Lietuva gatavojās, mēs tikmēr "gudri" spriedām - kā pirms desmit gadiem bumbu patvertņu jautājumu risināja Latvija un kaimiņi
To, kādā situācijā būsim šodien, ļāva paredzēt jau mūsu attieksme pret notikumiem pasaulē 2014. gadā. Kamēr kaimiņi lietuvieši pēc Krimas aneksijas aktīvi apsprieda patvertņu jautājumu, Latvijā diskutēja par moderno karu, un valdība pieņēma lēmumu no patvertnēm atteikties pavisam.
Abu valstu atšķirīgās pieejas patvertņu jautājumiem novedušas pie nepārprotamiem rezultātiem - kamēr Latvijā šobrīd vēl tiek apsekotas iespējamās patvertņu vietas, Lietuvā jau šobrīd izveidots 4 368 patvertņu tīkls, kas apdraudējuma gadījumā spēj nodrošināt patvērumu 1,14 miljoniem iedzīvotāju jeb 40 procentiem valsts populācijas.
"Lietuva aktīvu patvertņu tīklu sāka veidot 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Lai gan metro sistēmas izveide, kas vienlaikus kalpotu kā glābiņš civiliedzīvotājiem gaisa uzbrukumu laikā, tika plānota jau iepriekš, šis plāns vēl joprojām ir atlikts," Jauns.lv skaidro Lietuvas Iekšlietu ministrija.
Arī Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) Jauns.lv uzsver, ka "valsts par patvertņu izveidi sāka aktīvi spriest pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā 2022. gadā", tomēr mums ar to izveidi nevedas tik raiti kā kaimiņvalstij - IeM apstiprina, ka Latvijā vēl joprojām nav izbūvēta neviena bumbu patvertne.
Lietuva plāno pasargātu pusi iedzīvotāju, kamēr Latvija - visus
Kāda cita provizoriskā iecere liecina Latvijai par labu - IeM apstiprina, ka "Latvija tieksies uz to, lai pasargātu 100 procentus iedzīvotāju, savukārt Lietuvas valdības vispārējais mērķis ir no gaisa uzbrukumiem pasargāt vismaz 50 procentus iedzīvotāju."
Lietuvas IeM skaidro, ka "valdības mērķis ir pašvaldībās izveidot pietiekami daudz patvertņu vietu vismaz 50 procentiem iedzīvotāju". Tāpat kaimiņvalsts aktīvi rosina iedzīvotājus ierīkot personīgās patvertnes māju pagrabos. Lietuvas Seims apstiprinājis "Civilās aizsardzības stiprināšanas un attīstības programmu", kas nosaka galvenos virzienus un pasākumus civilās aizsardzības attīstībai līdz 2030. gadam. Līdzekļu nepieciešamība Civilās aizsardzības programmas īstenošanai ir aptuveni 285 miljoni eiro, no kuriem ievērojamu daļu plānots piešķirt pašvaldībām patvertņu infrastruktūras attīstībai.
Savukārt, Latvijas IeM norāda, ka "tiecas uz to, lai patvertnes varētu pasargāt 100% iedzīvotāju". "Saprotams, ka šis mērķis netiks sasniegts tuvākajā nākotnē, jo patvertņu būvniecība ir atkarīga no jaunu objektu būvniecības, kurās paredzēts izbūvēt patvertni," norāda ministrijā. Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju skaitam, valstī būtu nepieciešams pielāgot un aprīkot apmēram 15 610 ēku pazemes stāvus vai pagrabtelpas. Lai to izdarītu, nepieciešami 98 679 900 eiro, ko Latvija cer apgūt no Eiropas Savienības fondiem.
Lielākā daļa padomju laika bumbu patvertņu nav izmantojamas
Lietuvas Iekšlietu ministrija apstiprina, ka "lielākā daļa no padomju laika bumbu patvertņu ir privatizētas vai ir nepiemērotas izmantošanai", tādēļ valsts galvenokārt koncentrējas uz jaunu patvertņu izbūvi dzīvojamo ēku pagrabos. Arī Latvijā vairums patvertņu, kas bija saglabājušās kopš 2. pasaules kara un padomju laikiem, ir pamestas un sagruvušas, un 2009. gadā tika formāli likvidētas. Tomēr atsevišķas patvertnes Latvijā plānots atjaunot, piemēram, Rīgā šogad atvēlēti 198 tūkstoši eiro, lai daļēji atjaunotu divas bumbu patvertnes – Šarlotes ielā 1 un Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 1.
Iekšlietu ministrija turpina iesākto darbu pie patvertņu jautājuma sakārtošanas Latvijā un sagatavojusi vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes atjaunošanai vai izveidošanai. Balstoties uz šīm prasībām, VUGD sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām intensīvi veic jau esošo vietu, kur patverties, apsekošanu.
Tāpat Ministru kabinets ir uzdevis Iekšlietu ministrijai sagatavot likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā", kas ietver normatīvo regulējumu par patvertnēm, lai arī normatīvu līmenī šis jautājums tiktu definēts. Savukārt Ekonomikas ministrijai ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā patvertņu būvnormatīva projekts. Tāpat Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju meklē iespējas, kā no valsts puses finansiāli atbalstīt un veicināt patvertņu izveides/pielāgošanas iniciatīvu īstenošanu.
Šobrīd Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Iespējamie risinājumi motivējošiem finanšu mehānismiem patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai” (24-TA-1044) vēl ir saskaņošanas procesā un nav izskatīts Ministru kabinetā.
