Latvijai jāatdod 270 īpašumi, aprēķināts Ebreju kopienā; Saeima lems par pieciem

Viņš minēja, ka pretendēts netiek uz kādu namu Kuldīgā, jo šajā pašvaldībā pašreiz nav ebreju kopienas. Tāpat pretendēts netiek uz namu Liepājā, kur šobrīd iekārtota mūzikas vidusskola, vienlaikus prasot atlīdzību par šo īpašumu nama kadastrālās vērtības apmērā. Krupņikovs akcentēja, ka šobrīd Saeimā notiek diskusijas par piecu kādreizējo ebreju organizāciju restitūciju, taču "negribētos, lai šī aste tiktu griezta pa gabaliņam".

Saeimas deputāti ceturtdien izlēma nodot izskatīšanai komisijām ieceri par piecu īpašumu atdošanu ebreju kopienai. Likumprojekti nodoti Ārlietu un Juridiskajai komisijai.

"Vienotības", "Saskaņas", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti balsoja par visu likumprojektu nodošanu komisijām, savukārt lielākā daļa Nacionālās apvienības (NA) balsoja pret, kā arī daļa atturējās. Pieci "No sirds Latvijai" deputāti balsoja pret, bet par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja divi deputāti.

NA pārstāvis Aleksandrs Kiršteins lēmumu neatbalstīt ieceres vērtēšanu komisijās pamatoja ar to, ka esot nepieciešams mainīt Satversmi.

"Ir apmēram 30 likumi jāmaina, ko pieņēmusi ir Saeima un Augstākā Padome par zemes privatizāciju, par lauku un pilsētu privatizāciju, rūpniecības uzņēmumiem, bankām un tā tālāk. Ir jāmaina Satversme un Civillikums. Civillikumā ir jāieraksta, ka īpašumus var atdot pēc etniskās piederības, Satversmē ir jāieraksta, ka visi ir vienlīdzīgi, izņemot dažus, kas ir vienlīdzīgāki par citiem," viņš sacīja.

Savukārt Ivars Brīvers norādīja, ka balsot par, jo noraidīt jautājuma izskatīšanu būšot tas pats, kas "paslaucīt netīrumus zem gultas". "Latvijā ebreji devuši lielu ieguldījumu dažādās dzīves jomās. Lai atceramies Mihailu Tālu, Mavriku Vulfsonu, Rutu Marjašu un tā varētu ilgi turpināt. Un Latvijas sabiedrība to ir augstu vērtējusi," viņš teica. Deputāts piebilda, ka atbalsta jautājuma virzīšanu tālākai izskatīšanai, neizslēdzot, ka tās rezultātā mans balsojums varētu būt pret kāda objekta restitūciju.

ĀM vēstnieks - preses sekretārs Kārlis Eihenbaums iepriekš pastāstīja, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts ir daudz darījusi, lai pilnvērtīgi apzinātu Otrā pasaules kara notikumus un totalitāro režīmu paveiktos noziegumus, godinātu upuru piemiņu un atjaunotu vēsturisko taisnīgumu.

Eihenbaums uzsvēra, ka Latvija konsekventi skaidro tās sarežģītās vēstures lappuses dažādos starptautiskos formātos. "Kopš 2004.gada Latvija ir arī Starptautiskās holokausta piemiņas alianses dalībniece, un 2009.gadā tā ir atbalstījusi Terezinas deklarācijas pieņemšanu. Abas minētās iniciatīvas ir vērstas uz holokausta atceres, izpētes un izglītības veicināšanu, kā arī holokaustu pārdzīvojušo labklājības nodrošināšanu, nekustamā īpašuma restitūciju, nolaupīto mākslas priekšmetu atgriešanu, arhīvu materiālu pieejamību," skaidroja ĀM pārstāvis.

Jautājums par likumprojektu pārrunāts arī Nacionālās drošības padomē un ĀM savus priekšlikumus iesniegs Saeimas Ārlietu komisijai.

Likumprojektus par īpašumu atdošanu Ebreju draudžu un kopienu padomei, ko parakstījuši "Vienotības" deputāti - Ojārs Ēriks Kalniņš, Atis Lejiņš, Solvita Āboltiņa, Lolita Čigāne un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Artis Rasmanis. Vienu no pieciem grozījumiem Čigānes vietā iesniedzis Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols.

Likumprojektus par īpašumu atdošanu Ebreju draudžu un kopienu padomei, ko parakstījuši "Vienotības" deputāti - Ojārs Ēriks Kalniņš, Atis Lejiņš, Solvita Āboltiņa, Lolita Čigāne un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Artis Rasmanis. Vienu no pieciem grozījumiem Čigānes vietā iesniedzis Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols.

Ēkas atrodas Rīgā Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2, Ludzas ielā 25, kā arī Jūrmalā Kļavu ielā 13 un Kandavā Lielajā ielā 31.

BNS, Foto: Ieva Lūka/LETA