Uz ģeogrāfiju ar plostu? Mēģinot slēgt skolas, ierēdņi aizmirst par Daugavas eksistenci
foto: Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidents savas vizītes laikā Augšdaugavas novadā tiekas ar latgaliešu jauno paaudzi 2024. gada aprīļa vidū.
Sabiedrība
2024. gada 7. augustā, 05:01

Uz ģeogrāfiju ar plostu? Mēģinot slēgt skolas, ierēdņi aizmirst par Daugavas eksistenci

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi, caurlūkojot “Excel” tabulas, Augšdaugavas novadā nolēma likvidēt vienu no divām skolām, kas atrodas nieka desmit kilometru attālumā viena no otras. Likās visnotaļ loģiski – skolēnus turp, šurp taču var vadāt skolas autobuss. Tomēr vēlāk Rīgas ierēdņi atjēdzās, ka desmit kilometru attālums ir gaisa līnijā, bet pa vidu ceļam no punkta A uz punkta B ir Daugava, un tilta tur tuvumā nemaz nav.

Uz ģeogrāfiju ar plostu? Mēģinot slēgt skolas, ier...

Tātad, lai skolēnus nogādātu skolā, otrā Daugavas krastā, būtu jāiegādājas vai nu amfībija, vai jāceļ jauns tilts. Šādu ierēdņu vienvirziena domāšanu intervijā Rēzeknē iznākošajam latgaliešu žurnālam “A12” atklājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jauns.lv citē prezidenta teikto (intervija publicēta latgaliešu valodā):

“Prūtams, ka “Excel” tabulā logika prosa samazynuot tū, saeisynuot itū… Tys pats ir par školom. Maņ Augšdaugovys nūvodā stuosteja gondreiž anekdotisku gadīni – kolegi nu Izgleiteibys ministrejis beja atbraukuši i sacejuši: “Te jau baigi labi! Edz kur vīna škola, ūtra škola – pa vydu 10 km. Iz prīšku!” Tys, kū kolegi Izgleiteibys ministrejā nabeja pamanejuši – ka vyspuor pa vydu ir Daugova i tyvuokī tylti ir na 10 km, bet puordesmit km attuolumā. Labi, ka atsajēdze!”

Par situāciju izteicās arī Izglītības un zinātnes ministrija: "Izglītības un zinātnes ministrija veido kopējo valsts izglītības politiku. Ministrija nosaka vienotus kritērijus, lai ikvienam bērnam būtu iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, tostarp, lai pedagogi saņemtu līdzvērtīgu atalgojumu kā lielā skolā, tā arī mazā skolā, neatkarīgi no tā, vai skola ir pilsētā vai ārpus pilsētas. Valsts nenosaka konkrētu skolu atrašanās vietas, bet to nosaka pašvaldība, jo pašvaldības ir izglītības iestāžu dibinātājas. Tā ir pašvaldību autonomā funkcija.

Līdz ar to pašvaldības pieņem lēmumu par izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju vai slēgšanu. Par savu lēmumu pašvaldības informē Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija, izskatot jautājumu par saskaņojuma sniegšanu pašvaldības lēmumam, izvērtē saņemto informāciju un sniedz atbildi, nepieciešamības gadījumā aicinot pašvaldību iesniegt papildu skaidrojumu un pamatojumu.

Izglītības un zinātnes ministrija izsaka pateicību visām pašvaldībām par jau pieņemtajiem lēmumiem sava novada skolu ekosistēmas sakārtošanā un attīstībā, jo katram bērnam Latvijā ir tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību."