Kaislības ap narkotiku dekriminalizāciju Latvijā. Viedokli pauž sabiedrībā zināmi ļaudis

Nesen pat Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un ar riska grupu jauniešiem strādājošais "Open radošais centrs" aicināja valdību un atbildīgās iestādes dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu jauniešu vidū. Veselības ministrija jau ir akceptējusi Tieslietu ministrijas izstrādāto priekšlikumu un plāno to virzīt uz izskatīšanu Saeimas komisijā jau šoruden. Pagaidām gan, šķiet, sabiedrībai nav skaidrības par to, kā, ja tiks akceptētas šādas izmaiņas likumā, narkotiku dekriminalizācija varētu izskatīties praksē, kā arī – vai šāds solis palīdzētu sasniegt vēlamo mērķi.
Visus šos viedokļus uz saviem foniem

Ilze Aizsilniece: “Runa nav par legalizāciju”

LĀB prezidente Ilze Aizsilniece žurnālam "Kas Jauns" pauž viedokli, ka Latvijai pienācis laiks sekot citu valstu pieredzei. “Šis nav divritenis, kas jāizdomā no jauna. Kopš 2017. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un ANO Narkotiku un noziedzības biroja aicinājumam dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu ir pievienojušās daudzas valstis,” stāsta Aizsilniece. Viņasprāt, šāds solis pavērs plašākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu. Aizsilniece arī uzsver, ka tas ļautu no narkotikām atkarīgajām personām drošāk runāt par savām problēmām, kā arī mazinātu sabiedrībā valdošo nostāju pret šo iedzīvotāju grupu. Arī iepriekš LĀB prezidente publiskajā telpā paudusi, ka “runa nav par legalizāciju, bet dekriminalizāciju”. Proti, plānos nav no Latvijas uztaisīt “otru Nīderlandi”, kur ir speciāli marihuānas smēķēšanai paredzētas kafejnīcas.

Pēteris Apinis: dekriminalizācija palielinās pieejamību

Ārsts, politiķis un TV raidījumu vadītājs Pēteris Apinis tieši narkotiku dekriminalizācijas virzības dēļ aizgājis no veselības ministra ārštata padomnieka sabiedrības veselības jautājumos amata. Apinis skaidro – Latvijā pēc pirmās pieķeršanas narkotiku lietošanā arī tagad neviens netiek mests cietumā. “Vēl vairāk – kriminālatbildība neiestājas, ja pieķertais sadarbojas ar policiju un norāda narkotiku tirgotāju,” viņš skaidro, piebilstot, ka Krimināllikums paredz – personas, kas labprātīgi nodod narkotiskās vielas vai sniedz palīdzību pārdozēšanas gadījumā, tiek atbrīvotas no kriminālatbildības. Šobrīd atbilstoši likumam par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods no 50 līdz 280 eiro. Ja persona nonāk otrreiz gada laikā policijas redzeslokā par narkotiku lietošanu un glabāšanu, tiek piemērota kriminālatbildība, kam var sekot brīvības atņemšana, piespiedu sabiedriskie darbi vai naudas sods.

Apiņa ieskatā, dekriminalizācija palielinātu narkotiku pieejamību un lietošanu, jo cilvēki to uztvertu kā mazāku risku. “Dekriminalizācija palielinās narkotiku lietošanas izraisītu veselības problēmu izplatību,” viņš uzsver, norādot, ka dekriminalizācija veicinātu atkarības, pārdozēšanas un psihisku traucējumu pieaugumu. Apinis pauž, ka dekriminalizācija nenozīmē narkotiku legalizāciju, bet administratīvas vai civilas sankcijas vietā kriminālatbildībai. “Dekriminalizācija ir iespējama tikai kompleksā ar papildinošiem pasākumiem, piemēram, ārstēšanas pieejamības palielināšanu,” viņš saka. Kā piemēru minot Portugāli, Apinis atzīmē, ka tur valsts izdala pietiekami daudz naudas, lai katru, kas pirmo reizi tiek pieķerts narkotiku lietošanā, uzreiz nosūtītu ārstēties. “Ja Latvijai būtu lieki 50 miljoni eiro, mēs varētu visus savlaicīgi ārstēt,” viņš piebilst. Ārsts arī uzsver, ka vēl viena būtiska problēma ir sintētiskie opioīdi, kas ir daudz spēcīgāki par dabīgajiem, tāpēc arī daudzkārt bīstamāki. Ņemot vērā, ka šīs vielas bieži vien tiek sajauktas ar citām narkotikām, tas palielina pārdozēšanas riskus. “Man labpatiktos opioīdu ražotājiem un tirgotājiem noteikt mūža ieslodzījumu,” viņš stingri norāda.

Apinis atzīst, ka narkotiku tirgotāji apzināti mērķē uz bērniem un jauniešiem, bieži lietojot taktikas, kas padara narkotiku lietošanu pievilcīgu vai nepieciešamu. “Narkotiku tirgotāji izmanto arī sociālos medijus, lai reklamētu un pārdotu narkotikas jauniešiem,” uzsver ārsts. Apiņa skatījumā Latvijai trūkst izglītības bāzes par narkotiku lietošanas riskiem.

Horens Stalbe: “Latvija beidzot tuvojas normālai pasaulei”

Mūziķis Horens Stalbe visai bieži publiskajā telpā paudis atbalstu idejai par narkotiku dekriminalizāciju. Sarunā ar "Kas Jauns" Stalbe izsaka viedokli, ka esot gana daudz labu piemēru, kas pierāda – no narkotiku dekriminalizācijas var būt ieguvumi. “Es ļoti ceru, ka tas dos augļus. Mums valstī nevar būt padomju laiku likumi,” skaidro mūziķis un piebilst, ka esošā likumdošana saistībā ar narkotisko vielu lietošanu un glabāšanu, ar nelieliem grozījumiem, pastāv jau no sešdesmitajiem gadiem.

Vaicāts, vai, viņaprāt, dekriminalizācija neradīs pretējo efektu, proti, dos “zaļo gaismu” narkotiku lietošanā jauniešiem, Stalbe atbild, ka daļēji tā tas varētu būt, bet jāņem vērā, ka cilvēkiem ir tieksme mēģināt un darīt to, ko viņiem liedz. “Jebkuram cilvēkam, it īpaši jaunietim, būs pastiprināta interese par aizliegto. Pat pieaugušais cilvēks, ja viņam kaut ko mēģina aizliegt ar varu, vienmēr spiedīs pretī, tā ir cilvēka daba,” spriež Stalbe. Uz jautājumu, vai dekriminalizēt vajadzētu visas vai tikai atsevišķas narkotiskās vielas, mūziķis bilst, ka par to pāragri runāt, jo “valstij vēl tāls ceļš ejams un dekriminalizācija ir jāveic soli pa solim”. Viņaprāt, nevar vienā dienā pēkšņi dekriminalizēt visus narkotiku paveidus, jo tas var novest pie katastrofas. Stalbe arī uzskata – ja “dekriminalizācijas procesā tiks pieļautas kļūdas, tas būs pat labāk, jo tad vismaz būs kaut kāds rezultāts”. “Jebkurš eksperiments, pat neizdevies, ir izdevies eksperiments, jo mēs kaut ko esam noskaidrojuši,” pauž Stalbe.

Gundars Bērziņš: “Var novest pie smagām psihiskām slimībām”

Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš marihuānas legalizācijā saskata gan ieguvumus, gan riskus. “No vienas puses, marihuānas legalizācija var padarīt drošāku mūsu dzīves vidi, to dekriminalizējot, bet, no otras puses, “zālītes” atļaušana var novest pie vēl neapjaustām veselības problēmām – ja vieniem marihuānas smēķēšana nekādas sekas neradīs, tad citiem tas var būt palaidējmehānisms smagām psihiskām saslimšanām,” Jauns.tv diskusiju raidījumā "Lielais jautājums" saka Bērziņš, sakot: “Latvijai būtu jānoformulē mērķis, ko tā grib sasniegt [legalizējot marihuānu]. Ja mērķis ir izslēgt ļoti riskantu, kriminalizētu narkotiku lietošanu, tad ir rinda valstu pieredžu, kas ir labi nostrādājušas. Cik zinu, tad Dānijā ir šāda pieredze, kur mērķis bija samazināt potenciālos riskus, kas saistīti ar marihuānas nelegālo tirgu, no vienas puses, un, no otras puses, samazināt negatīvo gadījumu skaitu, kas izveidojās, kad kriminalizētās lietošanas dēļ cilvēki savlaicīgi nevērsās pēc palīdzības.”

“Ieteiktu ļoti skrupulozi izanalizēt to valstu pieredzi, kurām ir vislabākie rezultāti, un šo pieredzi piemērot Latvijas situācijai,” par marihuānas legalizāciju saka Gundars Bērziņš, piebilstot, ka mums labā ziņa ir tā, ka jau ļoti daudzas valstis marihuānas legalizācijas jautājumā ir izmantojušas dažādas pieredzes: “Mums tikai atliek uz tām palūkoties – kas strādā un kas nestrādā. Nevajag izgudrot nekādu unikālo Latvijas pieredzi un eksperimentēt ar Latvijas iedzīvotājiem. Labā pieredze ir jāapkopo, jāizdiskutē sabiedrībā, un jādod skaidrojums.”

Jurģis Liepnieks: “Nekur par to neliek cietumā, izņemot Latviju”

Latvijas sabiedrības zināšanu līmenis par marihuānas lietošanu vēl nav izaudzis no padomju okupācijas laikā ieborētās pretnarkotiku propagandas saukļa: “Marihuāna, heroīns, cietums, nāve!”, teic rakstnieks Jurģis Liepnieks, kas jau gadiem pazīstams kā marihuānas dekriminalizācijas sludinātājs.
Rakstnieks jau gadus piecpadsmit pazīstams kā aktīvs marihuānas legalizācijas piekritējs, kurš dažādās sociālās vietnēs un forumos iestājies par marihuānas lietošanas dekriminalizāciju. Kā pats saka, viņš, pēc visa spriežot, bijis viens no pirmajiem marihuānas legalizācijas aizstāvjiem Latvijā. Sabiedrības negatīvo attieksmi pret marihuānas lietošanu viņš saista ar Latvijā vēl dzīvi esošo padomju okupācijas laikā skandēto pretnarkotiku propagandas saukli, tēzi: “Apmēram tā: zālīte, heroīns, cietums, nāve! Tas ir tas izglītības, zināšanu līmenis – ja tu sāksi lietot marihuānu, tu beigsi ar heroīnu un kapiem.”

Tas esot neloģisks, nepamatots apgalvojums, pret kuru oponēt Jurģim Liepniekam jau ir apnicis, jo tas esot bezjēdzīgi: “Es tikai varu aicināt uz to, ka mums politiku [marihuānas legalizācijas jomā] vajadzētu balstīt datos, pētījumos, analīzēs, kaut kādos racionālos argumentos, nemaz nerunājot par politiskām vērtībām – balstītām liberālismā. Mums ir milzīgs datu daudzums no visas pasaules. Puse Amerikas marihuānu ir legalizējusi, to tādā vai citādā formā ir izdarījusi lielākā daļa Eiropas valstu: Eiropas dienvidi pavisam liberāli, vairāk uz ziemeļiem – dažādi, bet nekur par marihuānas smēķēšanu vai glabāšanu neliek cietumā. Nekur, izņemot Latviju un vēl dažas valstis!”

Pēc Liepnieka domām, marihuānas legalizācijas problēmas risināšanu vajadzētu balstīt pētījumos un pieredzē: “Varbūt pirms 15 gadiem bija tāda hipotēze, pieņēmums, ideja – legalizēsim marihuānu un būs forši! Bet šobrīd tas vairs nav tādā līmenī. Absolūti viennozīmīgi ir skaidrs, ka marihuāna ir mazāk kaitīga viela nekā alkohols. Ja mēs gadsimtiem ilgi esam iemācījušies sadzīvot ar alkoholu kā mūsu sabiedrības ikdienas sastāvdaļu, un alkohols tik tiešām ir ļoti nopietni kaitīga substance, kas rada visa veida katastrofālas sekas – veselībā, drošībā, ģimenē –, tad marihuāna, salīdzinot ar to, ir daudzkārt nevainīgāka. Un atkal atkārtošos – tas nav tikai mans viedoklis. Ja jau mēs kā sabiedrība tiekam galā ar alkoholu, tad marihuānas legalizācija nekādas sliktas sekas neradīs.”

Sanita Runtule: "Dekriminalizācija nav pareizais risinājums"

Producente Sanita Runtule, kuras dēls Matīss 2020. gada maijā nolēma aiziet no dzīves pēc “šķietami nevainīgu” vielu lietošanas, žurnālam "Kas Jauns" norāda, ka pilnībā izprot aicinājumu izvērtēt iespēju dekriminalizēt narkotikas jauniešu vidū, tomēr skaidri pauž savu nostāju pret šo iniciatīvu. Viņa uzsver: “Es nostājos to cilvēku pusē, kas ir pret šo iniciatīvu. Es neesmu dzirdējusi, ka Latvijā par narkotiku pārdozēšanu vai glabāšanu nelielos apmēros kāds būtu sodīts ar brīvības atņemšanu.”

Viņasprāt, jaunieši ir īpaši apdraudēti šajā situācijā: “Es uzskatu jauniešus par šī stāsta upuriem. Viņu ir daudz, un skaits paliek arvien lielāks.” Viņa arī norāda, ka narkotiku pieejamība Latvijā ir nopietna problēma: “Ja es vēlētos iegādāties jebkādas narkotikas, pietiktu ar pāris telefona zvaniem, lai tiktu pie vēlamā rezultāta.” Sanita pauž, ka dekriminalizācija nav pareizais risinājums, un aicina pastiprināt cīņu pret narkotiku izplatītājiem, lai glābtu jauniešus, kas jau nonākuši narkotiku atkarībā: “Mums ir steidzami jārīkojas, lai glābtu jaunos cilvēkus, kas ir nonākuši narkotiku apburtajā lokā un nesaredz no tā izeju. Mūsu ģimenei nācās ar šo saskarties, esam izgājuši cauri nežēlīgai cīņai, kurā zaudējām.”

Kā ir citur?

Pašlaik dažāda veida dekriminalizācijas politika ir īstenota 30 valstīs, tostarp arī kaimiņvalstī Igaunijā. Par “labās prakses” piemēru tiek uzskatīta iepriekš pieminētā Portugāle, kas jau 2001. gadā ieviesa visaptverošu narkotiku dekriminalizācijas politiku visiem narkotisko vielu veidiem. Lai gan sākotnēji dekriminalizācija deva “savus augļus” – samazinājās ar HIV un hepatītu inficēto skaits, saruka ieslodzīto daudzums cietumos –, aizvadīta gada nogalē mirstība no pārdozēšanas un ar narkotikām saistīto atkritumu apmērs ir radījis portugāļu sabiedrībā plašas diskusijas par nepieciešamību pārskatīt vai pat atcelt dekriminalizāciju. Jāpiebilst, ka vairākums valstu ir dekriminalizējušas tikai atsevišķas narkotiskās vielas, piemēram, kaimiņos Igaunijā nelielā daudzumā marihuānas glabāšana personīgai lietošanai vairs nav noziedzīgs nodarījums, bet tikai pārkāpums. Par kāda veida pieeju – daļēju vai pilnīgu narkotiku dekriminalizācijas politiku – nāksies spriest rudenī Saeimas deputātiem, pagaidām nav skaidrības.