Skolās notiek aizvien aktīvāka cīņa pret narkotiku un tabakas lietošanu, tomēr ne visi vecāki ir saprotoši
Lai cīnītos ar smēķēšanas un apreibinošo vielu lietošanu jauniešu vidū, skolās aizvien biežāk "paciemojās" kinologi ar dienesta suņiem, kuri apmācīti šo vielu meklēšanā. Lai gan reidi nenoliedzami sniedz uzlabojumus, ne visi vecāki pret tiem attiecas saprotoši. "Mums bija gadījums, kad vecāki noliedza, ka tā ir viņu problēma... tas pat līdz tiesām aizgāja," Jauns.lv atklāj Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs.
Valsts policija (VP) vēsta, ka "mācību iestādes un kopmītnes narkotiku dīleriem var būt vilinošas vietas, jo tajās pastāv iespēja iegūt jaunus kontaktus un piesaistīt draugus kā potenciālos klientus". "Tāpat skolā vienlaicīgi iespējams sasniegt lielu personu skaitu, un tas arī dara uzmanīgus dienestus," vēsta VP.
Ja aizvadītajā gadā kinologi ar dienesta suņiem veica 244 profilaktiskos reidus izglītības iestādēs, tad šī gada pirmajos 6 mēnešos to jau ir bijis teju 200. "Reidu mērķis ir ne tikai sodīt, bet arī izglītot un veicināt drošāku skolas vidi," vēsta likumsargi.
Veipu zēnam nopircis vecākais brālis
Valsts policija skaidro, ka reidu efektivitāte ir redzama — lielākoties tiek novērots, ka reidos konstatēto un izņemto vielu apjoms samazinās. Jauns.lv uzrunātie skolu direktori gan norāda, ka "viņu skolās ar narkotiskajām vielām neesot problēmu — reidos biežāk tiek izņemti tieši veipi un tabakas izstrādājumi".
"Kā viņi pie tiem tiek? Paprasa vecāko klašu skolēniem vai stāv pie veikala un pajautā kādam, vai grib nopelnīt nedaudz naudas. Pagājušā gada sākumā mēs arī pieķērām vienu puisīti, un tad, izsekojot ķēdes posmam, izrādījās, ka viņam veipu nopircis vecākais brālis," norāda Druvas vidusskolas direktors.
Savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns vēsta, ka "nevarētu teikt, ka šī viņa skolā būtu katastrofāla problēma, tomēr esot indikācijas, ka šī sērga dažādu klašu grupās joprojām ir". "Šie jaunieši ierīces kaut kādā veidā dabū — vai nu pārdod viens otram, vai nopērk caur 'Telegram', un tad viņi mēģina smēķēt tualetē," skaidro Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors.
Rīgas 15. vidusskolas direktore Nataļja Kubasova norāda, ka viņas pārstāvētajā izglītības iestādē reidi netiek veikti, jo "šāda problēma skolā nav konstatēta". "Varbūt jaunieši to dara mājās vai kaut kur apkārt, bet skolā viņi cenšas to nedarīt. Nevaru teikt, ka visi, bet viņi cenšas," atklāj Kubasova.
Reidi savu efektivitāti ir pierādījuši, bet problēma ir vecāki
Gan likumsargi, gan skolu pārstāvji norāda, ka "reidi savu efektu panāk, un pēc tiem skolēnos ir novēroti pozitīvi uzlabojumi, kā arī skolās atrasto narkotisko vielu skaits samazinās". "Katrā ziņā, pagājušajā gadā šķita, ka vairāk lietoja [veipus un tabaku], bet pēc suņu ierašanās viss pierima, un situācija kļuva mierīgāka," atklāj Beļkevičs.
Arī Kalvāns uzskata, ka "reidiem ir efekts, un tie jauniešos rada pareizas sajūtas". "Problēma ir cita," viņš piebilst, "problēma ir tā, ka daļai vecāku vienmēr ir alternatīvs viedoklis par šo procesu. Lielākā daļa vecāku atbalsta skolas iniciatīvas cīņā pret narkotiku lietošanu jauniešu vidū, tomēr ir arī tādi, kuriem ir alternatīvi uzskati un kuri neuzskata šos pasākumus par vērtīgiem. Šie vecāki bieži meklē dažādus ieganstus un iemeslus, lai kritizētu policijas darbu un skolas iniciatīvas, parādot tās negatīvā gaismā," atklāj direktors.
Arī Druvas vidusskolas vadītājs atzīst, ka viņam nācies saskarties ar nesaprotošiem vecākiem. "Bija gadījums, kad viņi protestēja pret to, ka viņiem tika izteikts brīdinājums un pret pieņemtajiem lēmumiem. Kad kāds skolā smēķē vai mēģina kaut ko izplatīt, vecākiem tiek izteikts brīdinājums. Bērns pats savu vainu atzina, bet vecāki protestēja, un tas pat līdz tiesai nonāca," vēsta Beļkevičs.
Skolēni meklē slēptuves ārpus skolas
Valsts policija vēsta, ka "mūsdienās jaunieši sadalījušies divās pretējās interešu grupās — vienā narkotisko vielu lietošana tiek uzskatīta par normu, bet otrā pret to pastāv ļoti noraidoša attieksme." "Pirmajā grupā bieži sastopami jaunieši, kuriem nav jēgpilnu brīvā laika nodarbību," norāda likumsargi.
VP skaidro, ka "daudzi jaunieši izvēlas lietot apreibinošās vielas, jo tās ir grūtāk nosakāmas — atrašanās alkohola reibumā nāk kopā ar alkohola smaku un citām pazīmēm." Tāpat daudzos jauniešos valdot maldīgs uzskats, ka marihuānas lietošana neesot nekas slikts. "Pēdējo analīžu rezultāti liecina, ka jauniešu vidū joprojām plaši izplatīta ir marihuāna, tomēr mūsdienās populāri esot arī lietot recepšu medikamentus kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem," norāda VP, uzsverot, ka "dažādas vielas tiek sajauktas, lai smēķēšana vai alkohola lietošana pastiprinātu to efektu."
Attiecībā uz reidiem likumsargi ziņo, ka "tajos konstatēto narkotisko vielu apjoms samazinās, tomēr tas nenozīmē, ka jaunieši narkotikas lietotu mazāk." "Kopumā narkotisko vielu lietošana jauniešu vidū, iespējams, palielinās, bet to nav iespējams droši noteikt tikai ar skolu reidu palīdzību. Iespējams, jaunieši izmanto dažādas slēptuves ārpus skolas telpām. Taču jāatzīst, ka reidi nerisina narkotisko vielu lietošanas problēmu — te jāpievēršas cēloņiem, kāpēc jaunieši to dara," skaidro VP.
"Policijas izglītojošās aktivitātes izglītības iestādēs ir jāpapildina ar zinošu jomas speciālistu — atkarību speciālista, mediķa, sociālā darbinieka, jauniešu mentora — nodarbībām, kas skaidrotu jauniešiem par atkarību un tās sekām. Būtiska ir arī sabiedrības loma, vecāku un skolotāju iesaiste, kā arī pieejamo atbalsta mehānismu efektivitāte, lai palīdzētu novērst narkotiku lietošanu jauniešu vidū," uzsver VP.
