Plāno papildināt armijas ekipējumu ar pašgājējhaubicēm un virsūdens droniem

Vairāki plānā nosauktie projekti jau ir sākti un piegādes jau veiktas vai paredzētas, piemēram, par augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu "Himars", kājnieku kaujas mašīnu, bruņutransportieru "Patria", vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T" un pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" (NSM) un helikopteru "MD 530" iegādi.

Lai arī detalizēts patreizējais NBS ekipējuma un tehnikas saraksts medijiem nav pieejams, plāns paredz valsts drošību stiprināt ar līdz šim publiski neizskanējušiem projektiem.

NBS iepriekšējos gados no Austrijas iepirka modernizētas kāpurķēžu pašgājējhaubices "M109", taču nu iecerēts iegādāties arī riteņu pašgājējhaubices ar darbības attālumu līdz 40 kilometriem. Plāns arī paredz iepirkt automātiskās mīnēšanas sistēmas, kas, spriežot pēc Aizsardzības ministrijas izplatītā materiāla, būtu izvietotas uz speciāla transportlīdzekļa, kā arī virsūdens dronus kinētiskai ietekmei un ostu aizsardzībai.

Plāna kopsavilkumā minēts - lai nodrošinātu kontroli pār Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, tiks attīstītas mīnu izlikšanas spējas, attiecīgi pielāgojot Jūras spēku rīcībā esošās platformas, kā arī tiks turpināta pretmīnu cīņas kuģu modernizācija, lai nodrošinātu iespēju attīrīt Latvijas teritoriālos ūdeņus no mīnām.

Attīstot slāņveida pretgaisa aizsardzības spējas, tiks izveidotas vairākas pretgaisa aizsardzības kaujas grupas, kas tiks integrētas ne tikai Gaisa spēku vienībās, bet arī Sauszemes komponenta un Jūras spēku vienībās. Tādējādi tiks nodrošināta visaptveroša Latvijas iedzīvotāju un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret gaisa apdraudējumiem, pausts plānā.

Plāns arī paredz NBS struktūras papildināšanu. Līdz ar raķešu artilērijas sistēmu "Himars" ieviešanu NBS bruņojumā tiks izveidota arī jauna baterijas līmeņa raķešu artilērijas vienība. Sauszemes spēku attīstība ietvers arī pašreizējo militāro inženieru apakšvienību paplašināšanu līdz bataljona līmenim.

Arī Jūras spēkos tiks izveidota jauna vienība - Pretkuģu raķešu baterija. Šī vienība tiks aprīkota gan ar tuvās, gan tālās darbības raķešu sistēmām, nodrošinot slāņveida pieeju krasta aizsardzības funkciju īstenošanai. Ilgtermiņā Pretkuģu raķešu baterija integrēs sakaru un novērošanas funkcijas, kļūstot par Specializēto krasta aizsardzības vienību.

Līdz ar vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu ieviešanu un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu modernizāciju tiks veidotas pretgaisa aizsardzības kaujas grupas, kas būs integrētas visos spēku veidos. Lai nodrošinātu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu NBS uzdevumu izpildē, tiks veidoti divi augsto tehnoloģiju bataljoni - Elektromagnētiskās karadarbības bataljons, kas integrēs elektromagnētiskās karadarbības un kiberaizsardzības spējas, un Speciālā atbalsta bataljons, kas būs NBS komandierim tieši pakļauta vienība.

Svarīgi būs turpināt nodrošinājuma spēju attīstību, kā rezultātā Nodrošinājuma pavēlniecības struktūrā ietilpstošās apakšvienības tiks paplašinātas, veidojot jaunu Transportēšanas un nodrošinājuma bataljonu, uzsvērts plānā.

Valdība otrdien arī slēgtā sēdē apstiprināja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par prettanku sistēmām, kas paredz ieguldījumus prettanku spējas turpmākai attīstībai. Detalizēti minētā ziņojumu saturu ministrija neatklāja, taču norādīja, ka NBS arsenālā jau ir vairāki prettanku ieroči, tostarp granātšāvēju "Carl Gustaf" jaunākā modifikācija, ko Latvija 2020.gadā pasūtīja kopā ar Igaunijas partneriem.

Arī šodien valdības atbalstītajā NBS attīstības plānā minēts, ka plānots attīstīt prettanku ieročus, kas paredzēti bruņutehnikas iznīcināšanai distancē līdz 25 kilometriem.