Tiesībsargs: pieprasīt pirkt vecākiem obligātā mācību satura mācību līdzekļus ir prettiesiski

Kā zināms, nesen Tiesībsarga birojs vērsa uzmanību uz to, ka skolēnu un bērnudārza audzēkņu vecāki saņem sarakstu ar bērna mācību vajadzībām jaunajam skolas gadam, un nereti vien šajā sarakstā iekļautas arī lietas, kas būtu jānodrošina skolai, nevis vecākiem.

Tiesībsargs vērsa uzmanību uz to, ka prasība par mācību līdzekļu iegādi var būt gan pamatota, gan nepamatota. Kā visbiežāk iegādājamās lietas vecāki min dažāda veida kancelejas preces – burtnīcas, klades, pildspalvas, zīmuļus u.c. Un kā arī nosaka likums, ko pārfrāzējot varētu teikt, ka viss, kas vajadzīgs penālim, ir jāpērk vecākiem.

Par mācību grāmatu, darba burtnīcu iegādi lielākoties strīda nav. Tos nodrošina skola.

Tomēr vislielākais juceklis ir ar mācību priekšmetiem “Dizains un tehnoloģijas” un “Vizuālā māksla”. No līdz šim saņemtās informācijas secināms, ka šo abu priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājušies vecāki. Tomēr tā tam nevajadzētu būt. Materiālus – audumu, dziju vai jebkuru citu materiālu vai izejvielu-, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satur apguvei, nodrošina skola.

Zīmīgi, ka vecāki min arī visai specifiskas lietas, kas noteikti nebūtu jāiegādājas pašiem, bet gan jānodrošina mācību iestādei, piemēram, rokas figūrzāģa asmeņi, pagarinātāji, nagliņas, saplākšņi, dažāda veida interjera priekšmeti u.c.

Ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, Juris Jansons pauda viedokli, ka starta iespējām visiem bērniem jābūt vienlīdzīgām. Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar likumu, vidējā izglītība ir bez maksas, kā arī nepieciešamo līdzekļi mācību procesam jānodrošina skolai. 

Tāpēc tiesībsargs uzsver: “Ja mēs saņemsim kādus signālus, ka skolas atkal prasa pirkt mācību līdzekļus, mūsu rīcība būs diezgan asa un skarba. Es pat pieļauju domu, ka mēs vērsīsimies tiesību aizsardzības iestādēs, lai rosina attiecīgos procesus, jo pieprasīt pirkt vecākiem obligātā mācību satura mācību līdzekļus ir prettiesiski!”

Uzziņai:

Vecāku pienākumu iegādāties savam bērnam mācību līdzekļus nosaka Izglītības likuma 58. panta trešā daļa: “Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1. panta 12.5 punkta “n” apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus.”

Individuālie mācību piederumi ir “izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u. c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām”. (Izglītības likuma 1. panta 125. punkta “n” apakšpunkts).