Apdriskātā reklāma Rēzeknē, sapuvušie āboli Siguldā un Jēkabpils zāles pļaušanas dilemma: kriminālā province

Tārpus pie daudzstāvu mājas novietotajā konteinerā pamanījusi arī kāda talsiniece, bet mājas vecākā tos nekādi nav varējusi ieraudzīt. Bet Dabas aizsardzības pārvalde piktojas uz dārzu īpašniekiem, kuri pārpalikušo ābolu ražu izgāž Gaujas Nacionālajā parkā. Vairākas problēmas tracina arī rēzekniešus – gan apdriskāti reklāmplakāti tam neparedzētajās vietās, gan pa skrejriteņi, kuru vadītāji nepūlas ievērot noteikumus.

Zāles pļaušanas problēmas Jēkabpilī: pašvaldība pati sevi nesoda

Vidusdaugavas televīzijas informatīvais portāls “Jēkabpils Laiks” publicējis “aizraujošo video” ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja Raivja Ragaiņa atbildi uz kolēģa jautājumu: “Vai iedzīvotāji var pļaut zāli atbilstoši savām finansiālajām iespējām?”, ja jau vietvaras vadītājs klāsta, ka teorētiski  tai nav saistoši novada pašvaldības izdoties saistošie noteikumi par zāles pļaušanu. Noteikumi nosaka, ka privātīpašumiem pieguļošās teritorijas to īpašniekiem ir jākopj un jānopļauj, lai nebojātu pilsētas vizuālo tēlu (novada sabiedriskās kārtības un būves, tās teritorijas uzturēšanas saistošie noteikumi “Par zāles nenopļaušanu īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā, ja zāles garums pārsniedz 20 cm” paredz naudas sodu zemes gabala īpašniekiem (fiziskajām un juridiskajām personām), atkarībā no nenopļautās platības lieluma no 14 līdz 28 naudas soda vienībām jeb no 70 līdz pat 350 eiro).

Novada vadītājam tika uzdots jautājums, vai šie noteikumi attiecas arī uz vietvaru. Raivis Ragainis atbildēja, ka teorētiski nē, jo pašvaldība pati sevi sodīt nevarot. Vienlaikus viņš piebilda, ka pašvaldība zāli pļauj atbilstoši savām finansiālajām iespējam. Tad nu radās loģisks jautājums – vai arī iedzīvotāji var rīkoties tāpat un pļaut zāli tikai tad, ja viņi to var atļauties?

Uz novada mēra repliku par to internetā atsaucās vairāki jēkabpilieši. Lūk, viņu rakstītais: Vineta Plane: “Pilsētas teritorija visa ir publiska un tai jābūt sakoptai un noteikumi ir jāievēro arī pilsētai. Jēkabpils sakoptību var novērtēt tikai ar negatīvu atzīmi, it īpaši tad, ja ir pavērotas citas pilsētas, kuras tiešām ir vienkārši un gaumīgi iekārtotas, nemaz nerunājot par zāles pļaušanu. Nevajag jau nemaz tik daudz, lai būtu skaisti, bet vajag, kas to prot un vadību, kas tajā ir ieinteresēta. Jēkabpils ir ārpus katras kritikas”; Lilita Skreivere: “Bet privātie jau arī gadu gadiem nekopj savas teritorijas! Zemi dabūja, bet kopta netiek. Neticu, ka par to maksā sodus. Un kopā skats ir nesmuks, aizaugusi pilsēta”; Janis Kanis: “Nevajag no mušas ziloni uzpūst - jābūt arī kādai teritorijai, kur kukaiņiem netraucēti dzīvot.”

Bioatkritumu tārpi pie daudzstāvenēm

Savukārt kāds cits jēkabpilietis “Jēkabpils Laikā” satraucas par to, ka pilsētā pie pie deviņstāvu mājām brūnajā atkritumu (bioatkritumu) konteinerā čum un mudž no tārpiem un publiskai apskatei nodevis ne visai pievilcīgu video par tārpu rosīšanos “bioatkritumu pasaulē”.

Par tārpu “uzbrukumiem” bioatkritumu konteineriem stāsta arī Talsu televīzija: “Siltajam laikam ir savi mīnusi, viens no tiem — tārpi. Tie rodas un vairojas vietās, kur tiek izmesti piena produkti, kauli un citi dzīvnieku izcelsmes atkritumi. Redakcijā vērsās Darba ielas 7 iedzīvotāja Vineta Leimane, lai izstāstītu savu sāpi: “28. jūlija vakarā novēroju, ka konteiners ir pilns ar tārpiem, un ne tikai… Tārpi bija uz roktura, konteinera, betona grīdas, kā arī apkārt uz dēļu sienas, kas ieskauj konteinerus. Nevarēju izmest atkritumus, man ar cimdu nācās nosist nost tārpus no roktura. Es neesmu zvanījusi apsaimniekotājam ar šo problēmu, jo nezinu, kam zvanīt. Jāsaka gan, ka šādi mums ir pirmo reizi, iepriekšējos gadus šāda problēma nav bijusi. Uzskatu, ka konteineri ir jādezinficē, jo tur cilvēki neapdomīgi met, ko grib, arī suņu izkārnījumus. Tāpēc jau arī tie tārpi rodas.”

Laikrakstam “Talsu Vēstis” nama vecākā Inguna Zaķe par to sacījusi: “Es tur neredzu problēmu, jo es arī pašus tārpus neesmu redzējusi, iespējams, tāpēc ka man nav laika iet un pētīt. Es ātri izmetu atkritumus un eju prom. Citus gadus esmu redzējusi, bet es to uzskatu par pilnīgi normālu lietu. Cilvēki izmet atkritumus, tur kaut kas sasulojas, tas ir pilnīgi loģiski, ka tur kaut kas radīsies. No manas mājas neviens par šo nav sūdzējies. Mēs dažus gadus atpakaļ par šo esam runājuši. Jā, tas ir nepatīkami, bet šajā siltajā laikā tā ir. Mums 29. jūlijā noritēja mājas sapulce, kuras laikā mēs tieši bijām aizgājuši pie konteineriem, bet es tajā brīdī tur neredzēju nevienu tārpu. Es esmu praktisks cilvēks, un man šķiet, ka cilvēki var izmest savus atkritumus un pēc tam, ja šķiet, ka konteiners ir ļoti netīrs, rokas nodezinficēt. Neesmu redzējusi kaut kādu tārpu invāziju ārpus konteinera, un kāds tārpiņš, kas lien pa konteinera dibenu, man netraucē.”

Apdriskātā Rēzekne

Ceļotājs, pilsētvides pētnieks un fotogrāfs Andris Uškāns “Facebook” ir sašutis par to, kā dažādu pasākumu rīkotāji izpaužas, reklamējot savas aktivitātes: “Draugi, reklamēties ir labi, pareizi un vajadzīgi. Bet tas ir jādara tam paredzētās vietās un resursos. Tāpat kā mums nepatīk, kad kāds sāk reklamēt savus asenizatora pakalpojumus “Facebook” ierakstā pie mūsu kāzu ceļojuma, tāpat arī nav īsti pareizi izvietot vides reklāmu tam neparedzētās vietās - uz sadales skapjiem, notekcaurulēm, māju sienām, kāpņu telpu durvīm un tā tālāk. Tas ir vandalisms, tieši tāds pats, kā nelegālie grafiti. Šādi mēs radām vizuālo piesārņojumu vidē, kurā paši dzīvojam. Parasti ar šo grēko iebraucēji, Rēzeknē īpaši aktīvi to dara dažādi atrakciju parki. Un tas ir ļoti slikti un ar to ir jācīnās. Bet kad to darām paši... Nu jā, un, ja esam piešmucējuši, tad ir forši, ja paši arī pēc sevis satīrām.” Pie sava ieraksta viņš publicējis nodriskātu plakātlapu, ko uz elektrības sadales skapja pielīmējis vietējais mākslas salons - bārs “Mōls”, kurš reklāmās aicina izbaudīt Latgales garšu.

Reidos tvarstīs nerātnos elektroskrejriteņu braucējus

Bet šī nav vienīgā problēma, kas satrauc rēzekniešus. Ja apdriskātas reklāmlapas nerada patīkamu vizuālo gaisotni uz ietvēm, tad nedrošu, pat dzīvībai bīstamu, pārvietošanos pa tām rada elektroskerejriteņi, tāpat kā tas ir arī daudzās citās pilsētās. Un te nu “Latgales sirds” pašvaldības policija nolēmusi ķerties vērsim pie ragiem: “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības policija informē, ka, palielinoties velosipēdu un elektroskrejriteņu skaitam, pašvaldības policija rīkos reidus, lai konstatētu pārkāpumus, ko veic šo transportlīdzekļu vadītāji. 2024. gada jūlijā pašvaldības policija jau veica preventīvus pasākumus šajā jomā un pret pārkāpējiem vai nepilngadīgo velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāju vecākiem tiks uzsākta administratīvā lietvedība.

Reidu mērķis ir pastiprināti pievērst uzmanību velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem Rēzeknes teritorijā, lai pārliecinātos par vadītāja apliecības esamību; fiksētu pārkāpumus, kad uz elektroskrejriteņa tiek vests pasažieris vai krava, kas traucē tā vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus; kad netiek lietota aizsargķivere, ja tā nepieciešama; ja tiek braukts ar velosipēdu, neturot stūri vai braucot lietots tālrunis vai cita viedierīce”. Tāpat kārtības sargi atgādina, ka piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai vecumā no 14 gadiem atļauts tikai tad, ja viņai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesība, tas nozīmē, ka personām līdz 14 gadu vecumam ar elektroskrejriteni pārvietoties ir aizliegts. Pašvaldība pie ziņas, ka tā uzsāks pastiprinātu pārvietošanos ar elektroskrejriteņiem pārbaudi, publicē video, kurā redzami “nerātnie elektroskerjotāji” pilsētas ielās.

Lai saprastu, kāds viņiem draud sods par noteikumu pārkāpšanu, minēsim dažus no izplatītākajiem piemēriem, norādot paredzēto atbildību: * par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad tālruni, piezīmjdatoru, planšetdatoru vai viedierīci izmanto brīvroku režīmā), velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam var piemērot naudas sodu no 10 līdz 30 eiro; * par noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem (brauc neturot stūri, ved pasažieri bez papildus sēdekļa un kāpšļiem kāju atbalstam, brauc bez vadītāja apliecības) piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 70 eiro; * par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu 15 eiro apmērā; * par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka (par pārkāpumiem, kurus izdarījis velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājs, piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam no 10 līdz 30 eiro.

Sapuvušie āboli kaitē dabai

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) nobažījusies par daudzajiem privātmāju un dārziņu īpašniekiem, kuri pārpalikušo bagātīgo ābolu ražu izmet dabā, it sevišķi Gaujas Nacionālajā parkā, jo bioloģisko atkritumu izmešana ir drauds dabas daudzveidībai: „Tuvojoties vasaras noslēgumam un ražas laikam, daudziem privātmāju un dārziņu īpašniekiem aktuālāks kļūst jautājums, kur likt pāri palikušos ābolus, savākto zāli un citus bioloģiskos atkritumus. Lai gan var šķist, ka izmest šādu bioloģisko masu kādā mežmalā vai, piemēram, Gaujas Nacionālā parka gravā tāds sīkums vien ir, patiesībā tas ir būtisks apdraudējums dabas daudzveidībai. Vietās, kur tiek izmesti dārza atkritumi, no dārziem mežā nonāk dabiskajiem biotopiem neraksturīgas sugas, piemēram, dažādi dobju košumaugi. Ieviešas arī invazīvo sugu augi - pieclapu mežvīns, daudzlapu lupīna, Kanādas zeltgalvīte, Sosnovska latvānis un citi. Ar dārza atkritumiem mežā nonāk arī Spānijas kailgliemeži, kuri tādējādi izplatās arvien plašāk.”

Mežs nav izgāztuve, kurp nogādāt liekos ābolus vai citas dārza veltes. Šāda rīcība ir nevajadzīga iejaukšanās dabas procesos. Mežā, nonākot papildus trūdvielām, mainās augu valsts. Stāvajās nogāzēs tiek pastarpināti veicināta erozija, atgādina DAP un norāda iemeslus, kāpēc bioloģiskos atkritumus nenāktos izsviest dabā: * tas nav estētiski; * piesaista savvaļas dzīvniekus un izmaina to uzvedību; * izplata invazīvās sugas; * kaitē kokiem, traucējot sakņu dabisko apgādi ar skābekli; * maina dabiskos biotopus un * negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību.

Bioloģiskie atkritumi ir visi bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, dažādu iestāžu pārtikas un virtuves atkritumi. Lai tie nebūtu jāizgāž mežā vai Gaujas Nacionālā parka gravās, vajadzētu: * kompostēt savāktos bioloģiskos atkritumus savā privātajā teritorijā, izveidojot komposta novietni, tādā veidā iegūstot lielisku mēslojumu dārzam; * rast iespēju šos atkritumus nogādāt uz atkritumu poligonu vai * pieteikt bioloģisko atkritumu savākšanu savam atkritumu apsaimniekotājam. Jāuzsver, ka daudzās pašvaldībās ir izveidoti bioloģisko atkritumu savākšanas laukumi, kur iedzīvotāji tos var nodot bez maksas – ābolus, pļauto zāli, nezāles (bez augsnes) un smalkos zarus.