“Lai šo sērgu apkarotu ir vajadzīga armija”: Andris Kulbergs par ēnu ekonomiku

Nesen iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs rāda, ka Latvijā pērn ēnu ekonomikas daļa veidoja gandrīz 23 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr labā ziņa ir tā, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Bet kopējais rādītājs tik un tā ir augsts. Tiek lēsts, ka lielāko daļu ēnu ekonomikas veido aplokšņu algas, bet nozaru vidū lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecībā. Līdz ar to Lielais jautājums: “Kā mazināt ēnu ekonomiku?” To Jauns.lv uzdeva Saeimas deputātam Andrim Kulbergam.

“Ēnu ekonomika Latvijā ir milzīga sērga, mums tā ir viena no lielākajām visā Eiropā, un arī Baltijā līdz šim tā patstāvīgi ir bijusi lielākā. Ēnu ekonomika nogalina konkurenci, tā ir rokas bremze attīstībai. Tā ļoti daudzās nozarēs fundamentāli izjauc spējas normāliem uzņēmumiem eksistēt. Varu pateikt par savu nozari, ka autoservisu sektorā ēnu ekonomika ir 96% no tirgus. Mums ir bijuši mēģinājumi ienākt autoservisu ķēdēm, arī pašu latviešu ķēdēm rasties, bet visi ir izmiruši dēļ pastāvošās ēnu ekonomikas. Šo pētījumu veicām pirms desmit gadiem, un arī tagad nekas nav mainījies. Un nemainīsies,” teic Andris Kulbergs.

Ēnu ekonomikas gangrēna ir aizgājusi pārāk tālu un tā neļauj darboties tiem, kuri grib strādāt legāli: “VIDs jau vairs ar to nav spējīgs tikt galā, tur vajag armiju. Auto servisu nozarē ēnu ekonomika sastāda 200 miljonus eiro gadā, lietoto automašīnu sektorā – ap 25 miljoniem. Zinām, cik tas ir arī ēdināšanas sfērā, būvniecībā, apsardzē un citās pakalpojumu sfērās.
Produktivitāte mums ir zema tādēļ, ka katrs piektais cilvēks ir iesaistīts ēnu ekonomikā. Viņš strādā vienā legālā darbā un pēc tam otrajā, trešajā darbā nelegāli. Līdz ar to viņa produktivitāte stipri krītas. Pie tādas ēnu ekonomikas mūsu produktivitāti uzcelt ir vienkārši neiespējami!”

Deputāts izbrīnīts par Latvijas ēnu ekonomikas apkarošanas plānā uzstādītiem vairāk nekā pieticīgiem mērķiem – trīs gadu laikā atgūt 120 miljonus eiro, ja “ēnu” autoservisu sektorā vien gadā apgrozās 200 miljoni. Viņš teic, ka šis plāns nav nekāds ēnu ekonomikas apkarošanas projekts. Ja grib apkarot ēnu ekonomiku, ir jābūt sistemātiskam darbam, jārada vieglāki apstākļi nodokļu politikai jeb slogam: “Bet kādi šobrīd signāli? Nodokļu palielināšana, kas ir ēnu ekonomikas katalizators.”

Viņš atgādina procesu, kāds notika, kad dižķibeles laikā paaugstināja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi no 18 uz 21%: Pacēlām PVN procentlikmi un palika interesanti shēmot, atkal palielinājās ēnu ekonomikas īpatsvars, kurš Baltijā jau sāka mazināties.” Lai mazinātu ēnu ekonomiku, mums būtu jāiet Igaunijas ceļš – skaidrās naudas apriti aizstāt ar digitalizāciju, radīt vieglus apstākļus nodokļu samaksai, lai tas nav tik birokrātiski. Arī šādos apstākļos no ēnu ekonomikas iznāk daudzi, kuriem jāmaksā lieli nodokļi, teic deputāts.
Ko  Andris Kulbergs saka par ēnu ekonomikas problēmām, un kā viņa ieskatā to var samazināt, skatieties Jauns.lv video.