VM izstrādās ārstēšanas nosacījumus no narkotikām atkarīgajiem bērniem un jauniešiem

Vērtējot tiesībsarga  par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, atziņas, VM valsts sekretāre Agneses Vaļuliene skaidro, ka saistībā ar narkoloģiskās veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu un atkarību profilaksi VM strādā kopā ar citām iesaistītajām ministrijām un organizācijām, tajā skaitā ar Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomi un Bērnu lietu sadarbības padomi.

Vaļuliene norāda, ka narkoloģiskā aprūpe nepilngadīgām personām ir komplekss jautājums, jo paredz sociālās, veselības, kā arī nodarbinātības un jaunatnes sektoru koordinētu rīcību.

Viens no uzdevumiem būs nodrošināt vienotu izpratni un tiesību aktos definēt obligātās ārstēšanas saturu un īstenošanas nosacījumus. "Tiesībsargs ir uzsvēris, ka ir jāvirzās uz tādu likumdošanu un kārtību, kas ir par labu bērna veselībai un bērna interesēm - tas ir galvenais vadmotīvs arī mūsu darbā, " atzīst Vaļuliene.

Diskusijas par pacientu tiesībām ir plašas, un līdz virzīšanai nonāk tikai tādi grozījumi, par kuriem panākta vienošanās, atzīst Vaļuliene. Bez jau minētā nepieciešams arī paplašināt nepilngadīgo personu atkarību ārstēšanas pieejamību. Šim mērķim VM jau ir lūgusi papildu līdzekļus 2022.gadā apstiprinātā alkohola un narkotiku mazināšanas plāna ietvaros.

Jau vēstīts, ka 8.augustā Tiesībsarga birojs publiskoja ziņojumu par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas. Kopumā ziņojumā sniegti 20 priekšlikumi Veselības ministrijai. Galvenokārt uzmanība tiek vērsta uz nepieciešamību pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu institūcijā, kā arī šo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā visā valsts teritorijā.

Tiesībsarga biroja pārstāvji, iepazīstinot ar ziņojumu, uzsvēra, ka valsts pieļauj, ka bērns var izvēlēties lietot atkarību izraisošās vielas, nevis ārstēsies, turklāt šiem bērniem strupceļi redzami ik uz soļa.

Ziņojumā uzsvērts, ka valsts pienākums ir nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu gan tiem bērniem, kuri vēlas izkļūt no atkarību izraisošo vielu "purva", gan tiem, kas paši ārstēties nevēlas, lai gan vajadzētu, un bez kavēšanās. Tomēr praksē tā notiekot reti.

Pastāv arī pozitīvi piemēri, tomēr tos drīzāk var dēvēt par izņēmumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību un nevis likumsakarību, teikts ziņojumā.

Kā uzsver tiesībsargs Juris Jansons, runājot par bērnu tiesībām, viņš vienmēr ir teicis, ka ar likumiem viss ir kārtībā, atliek vien tos ievērot praksē.

Tomēr šajā reizē ir citādi, jo izpēte tajos atklāj ļoti konkrētus trūkumus, kas steidzami jānovērš. Likumos trūkst skaidrojuma terminiem, citi neparedz to, kas obligāti būtu jāparedz, vēl citi ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, atzīst Jansons.

Viņš norāda, ka pozitīvam rezultātam kritiski nepieciešama visu atbildīgo iesaiste.