Anonīmais azartspēļu spēlmanis: es biju zaudējis visu un risinājumu redzēju pašnāvībā

Sarunā Jauns.lv Oskars atzīstas, ka savu pēdējo likmi ir licis 2007. gada 8. septembrī, kas nozīmē, ka vīrietis azartspēles nespēlē jau 17 gadus. Viņš norāda, ka ir pateicīgs, ka 2005. gadā iepazinās ar anonīmo azartspēlmaņu programmu un deva sev šo iespēju dzīvot skaidrā, bez atkarībām. 

Ar azartspēlēm aizrāvās jau no 13 gadiem

Oskars nāk no disfunkcionālas ģimenes, uzaudzis atkarīgo vidū – no tēva puses visi radi bijuši atkarīgie, kamēr no mātes līdzatkarīgie. Bērnībā Oskars trenējās futbolā un piedalījās skolas olimpiādēs. Tolaik vīrietim dzīvē bija augsti mērķi un viņš sapņoja par profesionāla futbolista karjeru, taču dzīve iegrozījās citādāk – Oskars kļuva atkarīgs ne tikai no azartspēlēm, bet arī no alkohola, narkotikām, smēķēšanas un seksa.

“Pirmais, kas ienāca manā dzīvē, bija nikotīns. Tad man bija kaut kādi 13 gadi. Vēlāk parādījās arī alkohols, pirmās azartspēles,” stāsta vīrietis.

Viņš norāda, ka ar azartspēlēm aizrāvās jau skolas laikā, kad notika spēlēšana uz kapeikām – gaisā pamet naudu un kura pusē uzkrīt nauda, tas to savāc. Oskars spēlējis arī uz papīra banknotēm. 

Oskara bērnība bija laimīga -  viņš vasaru pavadījis Mālpils pusē – tur braucis ar riteni, spēlējis mini golfu, spēlējis futbolu, gājis makšķerēt un aizvadījis savas dienas bezrūpīgi ar draugiem. “Mēs šaudījāmies ar aronijām, spēlējām kazakus razboiņikus, gulējām sienas gubās un man kā pilsētniekam tas bija ļoti interesanti,” stāsta vīrietis, vienlaikus atzīstot, ka par spīti laimīgajām bērnības atmiņām, aiz stūra jau uzglunējusi atkarība – tā novērota jau ģimenē. 

Ģimenē spēlētas kārtis un Oskaram paaugoties, arī viņam atļauts pievienoties, kā rezultātā jau parādījās azarts un vēlme uzvarēt. “Laikam tas bija sportiskais raksturs manī vai ģenētiski, bet es visu laiku gribēju uzvarēt un nemācēju zaudēt. Es ļoti pārdzīvoju par jebkuru zaudējumu,” stāsta vīrietis.

Tad 90. gados parādījās pirmie spēļu aparāti: “Mums bija kaut kādi 14-15 gadi, bet iekšā mēs varējām tur ieiet brīvi. Tik, cik mums bija kabatas naudas, tik mēs arī nospēlējām.”

Emocijas, ko radīja azartspēles, bija ļoti vilinošas – azartspēļu zālē pazuda laika izjūta, valdīja azarts un eiforijas sajūta. Ar laiku tas tika papildināts ar alkoholu un nikotīnu. “Vienmēr gribējās atgriezties, lai atspēlētu zaudēto, taču zaudējumi bija regulāri,” norāda Oskars.

Arvien vairāk Oskars sācis aizrauties arī ar alkoholu un nikotīnu, 16 gados sekoja pirmās piedzeršanās. Vīrietim patika sajūtas, ko radīja alkohols: “Tā bija tāda brīvības sajūta – tev rodas drosme iepazīties ar pretējo dzimumu, drosme padejot un parādās visas tās muļķīgas maskas.”

Atkarība sākās jau ģimenē

Tādējādi Oskars centies patverties no mājās notiekošā – tēvs bija tirāns, alkoholiķis, azartspēlmanis un galu galā ar šādu dzīvesveidu ģimene izjuku, pēc kā sekoja tas, ka Oskars arvien vairāk pievērsās ielas dzīvei un strauji piedzīvoja dzīves līmeņa kritumu.

“Katru dienu mēs dzērām, futbols tika pamests, no skolas es tiktu izmests. Sākās sociālās vides maiņa, es sāku aizņemties naudu no saviem draugiem, sāku melot, nesu no mājas ārā mantas un nodevu lombardos. Meklēju iespējas ātri nopelnīt un pabeidzot vakarskolu, pēc 9. klases, izlēmu, ka neturpināšu mācīties, jo mācības tolaik nebija mana prioritāte, ” stāsta Oskars.

Vīrietis strādāja gadījumu darbus un dzīvoja pie mammas. Jau 16, 17 gados vīrietim parādījās pirmie tetovējumi, kas tapa dzērumā, un arī pret savu izskatu un veselību viņš izturējies ar nolaidību, bieži nakšņoja gadījumu naktsmājās vai kāpņu telpās. Vēlāk viņa dzīvē ienāca arī narkotikas, nepareizas kompānijas, zagšana un 3 reizes viņš pamanījās arī tikt sodīts.

23 gados vīrietis jau bija divu bērnu tēvs, taču par piemēru saviem bērniem kalpot nespēja. “Visa mana uzmanība bija atkarībām, uz mani absolūti nevarēja paļauties. Vai es atnākšu uz mājām vai neatnākšu? Lielākoties es neatnācu, jo es visu pazaudēju,” norāda Oskars.

Parādījās laiks, kad Oskars kopā ar tēvu strādāja labā darbavietā un avansā saņēma summu, kādu dzīvē nebija redzējis, bet tās naudas nākamajā rītā vairs nebija – abi ar tēvu devās kopā spēlēt. 

“No rīta mums tēva jaunā sieva sasmērēja maizītes. Mēs aizbraucām uz darbu un kolēģi iet pusdienās un saka: nu nākat ar mums, bet mēs neejam, aizbildinoties, ka mums līdzi ir maizītes, kaut gan īstenībā mums nebija naudas, lai nopirktu ēdienu, jo mēs visi bijām nospēlējuši un tas bija regulāri,” norāda Oskars.

Vīrietis sāka aizņemties naudu no kolēģiem, bet tikai puse no naudas tika aiznesta mājās – otra tika nospēlēta. Papildus tam sekojoši meli un bailes tikt pieķertam. “Beigās tu ej pāri saviem principiem un zodz darbā, lai tu varētu kaut ko atrisināt un tu apzinies, ka šīs darbības nav tev raksturīgas, bet tā ir atkarība. Ātrie kredīti, bankas aizņēmumi, tiesu izpildītāji, ir ģimene, kas no tevis prasa, draugi, kas pieprasa parādus,” stāsta vīrietis, atzīstot, ka tolaik sācis pastiprināti lietot arī narkotikas, tai skaitā amfetamīnu.

Izeju redzēja pašnāvībā

Vienā brīdī vīrietis apjauta, ka visu var atrisināt tikai pašnāvība: “Es gribēju aiziet no dzīves. Es biju pazaudējis attiecības ar bērnu māti – viņa izvēlējās citu vīrieti savā dzīvē. Man bija liegta tikšanās ar bērniem, jo visi redzēja to, kāds ir mans dzīvesveids. Vecāki man bija noņēmuši dzīvokļa atslēgas, jo baidījās, ka es viņiem nozagšu tehniku un nodošu to lombardā. Es gaidīju kāpņu telpās, ka kāds atnāks mājās, lai varētu tikt iekšā. Draugi bija man pagriezuši muguru, jo visu laiku tika melots un es pats vēlējos izolēties. Man pirmajā vietā bija atkarība.”

Tas novedis vīrieti līdz dzīves zemākajam punktam – viņš paņēma kaklasaiti un centās pakārties, ko viņš arī uzskata par pagrieziena punktu savā dzīvē.

“Iekšā ienāca mana mamma. Ieraugot to, ka mēģinu atņemt sev dzīvību, viņa sāka histēriski raudāt un tikai kopīgiem spēkiem izdevās noņemt to kaklasaiti nost no kakla,” sacīja Oskars.

Tā ka viņa mamma strādāja atkarības centrā par grāmatvedi, viņa dabūja Oskaram vietu rehabilitācijas centrā. “Bet es neaizbraucu uz turieni sevis dēļ, jo man bija noliegums. Manās acīs man nebija problēmas ar atkarību,” norāda vīrietis.

Atkarība gan bija viņu mainījusi ne tikai iekšēji, bet arī ārēja – viņš svēra tikai 47 kilogramus, regulāri staigāja ar melniem riņķiem zem acīm, vienā sporta kostīmā un keponā: “Man bija bojāti zobi un es biju kļuvis absolūti nepievilcīgs. Pirms tam es biju absolūti normāls džeks, man bija piekrišana pie sievietēm un viss bija labi, bet atkarību varā es biju nonācis līdz padibenēm.”

Oskars slēpās no realitātēs atkarībās – tas bija viņa veids kā risināt problēmas.

Pagrieziena punkts esot bijis reizē, kad viņš atnāca uz anonīmo spēlmaņu sadraudzību, un tur uzstājās divi vīrieši, kas dalījās savā dzīvesstāstā. “Tas kaut kādā veidā mani uzrunāja un lika sajust to, ka es neesmu viens tāds nelaimīgais. Ja šajā pasaulē es domāju, ka man vienam tā neveicās, ka es viens esmu tik nelaimīgs un neveiksmīgs, kas netiek galā un nespēj atrisināt savas dzīves problēmas, tad tas iedeva skatījumu, ka tā nav. Man pat dzīvē nekad nebija izkrituši lieli laimesti vai džekpoti, un tas arī deva mazvērtības sajūtu, bet spīts neļāva man padoties un es vēlējos vienmēr atspēlēties,” sacīja Oskars.

Lielākais vinnests 400 lati, bet zaudējums - 6000

Vīrietim lielākais laimests esot bijis 400 lati, taču zaudējums gandrīz 6000. Regulāri pazaudēta visa alga.

Atkarības bedre bija tik dziļa, ka Oskaram bija ap 100 000 parāds pie septiņām juridiskām un fiziskām personām, viņš bija nodarījis lielus zaudējumus dažādām firmām – tur iegādātās preces tika uzreiz pārdotas, lai viņš varētu spēlēt un viņu neuztrauca ne procentu likmes, ne iespējamās sekas. Dzīve bija kļuvusi par paranoju, jo vīrietis baidījās pacelt telefonu, jo visu laiku zvanīja parādu piedzinēji, trauksmi radīja policijas sirēnas un Oskars dzīvoja vienās bailēs un stresā.

Ar pirmo reizi gan vīrietim neizdevās pārtraukt atkarību – lai arī viņš centās dzīvot skaidrā un tas izdevās trīs mēnešus, visu mainīja iepazīšanās ar skaistu sievieti. “Un ko mēs izdarījām? Mēs paņēmām narkotikas, alkoholu un atgriezāmies spēļu zālē.”

Vienlaikus tie trīs mēneši viņam esot iedevuši domu, ka ir iespējams arī cits dzīvesveids. “Kad es norāvos, es momentāli atgriezos tur, kur es biju. Es sāku atteikties no nelabvēlīgas vides, atgriezties pie sadraudzības un man bija ļoti liels kauns, ka es tur esmu pievīlis, un atkal - es nedomāju par sevi, bet par citiem. Man bija sakrāti 3 piekariņi (par laiku bez atkarībām), un es domāju, ka neesmu cienīgs tos paturēt un man jānes tie atpakaļ.”

Oskars izšķīrās no sievietes, ar kuru baudīja uzdzīvi, sāka strādāt, sakrāja naudu, lai salabotu zobus un aizbrauca uz rehabilitācijas centru – pirmo reizi dzīvē viņš to izdarīja nevis kāda cita, bet sevis dēļ. “Un tā sākās mans atveseļošanās process. Es regulāri apmeklēju sapulces un lūdzu mammai, lai iedod man istabu, kur nakšņot un dzīvot. Protams, bija šaubas un neticība, jo mamma bija redzējusi, kā viņas vienīgais bērns iet postā, tā kā tas bija ilgs process, lai atgūtu uzticību. [..] Man nebija naudas, lai tiktu uz sapulcēm, un tad es gāju ar kājām, jo man bija tā apziņa, ka es nedrīkstu kavēt.”

Uzticēties no sākuma esot bijis grūti, jo viņam likās, ka, ja viņš dalīsies ar savu pagātni, viņu arestēs un ieliks cietumā, arī dzīvesstāsti, ko viņš dzirdēja šajās sapulcēs, esot bijuši tik līdzīgi viņa stāstam, ka likās, ka šie cilvēki stāsta par viņa dzīvi. “Man sākās paranoja, ka mani izseko u.tml. Bet es arī vairs negribēju lietot un es vienkārši pārvarēju tās bailes un 24 stundas dzīvoju no sapulces līdz sapulcei. Ar laiku ejot palika vieglāk. Mazinājās tas neprāts, mazinājās emocionālās bailes. Es sāku ieklausīties, noticēt, izvēlējos sponsoru (atbalsta personu), izlasīju visu literatūru, braucu uz tikšanām, mēs spēlējām futbolu, braucām uz Jūrmalu sauļoties un darīt tādas vienkāršas lietas, kuras es gadiem nebiju darījis,” norāda Oskars.

“Tas, ka nevienam no manis neko nevajadzēja, tas mani tā kā nomierināja. Pirmais gads bija grūts, jo man katru dienu bija tieksmes un es nemācēju risināt šīs konfliktu problēmas,” stāsta vīrietis, norādot, ka viņam ceļā uz atveseļošanos ļoti palīdzēja sponsors. 

Tagad sācis veidot dzīvi no posma, kur 13 gados apstājās

“Šodien man jau ir vairāk kā 17 gadi, kad es dzīvoju bez alkohola, narkotikām, azartspēlēm, smēķēšanas un seksuālās atkarības. Esmu absolūti pateicīgs un laimīgs, ka es esmu izgājis šos nenormālos process, jo man 33 gados nācās atgriezties vidusskolā, ko es pabeidzu ar labām sekmēm. Man nācās atgriezties uz tiem 13 gadiem, kad es sāku lietot un veidot dzīvi tālāk no turienes. Man izdevās nokārtot autovadītāja apliecību, jo iepriekš man bija desmit gadu liegums dēļ braukšanas alkoholisko un narkotisko vielu reibumā pie stūres. Es apprecējos un veidoju attiecības ar bērniem. Tagad esmu mazais uzņēmējs, un pagājušajā gadā nomaksāju pēdējo parādu. Man vairs nav 47 kilogrami, un es ceļoju trīs reizes gadā,” par savu dzīvi tagad stāsta Oskars.

“Tas, ko es gribu pateikt tiem cilvēkiem, kas lieto un ir atkarīgi, vienalga, cik zemu ir kritiens, tu vienmēr vari piecelties,” norāda Oskars.

Viņš vēršas ar aicinājumu pie cilvēkiem, kam ir problēmas, sakot, ka tāpat kā atkarība nešķiro, arī tie, kas ir gatavi sniegt palīdzību, nešķiros: “Dodiet sev šo iespēju atnāk – palīdzība ir iespējama pilnīgi visiem. Mēs esam atvērti. Mēs būsim ļoti pateicīgi un priecīgi, ka kāds pievienosies sadraudzībai.”

Kur meklēt palīdzību, ja tev ir problēmas ar azartspēļu atkarību?

"Anonīmie Spēlmaņi" ir vīriešu un sieviešu sadraudzība, kur viņi dalās savā pieredzē, spēkā un cerībās, lai atrisinātu savu kopējo problēmu un palīdzētu citiem atveseļoties no azartspēļu atkarības. Vienīgais noteikums, lai kļūtu par AS dalībnieku, ir vēlēšanās pārtraukt spēlēšanu. Nav svarīgi, cik cieša vai nopietna ir Tava apņemšanās, ir pietiekami, ja Tu pats saki, ka vēlies pārtraukt spēlēt.

Anonīmie Spēlmaņi:

Tālrunis +37124667656
Epasts: ga.latvija@gmail.com
Mājas lapa: as.org.lv

Sapulces Rīgā notiek klātienē pirmdienās - Eduarda Smiļga iela 46, 3.stāvs, 315 kab., no 19:00 - 20:30, trešdienās - Vidrižu iela 1C, Rīga, no 19:00 - 20:00 (krievu valodā).

Online sapulces notiek trešdienās - sapulce notiek no 19:00 - 20:00. Pieteikties sapulcei var zvanot uz sadraudzības numuru 24667656.