Absolūts vairākums Latvijas autovadītāju lieto mobilo telefonu pie stūres, liecina aptauja
Līdz ar septembri un jaunā mācību gada sākšanos, kā arī atvaļinājumu laika beigšanos, būtiski pieaug satiksmes intensitāte, kā arī nereti – steiga un autovadītāju neprognozējama uzvedība uz ceļa, kas palielina satiksmes negadījumu risku. Viens no faktoriem, kas to pastiprina, ir viedtālruņa lietošana pie stūres, kas pēdējo gadu laikā tikai pieaug, liecina "If Apdrošināšana "veiktā aptauja par autovadītāju paradumiem, atrodoties satiksmē.
Lielākā daļa autovadītāju – 77% –, izmanto viedtālruni, atrodoties pie stūres. Tikai 23% šogad aptaujāto Latvijas autobraucēju apgalvo, ka, esot pie stūres, neizmanto mobilo telefonu. Salīdzinājumam – pērn 27% autovadītāju varēja teikt, ka vadot automašīnu, viedtālruni neizmanto.
Biežāk tālruni izmanto navigācijai un zvaniem
Visbiežāk (58%) no aptaujātajiem autovadītājiem viedtālruni izmanto navigācijai. Tikmēr 39% autovadītāju norāda, ka izmanto tālruni tikai zvaniem “brīvroku” sistēmā, bet virkne autovadītāju nosauc arī citas viedtelefona funkcijas, kas tiek izmantotas, neraugoties uz to, ka viņi atrodas pie stūres.
“Tehnoloģijas, tostarp arī viedtālruņu piedāvātais atbalsts un iespējas, ienāk mūsu dzīvēs katru gadu arvien izteiktāk – to apliecina nupat kā veiktā aptauja un tās dinamika gada griezumā, tādēļ jo svarīgāk ir izmantot šīs tehnoloģijas gudri un droši,” komentē If Apdrošināšana Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš.
“Piemēram, autovadītāju visbiežāk pieminētās navigācijas iespējas nereti ir lielisks atbalsts – tās palīdz atrast nepieciešamos galamērķus ātrāk, izvairīties no sastrēgumiem utt., Tāpat arī bieži izmantotā brīvroku zvana funkcija palīdz efektīvāk izmantot laiku, apvienojot braucienu ar kādu telefonzvanu. Taču aizvien ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka tehnoloģijas ir jāizmanto tā, lai tās nenovērstu uzmanību no galvenā – skatīšanās uz ceļa un transportlīdzekļa vadīšanas. Tādēļ to darbības laikā ieteicams izmantot, piemēram, lietotnes, kas saslēdz viedtālruni ar ekrānu automašīnā, vai kādu ērtu ierīces turētāju acu augstumā, lai nebūtu jānovērš skats no ceļa. Protams, jaunu informāciju un interneta meklētāju izmantot tikai tad, kad automašīna ir pilnībā apstājusies un tās vadīšana nenotiek,” piebilst Ģ. Kubliņš.
Citi “grēki” – mūzikas meklēšana un čatošana
Piemēram, 12% aptaujāto atzina, ka sazvanās telefoniski arī bez “brīvroku” sistēmas, bet 14% – ka braucot pie stūres mēdz tajā meklēt un atskaņot mūziku. Interesanti, ka izteikti vairāk mūzikas meklētāju ir vīriešu vidū (18%), kamēr sievietes šajā jomā grēko salīdzinoši retāk (10%). Aptaujas dati atklāj, ka vēlme viedtālrunī atrast un atskaņot mūziku ir biežāk izteikta gados jauniem šoferiem – 41% aptaujāto autobraucēju līdz 25 gadu vecumam atzina, ka mēdz šādi rīkoties.
7% atzina, ka, braucot pie stūres, raksta īsziņas vai “čato” citās saziņas vietnēs, bet 9% - ka mēdz ierakstīt balss ziņas. 4% atzina arī, ka, braucot pie stūres, mēdz uzņemt arī pa kādai pašbildei.
“Paviršs automašīnas vadības stils nereti noved pie ceļu satiksmes negadījumiem, to mēs redzam arī savā statistikā. Par laimi, pārsvarā cieš tikai transportlīdzeklis, taču mēdzam savā praksē piedzīvot arī nopietnāka rakstura gadījumus, kuros iesaistīti un cieš, piemēram, velobraucēji, gājēji un elektrisko skrejriteņu vadītāji,” stāsta If Apdrošināšana eksperts, aicinot un atgādinot izmantot viedtālruņus tikai droši un nekad neapvienot to ar transportlīdzekļa vadīšanu.
Aptaujas dati liecina, ka 11% autovadītāju atzīst, – lai arī paši neesot piedzīvojuši bīstamas situācijas uz ceļa viedtālruņa izmantošanas dēļ, ar to ir saskārušies viņa draugi vai radinieki. Tikmēr 6% norādīja, ka viedtālruņa lietošanas rezultātā, ir teju notriekuši gājēju.
