Skolu direktori par lielāko izaicinājumu atzīst darbinieku un mācību līdzekļu trūkumu
Skolas direktori kā būtiskākās problēmas izceļ pedagogu trūkumu un pilnveidotajam mācību saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu. Satraukumu rada arī jaunās vērtēšanas sistēmas, kas stājas spēkā 1. septembrī, liecina izdevniecība “Skolas Vārds” veiktā skolu vadītāju aptauja.
“Sarunas ar skolu direktoriem apliecina, ka aptuveni pusē no vispārizglītojošajām skolām trūkst viens vai vairāki priekšmetu skolotāji. Skolu vadītāji arī uzsver nepietiekamo nodrošinājumu ar atbalsta personālu - mazajās skolās nereti tāda nav vispār vai arī speciālisti ir uz ļoti mazu slodzi, savukārt lielajās skolās šo atbalsta speciālistu skaits nav pietiekams,” skaidro “Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Lai arī jaunā mācību gada sākums ir tepat, virkne direktoru saskaras ar grūtībām noturēt jau esošos pedagogus un piesaistīt jaunos, lai mācību gadu uzsāktu ar pilnībā nokomplektētu kolektīvu. Vairums skolu vadītāju prognozē, ka šis mācību gads neatšķirsies no pārējiem – būs grūtības piesaistīt un atrast pedagogus, kas ietekmē arī mācību kvalitāti. Vienlaikus ir arī pozitīvais aspekts – skolu vadītāji uzsver, ka jaunie pedagogi, kuri šobrīd absolvē universitāti, ir ļoti profesionāli un augsti motivēti, ar dziļu izpratni par pedagoga darbu.
No 1. septembra spēkā stāsies grozījumi mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā, kuras centrālais akcents ir lielāks uzsvars uz ikdienas vērtēšanu (formatīvā vērtēšana) un pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, lai mācību procesa laikā uzlabotu zināšanas un skolēni sekmīgāk sagatavotos pārbaudes darbiem. “Tas nozīmē, ka pedagogiem regulāri jāsniedz atgriezeniskā saite skolēnam par to, kas no mācītā ir apgūts, kādā līmenī apgūts, kur vēl jāpiestrādā. Protams, no pedagoga tas prasa papildu darbu, jo jānosaka vērtējamie kritēriji katrā tēmā un jāizstrādā snieguma līmeņa apraksti, lai saprastu, ko un kādā pakāpē skolēns ir apguvis. Pedagogiem šajā jautājumā joprojām trūkst metodiskais atbalsta, to atzīst arī paši pedagogi un skolu vadītāji,” norāda V. Brenčeva.
Būtisku atbalstu var sniegt kvalitatīvi izstrādāti mācību līdzekļi, kuros līdztekus stundas vai tēmas izvirzītajam sasniedzamajam rezultātam, tiek piedāvāta arī formatīvā vērtēšana, līmeņojot konkrētus kritērijus un nosakot skolēna zināšanu / prasmju līmeni par konkrētu tēmu.
Apkopotā informācija par skolu gatavību jaunajam mācību gadam liecina, ka joprojām aktuāls temats ir arī skolu tīkla reorganizācija un potenciāla vairāku skolu likvidācija. Centieni ne tikai saglabāt skolu, bet arī nepazemināt tās kategoriju ir viens no aktuālākajiem jautājumiem vairāku reģionālo skolu dienaskārtībās.
