Meklējam atbildes uz Lielo jautājumu: "Kas ir vainīgs "Rail Baltica" problēmās?"

To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem - Saeimas “Rail Baltica” (RB) parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam, deputātam Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim un uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Andris Kulbergs sašutis par to, ka pašlaik neviens nevar nosaukt konkrēti personu, kas konkrēti atbildīga par projekta izgāšanos, kas var kļūt par lielāko krahu Latvijas vēsturē. Bet neraugoties uz visu, mums nāksies projektu īstenot, tāpēc tagad jādomā kā nodzēst ugunsgrēku un RB finansēšanas nastu neuzgrūst uz kakla ne sev, ne saviem bērniem un mazbērniem. Savukārt Aigaram Rostovskim nav atbildes uz to, cik ekonomiski pamatots un izdevīgs būs “Rail Baltica” gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos. Pēteris Šmidre, taujāts, vai var noskaidrot, kas konkrēti atbildīgs par “Rail Baltica” projekta izgāšanos, saka: “Mums tā administratīvā valdības sistēma ir izveidota tik gudri, ka ne par vienu projektu neviens neatbild.”

Andris Kulbergs: "Iespējams lielākais krahs Latvijas vēsturē"

“Rail Baltica” (RB) projektam jākļūst par prioritāti gan valdībā, gan premjeram, gan prezidentam. Ja neatrisinās šo jautājumu, tad lielas problēmas mūs sagaida visās sfērās – aizsardzības, drošības, veselības, pensiju sistēmā... un tā tālāk, jo viss ir pakārtots RB jautājumam, saka Saeimas deputāts Andris Kulbergs. Pašlaik viņam mati ceļas stāvus, vērojot, cik bezatbildīgi šis projekts īstenots līdz šim.

Vadot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, viņam mati ceļas stāvus, izvētot to, kā līdz šim īstenots RB projekts. To var raksturot pāris neglaimojošos vārdos – bezatbildīgi un nolaidīgi, neizprotami: “Atļaut kādam departamentam “paspēlēties” ar miljardiem?! Kā vispār bija iespējams līdz tam nonākt? Kā varēja nonākt šādā situācijā, kad (tiek īstenots) Latvijas vēsturē lielākais infrastruktūras objekts? Kā tas varēja būt nepieskatīts? Tam automātiski vajadzēja būt gan premjera, gan finanšu ministra dienas kārtībā – gan no rīta, ejot uz darbu, gan vakarā dodoties gulēt. Tas nevarēja būt izņemts no premjera dienas kārtības. Bet redzam, ka tas bijis sistemātiski – ārpus premjera redzesloka, ārpus satiksmes ministru atbildības.”

Parlamentārās izmeklēšanas komisija RB jautājumos saskatījusi fundamentālas problēmas projekta pārvaldībā: “Kā var būt situācija, kad persona X Satiksmes ministrijā, kas atbildīga par RB, par Eiropas finansējumu Latvijai, tai pat laikā ir atbildīga par projekta īstenotāju – “Eiropas dzelzceļa līnijām”, reālo būvnieku. Un tai pašā laikā būvnieks ir īpašnieks lielajam uzraugam – “RB rail”. Te ir iebūvēts interešu konflikts un pilnīgākais pārvaldības krahs! Kurā brīdī šī persona ir RB darbinieks vai uzraugs, kurā mirklī viņš ir Eiropas naudas uzraugs vai “Eiropas dzelzceļa līniju” realizētāja uzraugs? Tas ir fantastiski!!! Šeit ir ģenētiski iebūvēta problēma uzraudzībā.”

Andris Kulbergs sašutis par to, ka šobrīd valstī nav neviens, kurš var nosaukt atbildīgo par RB projektu, tādēļ tam ir fundamentālas iespējas kļūt par lielāko krahu Latvijas vēsturē. Bet tai pašā laikā mums visiem jāstrādā pie tā, lai šādu krahu nepiedzīvotu, lai mēs šī projekta finansēšanas nastu neuzkrautu kaklā ne pašreizējiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ne arī viņu bērniem un mazbērniem. Latvijai nāksies nodzēst RB “ugunsgrēku”, jo jebkurā gadījumā projekts būs jāīsteno.

Aigars Rostovskis: "Skan jau simpātiski – ar vilcienu uz Berlīni. Bet cik tas maksās"

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis no Latvijas valdības sagaida skaidru un saprotamu plānu gan par to, kā turpmāk tiks īstenots “Rail Baltica” projekts, gan to, cik tas būs izdevīgi Latvijas iedzīvotājiem: “Skan jau ļoti simpātiski – ar vilcienu no Rīgas uz Berlīni, bet cik tas prieks mums kā nodokļu maksātājiem izmaksās?”

“No valdības sagaidu precīzu un skaidri saprotamu plānu: jā būvēs, tad par kādu naudu būvēs, no kurienes tā nauda būs un kāda būs tā atdeve? Sagaidu skaidrus aprēķinus. Šis jautājums jāsadala divās daļās. Pirmām kārtām, jāvērtē pagātne līdz šim momentam – kas tur bijis, kas pieļāvis nepareizus aprēķinus vai iestrādājis līgumos koruptīvas vai cenu palielināšanas lietas. No valdības kā Latvijas pilsonis sagaidu plānu, kas tiks darīts, kāds ir plāns: šobrīd daļā ir uzbūvētā, kaut kas ir nepabeigts. Kāds ir politiskais plāns? Un, otrām kārtām, kāds visām šīm lietām ir ekonomiskais pamatojums,” saka Aigars Rostovskis.

Protams, skaisti jau skan vēstījums – ar vilcienu aizbraukt no Rīgas līdz Berlīnei, viņš norāda, bet tai pašā laikā ir nesapratne, cik tas viss mums kā nodokļu maksātājiem izmaksās? Pagājušajā gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam bija iespēja tikties ar Polijas valsts prezidentu, kurš teica, ka dažu gadu laikā būs iespēja pa autobāni no Varšavas līdz Polijas-Lietuvas robežai aizbraukt trijās-četrās stundās. Tādēļ viņš aicināja uzbūvēt ātrgaitas automaģistrāli no Polijas-Lietuvas robežas, piemēram, līdz Rīgai. Tad atklāts paliek jautājums, cik RB cenas un arī ātrumā ziņā būs pievilcīgs pasažieriem, ja viņi no Rīgas līdz Varšavai varētu nokļūt kādās piecās stundās.

Aigaram Rostovskim ir saprotami militārie un drošības aspekti, kādēļ nepieciešams RB, bet viņam nav skaidrs, kādu ieguvumu šis dzelzceļš nesīs kravu un pasažieru pārvadājumos: “Kāda būs tā atdeve un uzturēšana?”

Pēteris Šmider: "Nauda iztrenkāta pa pasauli un pa kabatām"

“Mums tā administratīvā valdības sistēma ir izveidota tik gudri, ka ne par vienu projektu neviens neatbild,” saka uzņēmējs Pēteris Šmidre, taujāts par to, vai var noskaidrot, kas konkrēti atbildīgs par “Rail Baltica” (RB) projekta izgāšanos: “Tas ir diezgan sarežģīti, shēma izstrādāta tā, ka atbildīgo praktiski nav nevienā lietā.”

Viņš uzskata, ka pie RB projekta izgāšanas ir atbildīgs mūsu valdības darba stils, uzbūvētā administratīvā sistēma. Labā atmiņā ir peripetijas vēl ap citiem mūsu lielajiem infrastruktūras objektiem. “Gribu teikt, ka šajā ziņā mēs progresējam. Kāds liels troksnis bija ap (Rīgas Dienvidu vai “zelta tiltu pār Daugavu) tiltu! Ne līdz galam pabeigts, pievadceļu nav. Otrs – Latvijas Nacionālā bibliotēka. Bija ļoti sarežģīti aprēķini, kuros jau bija skaidrs, ka tur ļoti stipri pārmaksāts. Stipri pārmaksājām, bet tie objekti tomēr ir. Bet šoreiz mēs jau daudz esam samaksājuši, bet objekta nav,” saka Pēteris Šmidre un atminas kādu anekdoti:

Eiropā izdomā būvēt tiltu un izsludina tenderu. Pirmie atnāk ķīnieši un saka, ka tiltu uzbūvēs par sešiem miljardiem. Tad atnāk vācieši un saka, ka uzbūvēs par 12 miljardiem, bet pasūtītājs noteikti būšot apmierināts. Vāciešu piedāvājums -  Eiropa uzraudzīs finanšu tērēšanas sistēmu un par to saņems trīs miljardus, vācieši kontrolēs kvalitāti un par to saņems vēl trīs miljardus, bet atlikušos sešus miljardus samaksās ķīniešiem par būvniecību. Un tad atnāk latvieši un arī teic, ka uzbūvēs par sešiem miljardiem. Viņiem uzdod jautājumu – kā to panāksiet? Viņi arī atbild, ka nesaprot, bet trīs miljardi par uzraudzību, trīs – par kvalitāti, bet nav saprotams, kāpēc vēl jāmaksā ķīniešiem. Uzņēmējam liekas, ka Latvija ar RB projektu pašlaik ir šajā “augstākajā kategorijā”:

“Mēs to projektu varam taisīt ilgi, bet neizskatās, ka tas tik uzbūvēts. Tas būs caurums maisā priekš naudas iztrenkāšanas. Tas jau ir skaidrs. Nekur neatradu, cik mēs uz šiem visiem projektiem, celtnēm, personālu esam iztērējuši. Ir sarēķināts, ka viens cilvēks – satiksmes ministrs – par piedalīšanos šajā projektā saņēmis 420 tūkstošus. Nu nav jau slikti, ar to var kaut ko darīt. Pa šiem gadiem mums tā administratīvā valdības sistēma ir izveidota tik gudri, ka neviens praktiski ne par vienu projektu neatbild. Tas ir diezgan sarežģīti, bet shēma atstrādāta tā, ka atbildīgo nav nevienā lietā... Nauda iztrenkāta pa pasauli un pa kabatām, bet par to neviens neatbild.”

Kā Andris Kulbergs, Aigars Rostovskis un Pēteris Šmidre vērtē peripetijas ap “Rail Baltica” un kuri pēc viņu domām ir atbildīgi par dižprojekta izgāšanos, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.