Latvija aicina vienkāršot un padarīt elastīgāku Kopējo lauksaimniecības politiku
Latvija uzsver nepieciešamību pārskatīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modeļa īstenošanas nosacījumus un padarīt to vienkāršāku, elastīgāku un saprotamu sabiedrībai, kā arī samazināt KLP stratēģiskajā plānā ietveramās un par izpildi ziņojamās informācijas detalizāciju, teikts otrdien valdībā zināšanai pieņemtajā informatīvajā ziņojumā.
Ungārijas prezidentūras organizētajā Eiropas Savienības (ES) neformālajā Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru ministru sanāksmē Budapeštā, Ungārijā, no 8.septembra līdz 10.septembrim paredzēts pārrunāt jautājumus par tematu "Uz lauksaimnieku koncentrēta ES lauksaimniecība: ceļā uz konkurētspējīgu, krīzēm drošu, ilgtspējīgu, lauksaimniekiem draudzīgu un uz zināšanām balstītu nākotnes Kopējo lauksaimniecības politiku". Sanāksmē piedalīsies arī delegācija no Latvijas.
Sanāksmē paredzēts diskutēt par to, kurus KLP ieviešanas modeļa elementus varētu pielāgot, lai palielinātu konkurētspēju, samazinātu administratīvo slogu un padarītu politiku lauksaimniekiem draudzīgāku, kādiem vajadzētu būt galvenajiem instrumentiem pirmajā un otrajā pīlārā laikposmā pēc 2027.gada, kā KLP pēc 2027.gada var stimulēt lauksaimniekus turpināt "zaļo" pāreju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Eiropas lauksaimniecības nozari, neapdraudot tās konkurētspēju un kā labāk risināt krīzes situācijas, kā arī kāda veida ES mēroga riska novēršanas, riska pārvaldības un krīzes pārvarēšanas pasākumi būtu nepieciešami, lai efektīvi risinātu problēmas un padarītu ES lauksaimniecību izturīgāku pret krīzēm.
Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka otrais pīlārs ietver dažādus riska novēršanas instrumentus, piemēram, riska pārvaldības instrumentus, tostarp lauksaimniecības apdrošināšanu, kopfondu vai ienākumu stabilizācijas instrumentus un finanšu instrumentus, tostarp atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībā, aizdevumus, garantijas un apgrozāmos līdzekļus, kā arī lauku attīstības atbalstu un citus nozaru instrumentus. Savukārt pirmais pīlārs ietver tirgus intervences pasākumus, tostarp atbalstu privātai uzglabāšanai un valsts intervenci.
Ungārijas prezidentūras nolūks ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā sanāksmē ir sākt politiskās diskusijas par turpmāko KLP.
Latvija uzskata, ka jaunais KLP snieguma modelis, kas aizstāja iepriekšējo, uz atbilstību balstīto pieeju ar jaunu, uz sniegumu balstītu sistēmu, tostarp jaunu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, var palīdzēt parādīt skaidrāku KLP ieguldījumu tās mērķos. Tomēr, tā kā vadošās iestādes un maksājumu aģentūras patlaban piemeklē problēmas šī modeļa ieviešanā, EK ir jāpārskata modeļa īstenošanas nosacījumi.
KLP pamatregulu projektu izstrādes laikā Latvijas pārstāvji Eiropas komisijas (EK) un Eiropas padomes (EP) darba grupās norādīja uz potenciālajām problēmām ar jauno snieguma modeli, īpaši attiecībā uz tā piemērošanu lauku attīstības intervencēm. Latvija uzskata, ka turpmāk palielināsies īstenoto intervenču skaits un to izpildes apjoms, tāpēc būs nepieciešama lielāka maksājumu aģentūru kapacitāte un pieaugs arī ziņošanas informāciju tehnoloģiju (IT) sistēmu pilnveidošanas izmaksas.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ziņojumu iesniegšanas process kopumā jau ir kļuvis sarežģītāks, salīdzinājumā ar Lauku attīstības programmas īstenošanu un administratīvais slogs ir palielinājies vairākas reizes, lai arī mērķis bija procesu vienkāršot. Gada snieguma ziņojums ir pārāk detalizēts un koncentrēts uz vienas vienības izmaksām, nevis izlaides un rezultātu rādītājiem, kas jauno īstenošanas modeli padara īpaši sarežģītu attiecībā uz lauku attīstības intervencēm, kurām ir vairāki finansējuma avoti.
Tāpat līdz šim EK nav bijusi pietiekami elastīga plānoto rādītāju pielāgošanai un bez juridiska pamata liedz dalībvalstīm grozīt plānoto rezultātu rādītāju vērtības. Tāpēc Latvija pauž bažas vai un kā būs iespējams pielāgot KLP stratēģiskos plānus, ja tiks konstatētas novirzes un vai paredzēto procesu laika grafiks to ļaus operatīvi paveikt. Latvija arī kritizē dalībvalstīm ieviešamo modeli, kas nav līdz galam izstrādāts. Jaunais snieguma modelis prasa ievērot konkrētus ziņošanas termiņus, bet EK novēlotās vadlīnijas un ES fondu pārvaldības sistēmas pielāgojumi rada papildu slodzi un izmaksas maksājumu aģentūrām.
Latvija uzskata, ka pēdējie divi KLP īstenošanas gadi jānosaka par mācību gadiem un dalībvalstīm nav jāpiemēro sankcijas, ja tiek konstatētas novirzes no starpposma mērķiem un vienības summām. Tāpat Latvijas pozīcija attiecībā uz snieguma modeļa pilnveidošanu īstenošanai pēc 2027.gada paredz, ka jāuzlabo un jāizstrādā skaidras vadlīnijas par vienību summu un rādītāju plānošanu, EK kritiski jāizvērtē un jāpamato nepieciešamība noteikt plānotās summas par vienību lauku attīstības investīciju pasākumiem, kā arī daudz skaidrāk jāformulē nosacījumi par vienības summu plānošanu un ziņošanu saistībā ar intervencēm, kurām tiek izmantots arī valsts papildu līdzfinansējums.
Latvijas nostāja arī paredz, ka jauno vides pasākumu īstenošana norāda uz nepieciešamību "zaļajai" pārejai notikt pakāpeniski un mērķtiecīgi, īpaši strādājot pie tā, lai lauksaimnieki labāk izprastu "zaļos" mērķus un to ekonomiskos ieguvumus. Tāpat tam ir nepieciešami pietiekami finanšu resursi un investīcijas, kā arī vienkāršāka un elastīgāka pieeja to ātrākai apgūšanai un pasākumu īstenošanai.
KLP sekmē, lai lauksaimniekiem būtu pietiekami finanšu līdzekļi, tostarp stabils ienākumu atbalsts vai regulāri ienākumi no tirgus. Tomēr, lai nodrošinātu "zaļo" pāreju un iespējas investēt inovācijās un tehnoloģijās, sākumā lauksaimniekiem nepieciešama peļņa un brīvi finanšu līdzekļi, jo, ja nav līdzekļu, ir grūti mainīt ierastās darbības.
Latvija uzskata, ka ir svarīgi nevis pastiprināt pamatnosacījumus, bet gan piedāvāt brīvprātīgus un saimniekošanai piemērotus "zaļās" pārejas pasākumus pretī sniedzot atbalstu, kas kompensētu vismaz daļu no izmaksām un negūtajiem ienākumiem, stimulējot lauksaimniekus nodrošināt devumu vides un klimata mērķa sasniegšanā.
Tāpat Latvijas pozīcija paredz, ka ES mērogā jāpārskata stimulējošo ekoshēmu piemērošana, jo tās patlaban ir visgrūtāk izveidot un piemērot. Iemesls tam ir EK un ES dalībvalstu atšķirīgā interpretācija. Liela nozīme ir arī kvalitatīvai apmācībai un pieredzes apmaiņai par "zaļās" pārejas priekšrocībām, jaunāko tehnoloģiju pieejamību un ekonomiskajiem ieguvumiem.
Latvija uzskata, ka ne visus "zaļās" pārejas mērķus var īstenot ar vienkāršiem atbalsta pasākumiem, tāpēc lauksaimniekiem un administrējošām iestādēm jāvērtē un jālīdzsvaro potenciālais administratīvais slogs. Lai nodrošinātu veiksmīgu integrāciju, Latvija aicina EK organizēt atsevišķus seminārus vai darbnīcas, kas palīdzētu lauksaimniekiem un valsts iestādēm labāk izprast jaunās prasības un izstrādāt piemērotus atbalsta mehānismus atbilstoši pieejamajiem finanšu līdzekļiem.
Tāpat 2023.-2027.gada periodā ir nepieciešams lielāks KLP finansējums ekoloģiskajiem mērķiem nekā iepriekšējos periodos. Informatīvajā ziņojumā prognozēts, ka KLP klimata un vides pasākumiem nodrošinās 32% no kopējā KLP finansējuma, nosakot īpašus minimālos sliekšņus ekoshēmām un otrā pīlāra pasākumiem.
Saistībā ar krīzes situācijām un to risināšanu Latvijas pozīcija ir, ka ārkārtas pasākumi un ES ārkārtas finansiālais atbalsts dažādu ekonomisko un klimatisko apstākļu radīto krīžu pārvaldībai ir ļoti nozīmīgs, īpaši relatīvi zemā īpašumu apdrošināšanas seguma dēļ. Latvija pauž pārliecību, ka ārkārtējo situāciju radītu krīžu un problēmu risināšanu nedrīkst atstāt tikai ES dalībvalstu ziņā, apzinoties, ka paralēli jāveicina arī pielāgošanās klimata pārmaiņām un apdrošināšanas produktu pieejamība un izmantošana.
Latvija uzskata, ka krīzes pārvaldības sistēmas pamatā ir jābūt principiem, metodoloģijai un atbalsta izmaksas kritērijiem, kas ir caurskatāmi un pamatoti ar faktiem pēc konkrētās tirgus situācijas rūpīga novērtējuma un kas ir apspriesti un akceptēti dalībvalstu starpā.
Par ekonomiskajiem jeb tirgus radītiem riska faktoriem, kurus var iepriekš paredzēt, prognozējot to iespējamo ietekmi, Latvijas viedoklis ir, ka jāizveido ES mēroga krīzes situāciju priekšlaicīgas noteikšanas un rīcības sistēma, kurā būtu ņemta vērā ražošanas resursu un izejvielu cenu, ražošanas apjomu, krājumu, tirdzniecības plūsmu, konkurences, likviditātes un produkcijas cenu attīstība. Šāda sistēma ievērojami uzlabotu dažādu lēmumu pieņemšanas pārskatāmību, EK ārkārtas atbalstu, rīcību nepieciešamību un pamatotību krīzes situācijās, kā arī nodrošinātu efektīvāku atbalstam paredzēto līdzekļu izmantošanu.
Latvijas nostāja paredz, ka galvenokārt aktīvi jāstrādā pie krīzes situāciju priekšlaicīgas novēršanas, nevis pie to seku likvidēšanas, kā arī jāsekmē riska un krīzes situāciju iespējamo negatīvo seku mazināšana. Tāpat, izmantojot jebkurus ārkārtas pasākumus, nevajadzētu noslāpēt lauksaimnieku, ar ilgtspējīgu agronomisko un lopkopības praksi, iniciatīvu pašiem pārvaldīt savus riska faktorus un pieņemt atbilstošus riska pārvaldības instrumentus un stratēģijas.
Ievērojot minēto, Latvija uzsver, ka ir jāstiprina lauksaimnieku spēja uzņemties risku un atbildību par apdraudējumu radītajām sekām, tostarp nodrošinot zināšanu iegūšanu par riska faktoriem un to pārvaldību, kā arī veicinot zināšanu praktisku izmantošanu ikdienā mērķu sasniegšanā. Tāpat saistībā ar krīžu pārvaldību un pasākumu ieviešanu svarīgi diskutēt par adekvāta ES finansējuma pieejamību un tā avotiem.
Latvija uzskata, ka ekonomisko jeb tirgus radīto ārkārtas situāciju prevencijā un pārvaldībā jābūt sasaistei arī ar ES kopējo tirdzniecības politiku, kā arī ir būtiski, ka ES kopējā tirdzniecības politika atbalsta KLP mērķus jaunajos tirgus apstākļos, neveicinot konkurences saasināšanos lauksaimniecības un pārtikas nozarēs.
Sanāksmē Latvijas delegācijas vadītājs būs Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.
