Anonīmais spēlmanis: draudzene domāja, ka es viņu krāpju, kamēr patiesībā es visu savu laiku pavadīju spēļu zālē
Anonīmā azartspēļu spēlmaņa Mārtiņa (vārds mainīts) pēdējā likme bija 2016. gada 19. marts – tas bija laiks, kad vīrietis spēļu zālē pazaudēja gandrīz 3000 eiro. Azartspēles viņam bija veids kā paslēpties no dzīves problēmām, kaut gan patiesībā tās situāciju tikai pasliktināja, jo Mārtiņa dzīve bija kļuvusi par meliem un izlikšanos.
Mārtiņš uzaudzis ģimenē, kur atkarība nav bijusi sveša – gan tēvs, gan māte pastiprināti lietojuši alkoholu, ģimenes galva spēlējis arī azartspēles. Pēc tam, kad vecāki izšķīrās, sākusies nepārtraukta dzīvesvietas maiņa un kā mazam zēnam Mārtiņam nācās redzēt, kā māte pārdzīvo un strādā 6-7 dienas nedēļā, lai tikai nodrošinātu abiem jumtu virs galvas. Lielākoties Mārtiņš auga viens.
Ģimenē atbalsta trūcis, vienaudži atstūmuši
Bērnībā piedzīvotais atstājis nospiedumus uz Mārtiņa uzvedību un raksturu. “Man kā mazam bērnam nebija emocionālais atbalsts vai tā sauktā drošības saliņa, kur patverties, un neviena, kam izstāstīt savus ikdienas pārdzīvojumus. Arī ar ģimenes izmaiņām es biju ļoti emocionāls un līdz ar to man bija arī ļoti grūti integrēties vienaudžos, jo es uzreiz tiktu apbižots,” stāsta Mārtiņš.
Vienaudžu atraidījuma rezultātā Mārtiņš sācis draudzēties ar par sevi vecākiem jauniešiem – sācis smēķēt, izmēģināt alkoholu un sākušās arī pirmās zādzības.
“Tā, piemēram, mēs zagām čipšu pakas veikalos, lai tikai dabūtu fiškas, un tā jau izpaudās manas pirmās azartspēļu parādības. Arī tās pašas fiškas spēlējot, es nemācēju apstāties un man vienmēr vajadzēja vinnēt. Ja bija zaudējums, es biju gatavs iet uz veikalu un nozagt tās čipšu pakas, bet tad es tiku pieķerts,” atminas Mārtiņš.
Neilgi pēc tam sekojis starpgadījums skolā, kur klasesbiedrenei pazuda nauda un vainots tika Mārtiņš. Tas Mārtiņam bija liels apkaunojums, ka viņš klases priekšā tika nostādīts par zagli. Lai arī šajā gadījumā viņš nebija vainīgs, zagt Mārtiņš nepārstāja.
Augot lielākam Mārtiņam kļuva arvien grūtāk iekļauties vienaudžu vidū, bet aizrautību viņš atrada BMX. “Tur tu nokrīti un jūti fiziskas sāpes, bet es iemācījos par tām lietām nepārdzīvot, uzlikt dzelzs vīra masku un tas man bija jauns veids, kā es iemācījos paslēpties gan no fiziskām, gan emocionālām sāpēm,” norāda vīrietis.
7.,8. klasē parādījās smēķēšana, alkohola lietošana, ar laiku pievienojušās arī azartspēles.
Spēļu zāles atmosfēra vilināja par spīti brīdinājumiem un pieredzes stāstiem
Lai arī Mārtiņš esot bijis labi informēts par spēļu zāļu slikto ietekmi un vecmāmiņa savulaik pat stāstījusi par uzņēmumu vadītāju, kas spēļu zālēs nospēlējis vairākus uzņēmumus, tomēr spēļu zāles atmosfēra savos tīklos ievilkusi arī viņu.
Viss sācies augstskolā, kad viens no vakariem ar draugiem beidzies spēļu zālē: “Es redzēju, kā draugiem veicas, bet es uzreiz neveicu likmes. Man drīzāk patika tā atmosfēra - ir cigaretes par brīvu, alus pa brīvu, ir mūzika un trokšņi.”
Piecu mēnešu laikā, kopš pirmā spēļu zāles apmeklējuma, Mārtiņš attapies, ka jau pats veic minimālas likmes un apmeklē spēļu zāli ne vairs tikai katru piektdienu, bet reizēm arī pa nedēļas vidu. Mārtiņš arī kļuvis viegli aizkaitināms un nav spējis valdīt savas emocijas. Azartspēles bijis veids kā Mārtiņš sevi nomierinājis.
“Un tad par nelaimi vai drīzāk par nelaimi, man no mazas summas izkrita priekš manis liels laimests. Par cik man ģimenē nekad nav bijusi laba finansiālā situācija, man likās, ka tā ir jauna pasaule, jauns veids, kā es nopelnīšu, atrisināšu mātes finansiālās problēmas, varēšu sev nopirkt basketbola apavus, kādus es gribu, un viss izdosies,” stāsta Mārtiņš.
"Draudzene domāja, ka es viņu krāpju, bet patiesībā es visu laiku pavadīju spēļu zālē"
Lai arī draugi brīdinājuši, lai Mārtiņš neaizraujas, azartspēļu atkarība strauji progresējusi un sākusi ietekmēt arī viņa attiecības ar mīļoto meiteni. “Sākās mazie meli, telefona necelšana, noklusēšana. Protams, ka tajā brīdī draudzenei krita aizdomas uz to, ka es viņu krāpju un man nācās atzīties, ka es patiesībā visu savu laiku pavadu azartspēļu iestādēs. Es saņēmu nosodījumu un, lai arī es solīju, ka nekad vairs tā nedarīšu, ka es atradīšu psihologu, pieredze rāda, ka, ja es to nedaru sevis dēļ, es atgriežos pie netikumiem un tā arī notika,” atzīst vīrietis.
“Es atkal sāku melot. Es pat atceros, ka dzīvoju vienā Rīgas galā un dažreiz bija jānokļūst Rīgas otrā galā, un es braucot ar sabiedrisko transportu, plānoju maršutu tā, lai varētu izkāpt ārā vietā, kur ir spēļu zāles. Es speciāli braucu pusstundu ātrāk uz darbu, lai pirms darba varētu veltīt laiku spēlei,” stāsta Mārtiņš.
Spēļu zāle bija vieta, kur Mārtiņš varēja paslēpties – neviens viņu tur nenosodīja, nekritizēja.
“Man bija reizes, kad man vajadzēja iet pie friziera. Es sameloju, ka frizierim ir dzīvā rinda, lai tikai tiktu spēlēt, un pēc tam skrēju pa galvu pa kaklu, lai tikai paspētu uz pierakstu. Līdzīgi bija ar treniņiem. Tā spēle mani pārņēma tik ļoti, ka es biju gatavs spēlēt līdz pēdējam centam, līdz pēdējai sekundei, melot un slēpties,” norāda Mārtiņš.
Protams, liels nebija vīrieša pārsteigums, kad draudzene izvēlējās attiecības pārtraukt.
Liktenīgajā vakarā zaudēja visu algu un trīs pārmaksātos nodokļus
“Tad sākas tāds 9 mēnešu plosts. Es spēlēju katru dienu. Uzreiz, kā draudzene izgāja no dzīvokļa, es uzmeklēju draugus, ar kuriem sāku spēlēt, atjaunoju attiecības ar viņiem, bet ātri vien viņi sāka man traucēt, jo viņi aizņēmās no manis nauda. Attiecīgi nauda, ko es varēju novirzīt spēlei, tika iesaldēta, es kļuvu nervozs, viegli aizkaitināms un noslēgts,” stāsta Mārtiņš.
“Tā situācija bija kļuvusi diezgan traka. Es tajā laikā strādāju no plkst.9:00 līdz 17:00, bet, lai es paslēptos, es vienmēr ar sevi vienojos, ka es uzspēlēšu līdz 23:00, bet bieži vien tā spēle beidzās 3:00 vai pat 6:00 no rīta. Tā kā tolaik es dzīvoju pie mammas, es vēl speciāli stundu klīdu apkārt pa rajonu, lai viņa neredzētu, cikos pārrodos un varu stundu vēl pagulēt. Es biju miegā badā un tāds arī sēdos pie stūres, apdraudot gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus,” atzīst vīrietis.
Viņš atceras Ziemassvētkus, kad beidzot sāka saprast, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Tā kā mamma lietojusi alkoholu, viņš centies atkal meklēt glābiņu spēļu zālē, bet nauda izbeidzās jau pirmajās 15 minūtēs. “Es biju neapmierināts, nelaimīgs, gāju mājās un tad jau sākās pirmās aizdomas, ka ar manu dzīvi kaut kas nav kārtībā. Tas vilkās vēl 3 mēnešus, kad es sāku pazaudēt visu savu algu, sāku domāt par lombardiem, sāku domāt par aizņemšanos, divas reizes aizņēmos ātro kredītu, ko ar pagarinājumiem atdevu, bet 2016. gada martā es pazaudēju visu algu un trīs gadu pārmaksātos nodokļus, kas bija aptuveni divas algas,” stāsta Mārtiņš.
Pēc tam viņš devies spēlēt katru dienu, cerot atspēlēties. Viņš atzīst, ka bija pat situācijas, kā kāds cits spēlmanis smagā alkohola reibumā atstāj spēļu zāli, un viņš, redzot, ka tajā vietā ir laimests, to ar trīcošām rokām piesavinājies.
"Es sevi biju morāli iznīcinājis"
“Man bija klases salidojums, es satikos ar vienaudžiem un man nebija ar ko palepoties – es dzīvoju pie mammas, biju spēlmanis, draudzene bija mani pametusi. Un tajā vakarā es atkal izdarīju to, ko vislabāk mācēju – es izdomāju muļķīgus attaisnojumus, lai dotos prom no savu draugu kompānijas un devos taisnā ceļā uz spēļu zāli. Tajā naktī sevi morāli iznīcināju – pazaudēju visu, kas man bija, sēdēju un skatījos spogulī uz sevi, un izjutu morālu pazemojumu,” stāsta Mārtiņš.
Iznākot agri no rīta no spēļu zāles, viņš lūdzis Dievu, lai tas dod viņam iespēju izkļūt no šīs bedres. Iepriekš viņš bija lūdzis lielu vinnestu vai naudu, bet šoreiz viņš lūdza iespēju atsākt normālu dzīvi.
“Es sāku domāt, ko darīt ar savu dzīvi. Naudas psihoterapeitiem man nebija, vecākiem atzīties es nevēlējos. Filmā es biju piefiksējis tādu faktu kā anonīmie alkoholiķi, un naivi cerēju, ka iespējams, ka ir arī tādi anonīmie spēlmaņi,” par pārmaiņu brīdi stāsta Mārtiņš, kuram paveicies, jo internetā atradis anonīmo spēlmaņu satikšanās vietu netālu no savām mājām.
No rūdīta spēlmaņa līdz atbalsta personai citiem
“Man tajā dienā bija basketbola treniņš, bet tajā dienā es atļāvu sev treniņu atlikt un nonācu pirmajā anonīmo spēlmaņu sapulcē. Atceros, ka es gāju iekšā un biju pārbijies, bet visi cilvēki bija draudzīgi, priecīgi tevi redzēt un kādam biedram tolaik bija pusgada jubileja bez spēlēm, uz galda bija pica un tā atmosfēra mani pilnībā pārsteidza,” norāda Mārtiņš.
Klausoties cilvēku stāstos, viņi visi izklausījušies tik līdzīgi viņam, viņa rīcībām un uzvedībai. Mārtiņu paķēra kāda biedra stāstītais stāsts, kuram viņš spēja dzīvot līdzi un sevi identificēt. Tas ļāva arī noticēt sadraudzībai. “Programma māca, ka jāatnāk vēlreiz un jādod sev tas laiks to visu pieņemt. Es sev iedevu laiku un jau trešajā reizē izlēmu, ka šis būs mans jaunais dzīvesveids. Es sāku dalīties savā pieredzē un strādāt ar savu raksturu, un šodien man jau ir 8 gadi bez azartspēlēm, es joprojām reizi nedēļā eju uz sapulcēm un aktīvi piedalos kalpošanā (atveru durvis, uztaisu tēju, sagatavoju sapulču materiālus u.tml.),” stāsta Mārtiņš.
“Tas nenozīmē, ka man dzīvē vairs nav problēmas. Tāpat ir sarežģījumi, finansiālā ziņā ir kritumi un kāpumi, darba maiņas, ģimenes problēmas - ir viss, tas pats, kas bija toreiz, tikai atšķirība tāda, ka es tagad mācos šīs problēmas risināt un eju uz priekšu,” atzīst Mārtiņš.
Viņš pateicas, ka ir laicīgi spējis apstāties, neizpostot savu dzīvi un veselību. Viņš aicina arī citus laicīgi apstāties un, ja nepieciešams, meklēt palīdzību, dodot sev iespēju nepazaudēt jaunības gadus, tai skaitā savu izskatu un veselību, atkarības ķetnās.
Kur meklēt palīdzību, ja tev ir problēmas ar azartspēļu atkarību?
"Anonīmie Spēlmaņi" ir vīriešu un sieviešu sadraudzība, kur viņi dalās savā pieredzē, spēkā un cerībās, lai atrisinātu savu kopējo problēmu un palīdzētu citiem atveseļoties no azartspēļu atkarības. Vienīgais noteikums, lai kļūtu par AS dalībnieku, ir vēlēšanās pārtraukt spēlēšanu. Nav svarīgi, cik cieša vai nopietna ir Tava apņemšanās, ir pietiekami, ja Tu pats saki, ka vēlies pārtraukt spēlēt.
Anonīmie Spēlmaņi:
Tālrunis +37124667656
Epasts: ga.latvija@gmail.com
Mājas lapa: as.org.lv
Sapulces Rīgā notiek klātienē pirmdienās - Eduarda Smiļga iela 46, 3.stāvs, 315 kab., no 19:00 - 20:30, trešdienās - Vidrižu iela 1C, Rīga, no 19:00 - 20:00 (krievu valodā).
Online sapulces notiek trešdienās - sapulce notiek no 19:00 - 20:00. Pieteikties sapulcei var zvanot uz sadraudzības numuru 24667656.
