, sociālās dzīves un sabiedrības izaicinājumiem, kā arī uz jautājumiem, kas sniedzas daudz tālāk par rītdienu.
Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā – starp “šeit un tagad” un “datu mākoni”, dienas laikā neskaitāmas reizes pārslēdzamies no viena stāvokļa uz otru. Kā tas mūs ietekmē? Kā tas maina cilvēka domāšanu? Kādu iespaidu tas atstājis uz lasīšanas paradumiem? Kāpēc lasīt un rakstīt prasmes ir svarīgas? Kā pareizi lasīt un rakstīt? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem semināra apmeklētāji meklēja atbildes un ieskicēja nākotnes scenārijus.
Seminārā savās zināšanās, pētījumos un pārdomās dalījās NOPA prezidents un ScandBook Holding AB valdes priekšsēdētājs Hāvards Grjotheims, bijušais INTERGRAF zinātniskais asistents Džeremijs Tavedians, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un literatūras kritiķe Ilva Skulte un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra izveidotāja un vadītāja Silvija Tretjakova.
“Lasot tekstu digitālā formātā, es pats jūtu, ka lasu daudz ātrāk un vietām tekstam lecu pāri, nākamajā dienā izlasīto nemaz neatceros. Tas nav jautājums tikai par skolas vecuma bērniem, tas ir par mums visiem. Jautājums ir – kādu nākotni mēs vēlamies redzēt? Un vai tajā mēs vēlamies redzēt radošus cilvēkus, kuri prot iedziļināties, domāt un reflektēt,” pārdomās dalījās ilggadējais poligrāfijas un drukas tehnoloģiju nozares līderis Hāvards Grjotheims, kurš ar aizrautību dedzīgi atbalsta to, lai drukātā grāmata un jaunās digitālās tehnoloģijas pastāv līdzās harmoniski. Ziemeļvalstu Poligrāfijas asociācijas prezidents uzstāšanās laikā vairākkārt minēja mūsdienu izglītības sistēmas problemātiku, uzsverot, ka jaunieši ir drukātās grāmatas patērētāji nākotnē, neapšaubot digitālo lasīšanu, kas ir lielisks rīks informācijas atrašanai un atlasei.
Viņš ir stingri pārliecināts, ka drukātie materiāli, īpaši grāmatas, ir būtisks mācību līdzeklis un tām ir nozīmīga loma dziļākas izpratnes un uzticības veicināšanai sabiedrībā.
Skandināvijā arvien vairāk skolotāji atgriežas pie tradicionālo prasmju attīstīšanas – lasīšanas no drukātām grāmatām un rakstīšanas prasmēm. Vairāki pētījumi pierāda, ka drukāta teksta lasīšana veicina lielāku iedziļināšanos, teksta izpratni un dziļo lasīšanu.
“85% smadzeņu attīstības bērniem notiek līdz 3 gadu vecumam, diemžēl lasīšanas programmas sākam piedāvāt vēlāk. Kopīga lasīšana – vai tālākas darbības ar grāmatu, to kopā lasot un skatoties, apspriežot vai citādi mijiedarbojoties, veicina bērna kognitīvo, emocionālo un sociālo izaugsmi. Pētījumā, kas publicēts Social Science & Medicine, secināts: ja bērni neiemācās tekoši lasīt līdz trešās klases beigām, viņiem būs regulāri sarežģījumi ar mācību vielas apguvi skolā,” minēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra izveidotāja un vadītāja Silvija Tretjakova, kura jau vairāk kā 30 gadu rūpējas par jauno lasītāju paaudzi un uzskata, ka nepietiekami pievēršamies pirmsskolas vecuma lasītājam.
“56% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka digitālā komunikācija ir videi draudzīgāka nekā drukātā komunikācija, taču vai tā ir patiesība?” semināra apmeklētājiem jautāja bijušais INTERGRAF zinātniskais asistents Džeremijs Tavedians, savā prezentācijā analizējot drukātās un digitālās komunikācijas ilgtspēju, efektivitāti un uztveri. INTEGRAF ir Eiropas poligrāfijas un digitālās komunikācijas nozares asociācija, kas pārstāv nacionālās poligrāfijas federācijas no vairākām Eiropas valstīm. Tā darbojas kā nozares balss, aizstāvot drukas uzņēmumu intereses, piedaloties ES politikas veidošanā, veicinot inovācijas un ilgtspējīgu attīstību. 2024. gadā ar Džeremija iesaisti INTEGRAF prezentēja plašu pārskatu par drukas un digitālajiem medijiem. Pētījumā, kuru veica Džeremijs, analizēti vairāk nekā 78 pētījumi un detalizēti salīdzināti drukas un digitālās komunikācijas rīki, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējai, lasīšanas paradumiem, mārketingam un digitālās plaisas jautājumiem, sniedzot vērtīgu ieskatu par šo komunikācijas veidu ietekmi un efektivitāti dažādās jomās. “Nav jāizslēdz viens vai otrs. Drukātie un digitālie rīki kopā lieliski var pilnveidot dažādas mārketinga funkcijas,” kā veiksmīgu piemēru Džeremijs izcēla QR kodu.
Vairāki pētījumi pierāda, ka digitālajā laikmetā skolēnu lasīšanas prasmes kļuvušas paviršākas, samazinās koncentrēšanās spējas, savukārt apjomīgāki teksta materiāli tiek uztverti padziļinātāk, ja tiek lasīti drukātā formā.
Un lielākoties problemātika nav digitālajās ierīcēs, bet gan tajā, ka mēs ar digitālajām ierīcēm vēlamies aizvietot visu pārējo. Uzrakstītam tekstam digitālā vidē ir jākonkurē ar citiem informācijas avotiem.
Par digitālo ierīču ietekmi joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, tomēr dažas atbildes ir – mūsdienu bērni darbojas ievērojami ātrāk, taču kļūdaināk. No vairākiem pētījumiem izriet, ka lasot no papīra un rakstot uz papīra, mēs koncentrējamies krietni labāk.
“Mēs redzam, ka bērni un jaunieši lasa arvien mazāk, un šī tendence mums ir jāmaina. Ieguldījumi pirmskolas vecuma lasītājos un skolu bibliotēkās ir viens no pirmajiem soļiem,” uzskata Silvija Tretjakova.
“Informācija, kas ieplūst mūsu darba atmiņā ik brīdi, ir «kognitīvā noslodze». Kad šī noslodze pārsniedz mūsu prāta spēju saglabāt un apstrādāt informāciju – kad ūdens pārpludina noteku – mēs nevaram noturēt informāciju vai arī savilkt sakarus starp nule saglabāt informāciju un to, kas jau glabājas mūsu ilgtermiņa atmiņā. Mūsu spēja mācīties no tā cieš, un mūsu izpratne paliek virspusēja. Lasīšanas ekoloģija nozīmē – kopt vidi, kurā lasām, izzināt to un izvērtējot reaģēt uz izmaiņām tajā – pozitīvām un negatīvām, reaģēt uz izmaiņām mūsu domāšanas veidā un ķermenī, izzināt un saprast lasīšanas pieredzes un prakses, izkopt savus individuālos lasīšanas paradumus zinoši un mērķtiecīgi, domājot par sociālo, psiholoģisko un vides aspektu,” uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes asociētā profesore un literatūras kritiķe Ilva Skulte, seminārā akcentējot mūsdienu dilemmas, ilgtspējas un vides aspektus, kas parādās mūsdienu cilvēka ikdienas praksē.
Semināra dienas noslēgumā skatītājiem klātienē un tiešsaistē bija iespēja piedalīties paneļdiskusijā Druka vs. Ekrāns: Izglītības un sabiedrības nākotnes perspektīvas. Paneļdiskusijas viesi: grāmatu apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka, dzejniece, VKKF Literatūras nozares eksperte, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Iveta Ratinīka, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un literatūras kritiķe Ilva Skulte, filozofs, latviešu valodas un literatūras skolotājs Rūdis Bebrišs un Latvijas sabiedrisko mediju ombuds, filozofs un grāmatu autors Edmunds Apsalons.
Šis bija pirmais SIA Poligrāfijas grupa MŪKUSALA organizētais seminārs par drukas vērtību digitālajā laikmetā un mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem. Skaidrs, ka ir daudz neatbildamu jautājumu, taču skaidrs arī tas, ka saruna ir jāturpina nevis ar cīņu, bet ar pārliecību, ka digitālais medijs nevēlas izkonkurēt drukāto mediju un katram ir sava nozīmīga vieta mūsdienu cilvēka ikdienā.
