Viedoklis: par apdrošināšanu pret plūdiem un kravas auto iebraukšanu 6. stāva dzīvoklī
Plūdi, ko radīja vētra un ilgstošāas lietavas, atklāja mums interesantu ainu - izrādās, apdrošinātāji paši var izdomāt, pret kādiem plūdiem viņi ir apdrošinājuši īpašumus un pret kādiem nav. Izbrīnu šajā ziņā rada tas, ka valsts aicina apdrošinātājus būt iejūtīgiem, taču pati nav pietiekami uzraudzījus apdrošināšanas jomu, uzskata "YouTube" kabāla "Titava laboratorija" vadītājs Dans Titavs.
Pēc lielās vētras Latvijā sākās interesantas lietas. Vispirms Siliņas kundze apmeklēja plūdu un vētras skarto Jūrmalu, kur teica: pirmais, ko cilvēkiem vajadzētu darīt - griezties pie apdrošinātājiem! Labs padoms! Lielisks! Jo kurš namīpašnieks, ja vien viņa īpašums vispār ir apdrošināts, bez šī padoma gan varētu iedomāties, ka jāvēršas pie apdrošinātājiem! Patiesībā jau cilvēki nemaz nav tik stulbi un paši sāk ar apdrošinātājiem, tikai pēc tam vēršoties pie valsts un pašvaldības, kuriem arī ir kaut kāda atbildība.
Taču tālāk sākās interesantas lietas ar apdrošinātājiem, kuri teica - šie plūdi nav tie plūdi, par šiem plūdiem mēs nemaksāsim! Tika meklēti visdažādākie skaidrojumi, ka lietavu izraisīti plūdi atšķiras no tiem, kas rodas, ja jūra iziet no krastiem, tādēļ par tiem atlīdzība nepienākas. To visu bija bēdīgi klausīties un labi, ka iejaucās Valsts prezidents, kurš norādīja, ka apdrošinātājiem nevajadzētu šādā veidā "lēkt nost" no atbildības. Jāteic, ka apdrošināšana vispār ir interesants bizness. Man pašam savulaik vajadzēja apdrošināt dzīvokli, jo to prasīja banka. Kad lietus un bojāta jumta dēļ manam dzīvoklim tika sabojāti griesti, tad devos pie apdrošinātāja, kas paziņoja - nē, nē, tu neesi apdrošināts pret lietu! Toties, kā izrādās, esi apdrošināts pret to, ka tavā dzīvoklī var iebraukt smagā automašīna! Mans dzīvoklis ir sestajā stāvā, tādēļ grūti iedomāties, kā tur varētu iebraukt smagā automašīna... Tādēļ jāsecina, ka apdrošināšanas līgumi tiek sastādīti diezgan viltīgi un prasītos, lai valsts tomēr regulētu, ka pamata lietas tiešām tiek apdrošinātas, nevis kaut kur līguma apakšā sīkiem burtiņiem uzskaitīts, uz ko šis līgums neattiecas. Tas ir akmens arī banku dārziņā, jo tās prasa apdrošināt īpašumus, kuriem ir ņemts kredīts, taču nepieskata, kādi tieši riski tiek apdrošināti.
Protams, arī cilvēkiem pašiem jābūt atbildīgākiem un jāapdrošinās, ja jau tiek prognozēts, ka vētras un citas dabas kaprīzes kļūs arvien biežākas. Arī pašiem ir jālasa likumus un līgumus, nevis tikai jāprasa, lai valsts visu izdarītu viņu vietā. Taču diezgan dīvaini ir klausīties valsts amatpersonu aicinājumus apdrošinātājiem būt pretimnākošiem un iecietīgiem, jo tieši valsts pienākums būtu regulēt noteikumus un uzraudzīt, lai apdrošinātāji darbotos, atbilstoši reālai situācijai un apdrošinātu pret lietavām, nevis pret kravas automašīnas iebraukšanu sestā stāva dzīvoklī.
