“Cilvēkiem no ēnu ekonomikas sliktums nerodas”: Pēteris Šmidre par ēnu ekonomiku
Rādot dažādus pētījumus par ēnu ekonomiku, uzņēmējs Pēteris Šmidre, secina, ka uz pārējo Eiropas un Baltijas valstu fona ēnu ekonomikas apmēros Latvija it nebūt neizskatās tik traģiski: mēs neesam saraksta pašā apakšgalā ar vislielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru. Ēnu ekonomika, protams, ir slikti, tā jāpakaro. Tikai jautājums, kā to darīt?
Nesen iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs rāda, ka Latvijā pērn ēnu ekonomikas daļa veidoja gandrīz 23 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr labā ziņa ir tā, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Bet kopējais rādītājs tik un tā ir augsts. Tiek lēsts, ka lielāko daļu ēnu ekonomikas veido aplokšņu algas, bet nozaru vidū lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecībā. Līdz ar to Lielais jautājums: “Kā mazināt ēnu ekonomiku?” To Jauns.lv uzdeva uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
Pirms runāt par ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanas plāniem, uzņēmējs aicina tikt skaidrībā, cik liela daļa mūsu ekonomikas ir ēnā. Un šai ziņā informācija un dati ir atšķirīgi. Lincas universitātes (Austrija) ekonomikas profesora un ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini liecina, ka 2022. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 19,9%, bet Igaunijā 22,74% un Lietuvā 22,36%. Bet pēc Rīgas ekonomikas augstskolas pētnieku vērtējuma 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā sastādīja 26,5 % no visas ekonomikas apjoma. Tātad, starpība – septiņi procenti, kas ir visnotaļ daudz. “Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka metodoloģija, pēc kuras tiek aprēķināts ēnu ekonomikas īpatsvars, ir diezgan sarežģīta. Jā mēs vadāmies pēc latviešu pētnieku datiem, tad tas nozīmē, ka katra ceturtā rūpnīca mums nemaksā nekādus nodokļus vai vispār neko neražo. Nu, ļoti grūti ticēt tādiem datiem,” rezumē Pēteris Šmidre.
Šādu datu atšķirība, pēc viņa ieskatiem ir saistīta ar vairākiem iemesliem - aplokšņu algām, patiesā apgrozījuma neatklāšanu un administratīvām kļūdām, nekorekti uzrādot nodokļu maksājumus. Mēs it nebūt Eiropā neesam ar vislielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru – aiz mums vēl ir vēl 12 valstis, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks. Protams, ēnu ekonomika ir slikti un ar to nav ko lielīties. Vienīgais, ko ar ēnu ekonomiku ir jādara, ir ar to ir jācīnās. Tas, ka vairāk ekonomiski attīstītās valstīs ēnu ekonomika ir zemāka, saistīts ar to, ka tās ir vairāk attīstītas. Tāpēc ekonomikas attīstība būtu tas, uz ko mums jātiecas.
“Bet cilvēkiem jau no ēnu ekonomikas sliktums nerodas, sliktums rodas valstij, jo tā neiekasē nodokļus. Ēnu ekonomikā nopelnītā nauda apgrozās. Problēma ir tāda, ka no tās nav samaksāti nodokļi. Un no tā cieš budžets, nevis cilvēki,” saka Pēteris Šmidre.
Optimistiskajā variantā, pilnībā izskaužot ēnu ekonomiku, valsts budžets papildus 16 miljardiem varētu iegūt vēl piecus miljardus. Tas ir fantastiski, bet vai mēs šo mērķi varam sasniegt? “Vai pilnībā izskaužot ēnu ekonomiku mūsu budžets iegūs? Tad, kad mēs pasludinājām cīņu ar naudas atmazgāšanu bankās, ko mēs izdarījām? Tās bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, vienkārši pazuda,” saka Pēteris Šmidre un ieskicē varbūtēju neiepriecinošu ainu – uzņēmumi bankrotēs, cilvēki aizies uz maksātnespēju, viņiem uzliks soda naudas un tā tālāk. Mēs paliksim ar nulles ekonomiku, budžets nepalielināsies, būs tāds pats kā līdz šim: “Ar ēnu ekonomiku ir jācīnās. Tikai jautājums, ar kādām metodēm un līdz kādam līmenim?” Ko Pēteris Šmidre saka par ēnu ekonomikas problēmām, un kā viņa ieskatā to var samazināt, skatieties Jauns.lv video.
