Kuģu īpašniekiem būs jāsedz izdevumi par jūrnieku veselības pārbaudi
Valdība šodien akceptēja grozījumus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, kuri cita starpā paredz, ka Latvijas karoga kuģu īpašniekiem būs jāsedz izdevumi par atzīta jūrnieku ārsta veiktu jūrnieka veselības pārbaudi.
Kā skaidro Satiksmes ministrija, jau šobrīd daži Latvijas kuģu īpašnieki sedz izdevumus par jūrnieka veselības pārbaudi, tāpēc administratīvais slogs būtiski netiek palielināts.
Turpmāk jūrniekam, kurš strādā uz Latvijas karoga kuģiem, Latvijas karoga kuģa īpašnieks atmaksās veselības pārbaužu izdevumus.
Viena jūrnieka veselības pārbaude pie atzīta jūrnieku ārsta pašreiz izmaksā vidēji no 45 līdz 70 eiro. Ievērojot jūrnieku skaitu, kuri strādā uz Latvijas karoga kuģiem, kopējā veselības pārbaužu izmaksu summa ir aptuveni no 27 000 līdz 42 000 eiro.
Projekts cita starpā arī paredz, ka pašvaldības domei būs tiesības savā administratīvajā teritorijā izdot noteikumus, nosakot papildu nosacījumus kuģošanas līdzekļu satiksmei Latvijas iekšējos ūdeņos. Pašvaldības dome noteikumus saskaņos no kuģošanas drošības viedokļa ar Latvijas Jūras administrāciju.
Ar grozījumiem plānots precizēt Latvijas Jūras administrācijas kompetenci, jo šobrīd tā neatbilst faktiskajai kompetencei, kas ir mainījusies gan saistībā ar izmaiņām praksē, gan saistībā ar grozījumiem citos normatīvajos aktos vai spēkā esošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, skaidro Satiksmes ministrijā.
Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā papildinās deleģējumu, paredzot, ka Ministru kabinets (MK) nosaka arī nosacījumus jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu īstenošanai. Minētie MK noteikumi tiks papildināti ar prasībām jūrnieku profesionālās sagatavošanas iestādēm, kuras īsteno jūrnieku mācību kursu programmas vai profesionālās izglītības programmas.
Likumprojektā arī ietverts jauns pants par kuģošanas līdzekļu satiksmi Latvijas iekšējos ūdeņos. Likumprojekts paredz papildināt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu ar deleģējumu MK izdot noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi Latvijas iekšējos ūdeņos.
Tāpat grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā paredz izņēmuma gadījumus, kurus neskar Publisko pakalpojumu likumprojekta joma. Likumprojektu papildina norma, kas paredz, ka Latvijas Jūras administrācija valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem nav piemērojamas Publisko pakalpojumu likuma normas, ja Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā nav noteikts citādi.
Grozījumi paredz vēl virkni izmaiņu, un tie skars Latvijas karoga kuģu īpašniekus un jūrniekus, kuri strādā uz Latvijas karoga kuģiem - aptuveni 600. Lai likumprojekts stātos spēkā, par to būs jābalso Saeimai.
