Ķekava pārmaiņu priekšā? Jaunā domes vadība nezina, vai varēs finansēt priekšgājēju solījumus

Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis mazāk nekā gads. Vai tas bija stratēģisks plāns pirms vēlēšanām mainīt varu Ķekavas novadā? Kāpēc tas bija nepieciešams?

Man personīgi, atnākot strādāt 15. maijā, nebija tādas pārliecības, ka kaut kas būtu jāmaina. Bet, pastrādājot šo laiku kopā ar kolēģiem, aprunājoties ar tiem, kas tika izstumti no iepriekšējās koalīcijas, sāka rasties bažas. Pirmās bažas bija par budžeta veidošanu nākamajam gadam, kā arī par budžeta grozījumiem, kur attieksme bija ļoti vieglprātīga. Šodien nepieņēmām, tad pieņemsim kaut kad augustā. Domāju, vai tiešām var tik vieglprātīgi attiekties pret savām vajadzībām, jo novada un iestāžu vajadzības ir savas vajadzības - tās nav mistiskas vajadzības kaut kam tur ārpusē.

Tāpat, manuprāt, bija attālināšanās sarunās ar kolēģiem. Visspilgtākais piemērs bija autobusa ziedošana Ukrainai, kad pārējie tika nostādīti fakta priekšā ar paziņojumu "Mēs jau sarunājām!". Kas ir mēs? Tie ir divi cilvēki. Arī šajā jautājumā netika vērtētas novada vajadzības, jo atbilde bija, ka mēs nevaram prasīt, vai šis autobuss nepieciešams skolām. Ja vienai iedosim, citas arī gribēs. Tāda bija viena mēra vietnieka atbilde. Paralēli man raksta arī no sociālās sfēras, ka viņi neatteiktos no autobusa izmantošanas, lai pārvadātu cilvēkus ar invaliditāti, pārvadātu pārtiku.

Kas tas bija par autobusu?

Tas bija pašvaldības autobuss, kas tika izmantots cilvēku ar invaliditāti pārvadāšanai pašvaldībā.

Vairs nebija vajadzīgs?

Pēkšņi vairs nebija. Jā, tika iegādāts jauns autobuss, bet par konkrēto autobusu nebija nekāda lēmuma, ko ar to tālāk darīt. Autobusā bija nepieciešams ieguldīt 2400 eiro, lai saremontētu konkrētu lietu, izietu tehnisko apskati un varētu turpināt to izmantot. Bija jālemj, vai to paturam administrācijai vai atdodam kādai no 32 pašvaldības iestādēm. Tā vietā autobuss tika saremontēts minimāli ar atrunu, ka ar šo remontu nevar iziet tehnisko apskati, bet tajā pašā laikā 2000 kilometru tas var nobraukt, lai aizvestu uz Ukrainu.

Vienlaikus autobusa transportēšanas laikā domi pameta visa vadība - gan domes priekšsēdētājs, gan abi vietnieki. Tā vietā, lai paliktu Žilko vai Andris Vītols (JKP), viņi abi devās uz Ukrainu, bet no atvaļinājuma tika izsaukts otrs vietnieks Gatis Līcis (PPI). Tā ir ignorance. "Jūs varat darīt un lemt ko gribat, uz mums tas neattiecas." Pavisam cita situācija būtu, ja viņi atnāktu pie kolēģiem un teiktu: "Mēs nepaspējām, lūdzu, palīdziet, jo redzam, ka tā būtu laba ideja." Bet tā vietā ar kāju atsper durvis vaļā un pasaka, ka mēs esam vainīgi, ka viņus nepalaiž pēdējā dienā.

Vai jūs nākamajās vēlēšanās startēsiet?

Es esmu solījusi sava novada nodaļai palīdzēt un būt sastāvdaļai no vēlēšanu kampaņas.

Būsiet pirmais numurs sarakstā?

Par to pāragri teikt, bet noteikti es esmu "Jaunās vienotības" šīs novada nodaļas neatņemama biedre un viens no cilvēkiem, kas savā ziņā ir uzņēmies līderību.

Startējot vēlēšanās, nebūtu vieglāk to darīt no opozīcijas rindām?

Jā, tīri no pieejas - sēdēt malā, bļaut un kritizēt - noteikti būtu vieglāk, bet vai tas dotu kādu kopēju labumu? Nē! Vēl priekšā ir desmit mēneši, kuros var palikt sliktāk un sastrādāt vairāk. Jautājums, vai to vienkārši vērot no malas vai tomēr mēģināt tajā iejaukties.

Saprotu, ka iepriekšējā koalīcija izjuka, jo savā starpā saķildojās, tādēļ bija iespējama varas maiņa. Bet vai nebija iespējas turpināt, arī opozīcijā esot, un norādīt uz nepilnībām, lai panāktu, ka kaut kas labs novadam tiek izdarīts?

Jautājums, vai Vanagkalna estrādes projekts ir nepilnība? Vai vajadzēja palaist projektu, kas iepriekš nav plānots un nav arī noskaidrota iedzīvotāju nostāja par sezonālu megabūvi? Vai to apturēt varēja, tikai no ārpuses kritizējot?

Tieši tāpat kā jautājums par Ķekavas tiltiņu. Iztērēti 25 000 eiro par Ķekavas tiltiņa projektu, bet rezultātā izrādās, ka pēc konkrētā projekta plānotās izmaksas tiltam ir 250 000 eiro. Vai to varētu apturēt, no ārpuses kritizējot? Vai varētu, opozīcijā esot, pierādīt, ka no pašvaldības budžeta viedokļa ir vieglprātīgi vispār tajā virzienā skatīties?

Tātad galvenie iemesli, kādēļ varas maiņa bija nepieciešama, nav tikai vadības stils un nerēķināšanās, bet arī nopietnas lietas attiecībā uz pašvaldības budžetu un investīcijām?

Jā. Jo tajā brīdī, kad pašvaldība uzņemas finansiālas saistības, pēc tam vairs projektus apturēt nevar. Deputātiem netika dota informācija ar kopsavilkumu, cik tad pašvaldībai ir uzņemto saistību nākamajā gadā. Tūlīt tiks noslēgts līgums par jaunā teritorijas plānojuma izstrādi Ķekavas novadam. Kopējā summa ir 153 000 eiro. Šogad nepieciešami 30 000 eiro. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā būs nepieciešami vēl 120 000 eiro. Cik vēl ir tādu saistību, kur nākamajā gadā būs nepieciešams liels finansējums?

Vai var slēgt līgumu par 40 000 eiro, ja projektam nepieciešami 700 000 eiro?

Labs jautājums. Kurš ir klāt stāvējis pie projektēšanas un kā domājis pēc tam nodrošināt šāda apjoma projekta īstenošanu? Turklāt projektā ir paredzētas nepārdomātas lietas, kā, piemēram, ielas pārbūve. Tas viss liecina par to, ka projektiem kopumā neviens neseko līdzi. Tajā pašā Pļavniekkalna sākumskolas projektā bija darba grupa, kurā sākotnēji ir bijis mēra vietnieks, kuram bija jāseko līdzi projekta gaitai, bet viņš to nav darījis. Es nevaru pārmest domes darbiniekiem, kas pēc labākās sirdsapziņas kaut ko ir darījuši, bet kopējā projektu uzraudzība nav notikusi. Un pēc tam visā tiek vainoti darbinieki. Situācija ir nonākusi tik tālu, ka nāk sūdzēties arodbiedrība. Viens piemērs. Pēdējā laikā nomainījušies četri Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāji, kas visi ir aizbēguši neatskatoties. Pēdējā nodaļas vadītāja noturējās mazāk par mēnesi, un tā ir nodaļa, kas visciešāk strādāja kopā ar domes vadību. Manuprāt, tas par kaut ko liecina.

Par vadības stilu noteikti.

Tas ir viens no iemesliem. Daļa darbinieku aizbēga, daļa ir uz slimības lapām, jo nespēj izturēt mobingu un teroru.

Vai darbiniekiem nav kādas tiesiskas iespējas sevi aizstāvēt?

Kā izrādās, pret vēlētām amatpersonām (domes politisko vadību) nav, tikai pret tiem cilvēkiem, kas ir līgumiskās attiecībās.

Bet vēlēto amatpersonu un izpildvaras nodalīšana taču ir notikusi visās pašvaldībās. Likums tika veidots tā, lai izpildvara būtu maksimāli neatkarīga no politiskās varas.

Likumā - jā. Faktiski dzīvē, vismaz šeit, nē. Piemēram, attiecībā uz Sabiedrisko attiecību nodaļu tuvākajā domes sēdē piedāvāšu šīs nodaļas pakļautību atkal nodot izpildvarai. (Nolemts 25.jūlija domes sēdē.)

Kam šobrīd nodaļa ir pakļauta?

Domes priekšsēdētājam. Pēc īpašām vēlmēm, ja nemaldos, šī gada sākumā tika veiktas izmaiņas nolikumā, lai nodaļa tiktu pakļauta tikai un vienīgi tieši domes priekšsēdētājam.

Bet tā ir izpildvara.

Es tieši to pašu domāju, un tas nav likumīgi.

Pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā, neraugoties uz labo startu vēlēšanās, kurās ieguvāt piecas vietas, jūs zaudējāt mēra amatu. Toreiz arī skanēja pārmetumi par valdonīgumu, nerēķināšanos ar citiem deputātiem? Vai tas neskan līdzīgi kā pašlaik?

Es kopš tā laika neesmu mainījusies, es joprojām prasīšu budžeta ievērošanu, sekošanu līdzi projektiem, neiejaukšanos izpildvaras darbā līdz konkrētam speciālistam, sēžot un viņu psiholoģiski ietekmējot kaut ko darīt. Pastāvēšu uz to, ka, ja vienreiz lēmums ir pieņemts, tad pie tā ir jāpieturas. Šīs īpašības es nemainīšu.

2021. gadā bija salīdzinoši daudz jaunu deputātu ievēlēts, un pieļauju, ka viņiem bija radies kaut kāds priekšstats, pat nerunājot ar mani. Taču viņiem bija visas iespējas pastrādāt ar citu vadību un tagad būs iespēja salīdzināt.

Ko jaunā vara Ķekavas novadā vēl var paveikt līdz nākamajām vēlēšanām?

Noteikti saprast, kas notiek ar lielajiem projektiem. Tas ir bērnudārzs Titurgā, kurā identificētas lielas problēmas ar pievedceļu līgumu. Administrācija diezgan skaidri ir norādījusi, ka šis līgums, visticamāk, būs jālauž ar zaudējumiem.

Kādas problēmas tur ir?

No tā, ko esmu dzirdējusi, iespējams, nekorekti veikts iepirkums, nekonsultējoties un neesot ciešā sasaistē ar "Latvijas Valsts ceļiem", kur faktiski lielākais būvdarbu apjoms jeb tā saucamais aplis ir bijis paredzēts. Nevar skriet ar iepirkumiem pa priekšu tik milzīgiem projektiem, ja līdz galam īsti nezini, kas tev ir jānopērk. Tagad administrācija gatavo gala dokumentāciju, lai izietu no situācijas, bet noteikti būs jāveic apmaksa par jau paveiktajiem darbiem. Šajā projektā mēs nerunājam par mazām summām.

Cik lielām? Simtos tūkstošu?

Līdz 100 000 eiro.

Kas vēl ir desmit mēnešu darba sarakstā?

Pārskatīt visu projektu sarakstu, ja nemaldos 49, lai tiešām saprastu, kas no tā visa ir tikai nosaukumu līmenī ielikts ar vēlmi, bet bez konkrēta finansējuma, bez reāli izdomāta risinājuma. Kā, piemēram, divu tiltu projekti, kur beigās izrādījās, ka viens vispār nav realizējams un būvnieks ir atteicies, un otrs ir 250 000 eiro dārgs. Šajā jautājumā būs jāpieņem lēmums.

Bija paredzēts, ka tilts izmaksās daudz mazāk?

Plānotā summa bija 40 000-70 000 eiro, bet pat neviens darbinieks beigās nevar pateikt, uz kāda pamatojuma balstās šis mistiskais aprēķins.

Kāds taču to projektēja, tas nav domes amatpersonu izdomājums.

Neviens īsti nav pateicis, kādi ir galvenie uzstādījumi, un beigās, maigi sakot, sanāk Dienvidu tilts. Līdz ar to mūsu apņemšanās, ka tur tomēr ir tilts, bet ne tādā risinājumā, kā paredzēts par 250 000 eiro.

Pieminējāt Baldones estrādi. Vai šis projekts tiks novests līdz galam?

Šī projekta ietvaros arī bija daudz neskaidrību, jo vienīgais, kas bija paredzēts, bija metu konkurss. Turklāt interesanti ir tas, ka man jau atnāca līgums ar konkrētu summu piedāvājumā, kas metu konkursu varētu veikt.

Metu konkurss jau ir noslēdzies?

Nē, tas nav uzsākts, bet, kas mani pārsteidz, jau ir piedāvājums, kurš metu konkursu varētu rīkot, turklāt par summu, kas pārsniedz budžetā plānoto. Šobrīd kopēja redzējuma par šī projekta tālāku īstenošanu lielākajai daļai deputātu nav.

Arī deputātiem no Baldones?

Jā. Bet ir viedoklis, ka var veikt uzlabošanas darbus esošajai estrādei.

Kāda bija iecerētā summa projektam?

Domāju, ka summa ir vairāk nekā trīs miljoni eiro. Doma bija, ka estrādi nevis vienkārši pārbūvē, bet nojauc un pat maina estrādes līmeni, lai panāktu tik lielu estrādi, ka varētu rīkot Dziesmusvētkus starp Dziesmusvētkiem. Ideju līmenī viss tiek zīmēts tik lielos apjomos, ka īsti nevar saprast, ar ko tad grib konkurēt. Turklāt tā ir sezonāla būve.

Vai Baldonei ir cerības sagaidīt savu kultūras namu, kurā varētu notikt plaši kultūras pasākumi, mēģinājumi?

Manuprāt, sākotnēji jautājumā ir jāatbild, kāds ir "paceļamais" apjoms. Esmu dzirdējusi divus iespējamos variantus - jauna būve un piebūve. Par to ir jārunā gan ar Baldones deputātiem, gan Baldones iedzīvotājiem par pieņemamāko variantu, kas ļauj atrisināt problēmas ar telpu trūkumu, tajā pašā laikā nepārsniedz zināmu finansējuma ierobežojumu. Vēsturiski esmu dzirdējusi pat trīs iespējamos variantus. Galvenokārt tiek runāts par jaunas ēkas vai piebūves izveidošanu pie esošā kinoteātra.

Cik saprotu, tas ir lētākais variants.

Jā, tas ir finansiāli mazāk ietilpīgais variants.

Aptuveni cik miljoni eiro?

5-7 miljoni eiro.

Un jaunas ēkas izbūve līdz 10 miljoniem eiro?

Es nezinu, kā šī summa ir radusies. Ja tā summa tiek minēta tikai tāpēc, ka to nosaucis kāds no iepriekšējās domes vadības, tad ziniet - jaunai skolai Katlakalnā arī visu laiku bļaustījās par 20 miljoniem. Tā arī bija no pirksta izzīsta summa, lai pabiedētu.

Cik reāli bija?

Projektu nepalaida uz priekšu. Bija aprēķināts, ka pirmajai kārtai, kas ietvertu visu vajadzīgo mācībām nevis 300, bet vismaz 500 skolēniem būtu līdz 10 miljoniem eiro. Savukārt tagadējās Pļavniekkalna skolas pārbūves izmaksas jau drīz sasniegs 5,5 miljonus eiro.

Cik skolēniem?

300. Faktiski novads iegūst par 5 miljoniem tikai 100 papildu skolēnu vietas, jo pašreiz jau mācības tiek nodrošinātas aptuveni 200 skolēniem Pļavniekkalna sākumskolā.

Pierīgas pašvaldībām skolas ir ļoti aktuāls jautājums. Ārī Ādažos uzcēla jaunu ēku, bet jau tagad ir skaidrs, ka ar to būs par maz.

Šajā gadījumā mēs, Pierīgas pašvaldības, savā starpā draudzējamies, bet mums ir arī konkurence. Jautājums, ko mēs varam piedāvāt jau esošajiem iedzīvotājiem un arī potenciālajiem, tostarp ņemot vērā arī visus detālplānojumus, ko kā dome esam apstiprinājuši. Skatīties uz priekšu un nedomāt, ka bērnu būs vairāk, tas ir tuvredzīgi un jau pārbaudīts ar Ķekavas jauno sākumskolu (500 skolēniem). Bija paredzēts, ka šī piebūve nosegs vajadzības uz desmit gadiem, bet faktiski tie bija trīs gadi, līdz atkal skola bija pārpildīta.

Jums ir prognozes, cik tuvākajā laikā varētu pieaugt iedzīvotāju un bērnu skaits?

Prognozes tiek veiktas katru gadu, un savā laikā vēl pirms teritoriālās reformas arī "Jāņa sēta" mums veica šādus pētījumus. Viss rāda tikai tendenci uz augšu. Kādu brīdi tendences bija straujākas un tad kļuva lēzenākas. Ja visai Latvijai kopumā tiek prognozētas iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences, tad mums šādas tendences nav, ko ietekmē ne vien dzimstība, bet arī migrācija. Rīga ir kā centrējums darba vietām, turklāt labi apmaksātām, un netiek prognozēts, ka vilkme samazināsies, ja vien nepiedzīvojam ko līdzīgu 2008.gada krīzei.

Ja Ķekava saglabāsies kā guļamrajons Rīgai, iedzīvotāju skaits pieaugs. Kur jūs liksiet bērnus? Ķekavas vidusskolā jau tagad nav vietu.

Kādā brīdī mums ar atbrīvotajām skolotāju istabām un mistiskajām vietām jumtu pažobelēs nepietiks. Šobrīd teikt, ka ir skaidrs risinājums ar papildu telpām, nevar. Tas nerisina situāciju, bet tagad ar pāris klasēm vēl atbrīvosies Ķekavas "Sarkanā skola", kad Pļavniekkalna skolas skolēni pēc remonta atgriezīsies uz savām atjaunotajām telpām. Par turpmāko, ja nekas nav iesākts darīt, tad mēs varam tagad tikai sākt plānot no nulles.

Tas nozīmē, ka Ķekavai agrāk vai vēlāk jauna skola būs jābūvē?

Par to noteikti ir jādomā. Vēlreiz jāaktualizē dati par iedzīvotāju skaitu un līknes nemainīgumu, jo jauna skola ir būtisks ieguldījums. Jauna skola ir viens no scenārijiem, kas var tikt īstenots.

Pašvaldībām likumā ir noteikts pienākums nodrošināt izglītību. Kur liksiet bērnus?

Mēģināsim visus uzņemt, bet, ja citur vēl var uzņemt arī tādus, kas nav pašvaldībā deklarēti, tad mums tādu nav. Mums jau pat deklarētie paliek aiz strīpas. Mēģinām novirzīt uz Baložiem vai kā citādi risinām.

Tad pēc gada diviem Ķekava vairs nespēs izpildīt likuma prasības.

Ja neko nedarīsim, tad jā.

Baložos pašvaldības varas maiņu neuzņēma viennozīmīgi un šo balsojumu diezgan asi kritizēja sociālajos tīklos. Ko jūs varat piedāvāt Baložu iedzīvotājiem atlikušā nepilnā gada laikā?

Baložos lielais projekts ir bērnudārzs "Titurga". Mani bažīgu dara lielā kavēšanās. Projekts bija gatavs jau 2021.gadā, esam jau 2024.gadā, bet projekts nav nonācis pat līdz līgumu slēgšanai. Es ceru, ka man drīzumā būs pilnīga informācija, kāpēc tur nekas nenotiek, jo tas tiešām bija liels, plānots projekts, kurā ir piesaistīts Eiropas Savienības finansējums.

Tāpat Baložos ir ļoti plašs meža parka zonējums, kas nav pašvaldības īpašums, bet pieder "Rīgas mežiem". Ir doma piedāvāt šim uzņēmumam šo īpašumu samainīt pret citu pašvaldībai piederošo, tādā veidā abas puses būtu apmierinātas. Tad šajā zonā mēs varētu sākt veidot atpūtas zonas, bērnu laukumus, jo šobrīd tas nav iespējams. "Rīgas meži" šo teritoriju kopj, bet jebkāda veida būvniecība un attīstība ir smagnēja. Desmit mēneši ir pietiekams laiks, lai šo projektu realizētu.

Tāpat ir projekts, kas ļoti pompozi sākts, Zaļā ielā 5, kas ir blakus ambulancei. Tur ir noasfaltēts laukums, bet ir aizmirsta lietus ūdens novadīšana. Katrā lietū tagad ir baseins par brīvu.

Kā var mūsdienās uztaisīt projektu bez lietus ūdens novadīšanas?

Nejautājiet to man. Lentītes varam griezt un varam lepoties…

Tad ir jālauž viss atkal augšā…

Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet, visticamāk, tas prasīs pārprojektēšanu vai pat jaunu projektēšanu. Ja tā būtu maza peļķīte, bet tur ir reāls ezers.

Kā vērtējat iedzīvotāju iniciatīvu rosināt novadā izveidot pašiem savu hokeja halli?

Šobrīd man nav informācijas, ka hokeja halles izveide būtu īstenojamo projektu sarakstā. Vispirms tiks izpildīts tas, ko mums likums prasa nodrošināt, un tad var skatīties uz papildu būvēm, piemēram, sportam. Mans personiskais viedoklis, ka hokeja halle tomēr ir specifiska sporta būve, līdz ar to tiešām ir jābūt finanšu/ekonomiskajam pamatojumam, pirms sākam par ko tādu domāt un realizēt.

Ja runājam par pašvaldības budžetu - daudzām pašvaldībām šis gads ir smags. Kā veicas Ķekavai ar nodokļu iekasēšanu? Kas ir galvenie iemesli grozīt budžetu?

Šis gads, visticamāk, tiks pabeigts veiksmīgi, bet, kā jau minēju, ir jāpārskata lielais saraksts ar mistiskajiem 49 projektiem. Tajā ir iekļautas daudzas lietas, kurām nākamgad būs nepieciešams finansējums, tādēļ jārēķinās, ka nākamais gads pienāks un vajadzēs naudu.

Kad jūs sāksiet darbu pie nākamā gada budžeta?

Augustā. Ja mūs tiešām gaida pārsteigumi, tad šiem pārsteigumiem vajag sagatavoties laicīgi. Tas, ka līdzīgiem novadiem šobrīd sākas finanšu problēmas, ir indikācija, ka mums ir jābūt rūpīgiem plānotājiem. Arī es esmu iepazinusies ar kopējo valsts budžeta izpildi attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šobrīd kopējā izpilde nedaudz pārsniedz plānoto, bet tā ir ļoti tuvu gada sākumā plānotajai. Ķekavas novads ir pieradis, ka katra gada beigās ir pārpilde, pat par 20%, kā tas bija pagājušajā gadā. Tas ir ļoti daudz. Ja šī gada beigās pārpildes nebūs, tad būsim ļoti nelabvēlīgā situācijā.

Pēc pašvaldību reformas novada domei nav izdevies saliedēt pašvaldību vienā veselumā. Baldones iedzīvotāji bieži sūdzas, ka jūtas kā nomalē. Baložu iedzīvotājiem ir sūdzības, Ķekavas pilsēta pārmet, ka viss tiek tikai nomalēm. Kas šajā jomā būtu jādara, lai situācija mainītos? Vai to vispār var izdarīt?

Var, bet tas prasa laiku. Arī iepriekšējā novada reforma 2009.gadā parādīja, ka ar četriem gadiem, ne tikai finansiāli, bet arī emocionāli saaugt kopā noteikti nepietiek. Iepriekšējā reizē tie bija Baloži un Daugmale, un tāda "greizsirdība" mazinājās tikai pēc desmit gadiem. Šo gadu laikā bija nepārtraukta rīvēšanās, kuram dod vairāk.

Ļoti daudz kas ir atkarīgs no deputātiem, no komunikācijas veida, vai visi, kas ir ievēlēti, mēģina dabūt kopības sajūtu, vai ir tādi, kas vēlas izcelties vairāk un ir izdevīgi, ka ir dalīšanās un savstarpēja greizsirdība. Pie tā būs jāstrādā, bet tomēr savu identitāti ir normāli censties saglabāt. Identitāte, kāda tā ir Baldonei, nepazudīs. Jautājums ir, kā Baldone ar savu identitāti iekļausies kopējā novadā. Mums ir Ķekava, Baloži, Rāmava, Katlakalns, Odukalns, Melupe, Jaunsils un vēl vismaz 20 apdzīvotas vietas - katram ir sava sajūta, bet kopējais vienojošais ir novads. Jautājums, kā ar to sarast, iekļauties un sadarboties.

Arī nākamais sasaukums ar to vēl netiks galā?

Domāju, ka līdz sajūtai, ka esam vienots Ķekavas novads, nē, bet tuvināšanās noteikti notiks. Nav jau tikai atšķirīgais, mums ir arī daudz kas kopīgs, un tas vieno.