Viedokļi

"Nauda iztrenkāta pa pasauli un pa kabatām": Pēteris Šmidre par "Rail Baltica" nedienām

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

"Mums tā administratīvā valdības sistēma ir izveidota tik gudri, ka ne par vienu projektu neviens neatbild," saka uzņēmējs Pēteris Šmidre, taujāts par to, vai var noskaidrot, kas konkrēti atbildīgs par "Rail Baltica" (RB) projekta izgāšanos: “Tas ir diezgan sarežģīti, shēma izstrādāta tā, ka atbildīgo praktiski nav nevienā lietā."

"Nauda iztrenkāta pa pasauli un pa kabatām": Pēter...

Labi domātais un ar lielu vērienu uzsāktais dzelzceļa projekts “Rail Baltica” nu ir kļuvis par visas Baltijas rūpju bērnu. Sākotnējie aprēķini ir izrādījušies kļūdaini, nauda šajā projektā pazūd kā melnējā caurumā, bet galu tēriņiem neredz un nav pat skaidrs, ko un cik daudz izdosies uzbūvēt. Politiķi kratās vaļā no atbildības par neveiksmēm un tā vien liekas, ka beigu beigās neviena vainīgā nebūs un tā arī netiksim pie skaidrības, kas ir darīts nepareizi. Tādēļ Lielais jautājums: “Kas ir vainīgs “Rail Baltica” problēmās?” To Jauns.lv uzdeva Latvijas uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva
Pēteris Šmidre vērtē peripetijas ap “Rail Baltica” un kuri pēc viņu domām ir atbildīgi par dižprojekta izgāšanos.
Pēteris Šmidre vērtē peripetijas ap “Rail Baltica” un kuri pēc viņu domām ir atbildīgi par dižprojekta izgāšanos.

Viņš uzskata, ka pie RB projekta izgāšanas ir atbildīgs mūsu valdības darba stils, uzbūvētā administratīvā sistēma. Labā atmiņā ir peripetijas vēl ap citiem mūsu lielajiem infrastruktūras objektiem. “Gribu teikt, ka šajā ziņā mēs progresējam. Kāds liels troksnis bija ap (Rīgas Dienvidu vai “zelta tiltu pār Daugavu) tiltu! Ne līdz galam pabeigts, pievadceļu nav. Otrs – Latvijas Nacionālā bibliotēka. Bija ļoti sarežģīti aprēķini, kuros jau bija skaidrs, ka tur ļoti stipri pārmaksāts. Stipri pārmaksājām, bet tie objekti tomēr ir. Bet šoreiz mēs jau daudz esam samaksājuši, bet objekta nav,” saka Pēteris Šmidre un atminas kādu anekdoti:

Eiropā izdomā būvēt tiltu un izsludina tenderu. Pirmie atnāk ķīnieši un saka, ka tiltu uzbūvēs par sešiem miljardiem. Tad atnāk vācieši un saka, ka uzbūvēs par 12 miljardiem, bet pasūtītājs noteikti būšot apmierināts. Vāciešu piedāvājums -  Eiropa uzraudzīs finanšu tērēšanas sistēmu un par to saņems trīs miljardus, vācieši kontrolēs kvalitāti un par to saņems vēl trīs miljardus, bet atlikušos sešus miljardus samaksās ķīniešiem par būvniecību. Un tad atnāk latvieši un arī teic, ka uzbūvēs par sešiem miljardiem. Viņiem uzdod jautājumu – kā to panāksiet? Viņi arī atbild, ka nesaprot, bet trīs miljardi par uzraudzību, trīs – par kvalitāti, bet nav saprotams, kāpēc vēl jāmaksā ķīniešiem. Uzņēmējam liekas, ka Latvija ar RB projektu pašlaik ir šajā “augstākajā kategorijā”:

“Mēs to projektu varam taisīt ilgi, bet neizskatās, ka tas tik uzbūvēts. Tas būs caurums maisā priekš naudas iztrenkāšanas. Tas jau ir skaidrs. Nekur neatradu, cik mēs uz šiem visiem projektiem, celtnēm, personālu esam iztērējuši. Ir sarēķināts, ka viens cilvēks – satiksmes ministrs – par piedalīšanos šajā projektā saņēmis 420 tūkstošus. Nu nav jau slikti, ar to var kaut ko darīt. Pa šiem gadiem mums tā administratīvā valdības sistēma ir izveidota tik gudri, ka neviens praktiski ne par vienu projektu neatbild. Tas ir diezgan sarežģīti, bet shēma atstrādāta tā, ka atbildīgo nav nevienā lietā... Nauda iztrenkāta pa pasauli un pa kabatām, bet par to neviens neatbild.”

Kā Pēteris Šmidre vērtē peripetijas ap “Rail Baltica” un kuri pēc viņu domām ir atbildīgi par dižprojekta izgāšanos, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.