Pa pilsētu klaiņojošo mežacūku Olaines pašvaldība netvarstīs
Olaines pilsētas centrā, kur ikdienu apgrozās simtiem iedzīvotāju, piemēram, gar bērnudārzu un pie dzelzceļa sliedēm šomēnes mierīgi pastaigājās mežacūka, kura pilsētā bija ieklīdusi no kāda apkārtnes meža, un it nebūt nevairījās no cilvēku sabiedrības. Viens otrs vietējais drošsirdis mežacūkai pat pabužināja sprandu un papriecājās par „mīlīgo mājdzīvnieku”. Jauns.lv Olaines novada pašvaldībai vaicāja, vai vietvara negrasās dzīvnieku nomedīt, to noķert un aizvest atpakaļ uz mežu?
Meža zvērs pilsētā it nemaz nav eksotiska radībiņa, bet arī reāls cilvēku drošības un veselības apdraudējums. Viņš var gan uzbrukt „radības kronim”, gan arī pārnēsāt bīstamas slimības, it sevišķi, ja ņemam vērā Āfrikas cūku mēra sērgu. Tādēļ Jauns.lv Olaines novada pašvaldībai vaicāja, vai vietvara ir apzinājusi šo situāciju un nav plānojusi šo mežacūku neitralizēt, lai tā turpmāk neapdraudētu cilvēku drošību un dzīvību?
Mežcūka Olainē:
Olaines novada domes priekšsēdētāja otrais vietnieks Jauns.lv teica: „Mums apkārt ir meži un purvi, kā arī ļoti daudzas zaļās teritorijas ir pašā pilsētvidē. Esam pieraduši pie dabas tepat līdzās. Tomēr reti ir gadījumi, kad tik lieli meža dzīvnieki ieklīst pilsētā.” Novada pašvaldība vien pēc mežacūkas ieklīšanas pilsētā jūlija sākumā savos informācijas kanālos publicējusi padomus, kā rīkoties, ja sastopas ar meža dzīvnieku pilsētā, ko noteikti darīt nedrīkst un kas ir pārrunājams ar bērniem: * vislabāk – netuvojies (pilnīgi noteikti nevajadzētu mēģināt dzīvnieku aizbiedēt vai dzīties tam pakaļ; nekādā gadījumā nedrīkst kliegt, mest tam ar priekšmetiem vai mētāties ar rokām); * satraukts savvaļas dzīvnieks var kļūt agresīvs un uzbrukt, cenšoties sevi aizstāvēt (ja pamani savvaļas dzīvnieku pastaigas laikā ar suni, suns pēc iespējas mierīgāk jāatsauc; arī suņa riešanu savvaļas dzīvnieks var uztvert kā agresiju un uzbrukt); * aicinām vecākus pārrunāt ar saviem bērniem piesardzības pasākumus, sastopoties ar savvaļas dzīvniekiem: netuvoties, necensties aizbaidīt, nebarot, lēni un mierīgi doties prom; * nebaro un neatstāj pārtikas produktus dabā (viens no iemesliem, kāpēc savvaļas dzīvnieki var ierasties pilsētā, ir pārtikas meklējumos).
Jauns.lv jau rakstīja, ka mēneša sākumā mežacūka Olainē kļuva par sensāciju vietējiem iedzīvotājiem. Tā ne tikai brīvi pastaigājas gar vilciena sliedēm un bērnudārzu, bet arī ļāvās iedzīvotāju uzmanībai un pat pieskārieniem. Sociālajos tīklos publicētajos video bija redzama mežacūka, kas Olaines centrā it nemaz nejūtas traucēta cilvēku pārlieku lielās uzmanības dēļ. Saprotot, ka dzīvnieks ir miermīlīgs, aculiecinieki to glaudīja un bija sajūsmā par zvēra tuvumu. Taču eksperti norāda, ka savvaļas dzīvnieki ir neprognozējami.
“Ja pēkšņi lapsa nāk klāt vai vēl kaut kas, tad ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mežacūkas smaidīgais purniņš ir tieši tāds pats, kad viņa ir arī ļoti dusmīga. Kad ir īpaši dusmīga, tad var zobiņus parādīt. Bet tā kopumā ir grūti saprast, ir daudzi, kuri sakosti un saskrāpēti,” TV3 raidījumā „Degpunktā” teica veterinārārsts Jānis Beinerts. Viņš akcentēja, ka nav zināms, kas ir mežacūkas zobos un nagos – bieži skrāpējumi un kodumi ir sāpīgi un ilgi dzīstoši: „Mēs esam varbūt saskatījušies jūtūbā, ka tur ir draudzīgi šādi vai tādi tie zvēri, bet meža zvērs vienmēr ir meža zvērs. Tas tāds arī paliek. Tie stāsti, ka kāds ir pieradinājis lapsu vai vilku, vai vēl kaut ko – es neesmu redzējis nevienu no šiem stāstiem ar laimīgām beigām.”
